Pārņēmis no vecākiem zemnieku saimniecību, Jānis Labrencis drīz secināja, ka Zemgalē audzēt labību ir vienkārši. Gribējās kaut ko sarežģītāku. Ķiplokus!
Ja cilvēkam Zemgales līdzenumos ir pāris simti hektāru auglīgās zemes, viņš var dzīvot, cepuri kuldams. Un Jānis Labrencis tā arī dzīvo — audzē labību, rapsi, pupas un zirņus. Varētu dzīvot, bēdu nezinādams. Bet viņš, lūk, grib, lai dzīve ir arī interesanta. Tikai un vienīgi tāpēc viņš pirms gadiem septiņiem kopā ar māsasdēlu Robertu Buku aizbrauca uz Ukrainu pēc sēklas ķiplokiem un sāka audzēt arī ķiplokus. Sāka ar pushektāru, šogad novāca ražu jau no 12 hektāriem. Viss novāktais jau izpirkts. Un Jānis ir apmierināts. Ne tikai tāpēc, ka Jāņa un Roberta SIA Ķiploks pelna tīri labi. Jāņa sievai Antrai kopš bērnības garšo ķiploki, un viņa tos liek klāt visiem gaļas ēdieniem, marinādēm, ķiploku grauzdiņi ir Labrenču ģimenes iecienītākais našķis.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.