Mūsdienās plaši diskutē par dabā balstītiem risinājumiem, kas palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām, dažkārt tos dēvē arī par dabiskajiem klimata risinājumiem. Jaunākajā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā tie spēlē būtisku lomu, lēšot, ka ar to palīdzību līdz 2030.gadam var panākt CO2 izmešu samazinājumu par 5 miljardiem tonnu. Dabā balstīti risinājumi palīdz atjaunot dabiskās ekosistēmas, pielāgojoties klimata pārmaiņām un mazinot to radītās problēmas.
Aptuvenās aplēses par oglekļa emisiju gadā liecina, ka tās sasniedz 50 gigatonnu jeb 50 miljardus tonnu. Salīdzinājumam jāmin, ka ik gadu tiek piesaistītas aptuveni 2 miljardi tonnu CO2. Oksfordas Universitātes zinātnieki nesen pētījumā konstatēja, ka 99,99% pašreizējās CO2 piesaistes nodrošina daba un zemes apsaimniekošana, tostarp apmežošana, ko atvieglo “Arbonics” platformas izmantošana, mežu atjaunošana, augsnes ogleklis, kūdrāji, agromežsaimniecība un ilglietojami novāktās koksnes izstrādājumi, piemēram, ēkas, mēbeles. Daudzas no šīm lietām apvieno viens dabiskais princips – koki vai citi augi uztver CO2 un pārvērš to ogleklī, ko uzglabā stumbros, zaros un saknēs, izvadot skābekli atpakaļ atmosfērā.
Varētu teikt, ka koki ir 370 miljonus gadus sena, evolūcijas gaitā izstrādāta tiešās gaisa uztveršanas tehnoloģija.
Daba pašlaik lielāko daļu oglekļa atdala pati, tomēr tas nav tik vienkārši. Tiešā gaisa uztveršana ir tehnoloģija, kas no atmosfēras piesaista CO2. Apvienojumā ar ilgtermiņa oglekļa uzglabāšanu, piemēram, ievadot CO2 zem zemes, kur norit tā mineralizēšanās, ir mūsu labākais pieejamais instruments, kā risināt klimata problēmas. Ja mēs varētu palielināt tiešo gaisa uztveršanu līdz 50 miljardiem tonnu, varētu izvairīties no globāla mēroga problēmām.
Tiešā gaisa uztveršana pašlaik notiek ļoti nelielā mērogā. 2021.gadā tiešā gaisa uztveršanas rūpnīcu kopējā darbības jauda visā pasaulē bija aptuveni 11 300 tonnu piesaiste. Tas ir aptuveni 0,000005% no nepieciešamā. Lai sasniegtu 1 miljardu tonnu jeb pusi no tā, ko pašlaik piesaista daba, tiešā gaisa uztveršana būtu jāpalielina par 88 500 reizes. Katra tehnoloģija sākumā ir maza, bet esam droši, ka tā ļoti ātri paplašināsies. Tehnoloģiju pasaulē nereti nākas saskarties ar situācijām, kad gada pieauguma tempi pārsniedz 100%, ir bijis pat 1000% pieaugums. Tomēr tiešā gaisa uztveršana nav tikai programmatūras problēma – ir jāizveido reālas rūpnīcas. Būvniecības palielināšana 88 500 reizes ir daudz sarežģītāka nekā programmatūras risinājumu paplašināšana.
Vēl viena problēma tiešā gaisa uztveršanas apjomu palielināšanai – tam nepieciešams liels enerģijas daudzums.
CO2 atmosfērā joprojām ir ļoti atšķaidīts – jaunākie dati par CO2 koncentrāciju ir 419,26 ppm, liecina CO2.earth dati. Tas atbilst 0,04% no atmosfēras. Salīdzinājumam varam iedomāties, ka starp 2500 adatām ir jāatrod viena.
Tiešā gaisa uztveršana ir energoprasīgs process – lai izvilktu CO2, ir jāsaspiež gaiss, un tas prasa daudz enerģijas. Tas nozīmē, ka šis risinājums ir piemērotāks valstīm ar lielu enerģijas pārpalikumu, neizmantojot fosilo kurināmo. Nākamajos 20 gados, visticamāk, saskarsimies ar enerģijas trūkumu, nevis pārpalikumu. Kamēr energoresursu struktūra vēl nav dekarbonizēta un energoapgādes tīklu joprojām nodrošina fosilā kurināmā avoti, zaļās enerģijas lietošana tiešā gaisa uztveršanai, nevis fosilā kurināmā aizstāšanai, nav lietderīga.
Lai gan tiešā gaisa uztveršana ir svarīga un nepieciešama, tikai ar šo risinājumu vien nevar ievērojami palielināt CO2 piesaistes apjomu.
Dažādos pētījumos noteikts dabā balstītu risinājumu CO2 potenciāls gadā un secināts, ka oglekļa piesaisti dabā var palielināt dažādos veidos, piemēram, ar apmežošanu – neizmantotas vai nepietiekami izmantotas zemes pārvēršana mežā var ievērojami palielināt oglekļa daudzumu, ko zeme var uzkrāt. Uzlabojot mežu apsaimniekošanu tā dēvētajā ietekmējošajā mežsaimniecībā jeb uz tehnoloģijām balstītā mežu apsaimniekošanas praksē, var uzlabot oglekļa uzkrāšanos mežos. Tas var ietvert ciršanas veida vai biežuma maiņu, jaunus stādījumus starp cērtamā vecuma audzēm.
Oglekļa piesaiste lauksaimniecības augsnē jeb agromežsaimniecība un virsaugu stādīšana var palielināt oglekļa uzkrāšanu lauksaimniecības zemē. Kūdrāju un mitrāju atjaunošana – nosusināti kūdrāji un mitrāji – var izdalīt lielu daudzumu CO2 no augsnes. Šo ekosistēmu atkārtota mitrināšana un atjaunošana var palīdzēt apturēt emisijas un palīdzēt zemes platībām uzkrāt vairāk oglekļa.
Apvienojot tehnoloģijas, politikas veidotāju atbalstu, sabiedrības iesaisti un zinātnes sasniegumus, varam palielināt dabā balstītu risinājumu potenciālu, lai no atmosfēras piesaistītu oglekli un efektīvi cīnītos pret klimata krīzi. Vienlaikus jāsaprot, ka arī dabā balstītiem risinājumiem ir savi izaicinājumi, piemēram, laiks, kas nepieciešams pilna potenciāla sasniegšanai. Koki un augi aug lēni, bet kūdra veidojas vēl lēnāk.
Ja vēlamies panākt ievērojamu oglekļa uzglabāšanu ar dabā balstītiem risinājumiem, tie jāsāk paplašināt jau tagad.
Vēl viens aspekts ir ievainojamība – klimata pārmaiņu dēļ paaugstinās temperatūra, kas savukārt var izraisīt mežu ugunsgrēkus un plašāku kaitēkļu, piemēram, mizgraužu, izplatību. Visbeidzot jāmin arī konkurence ar citiem zemes izmantošanas veidiem, jo pieejamās zemes platība ir ierobežota un tās izmantošana oglekļa piesaistei var nozīmēt, ka zeme nebūs pieejama citiem lietošanas veidiem, piemēram, mājokļiem vai dažādu kultūru audzēšanai.
Izaicinājumus var mazināt ar agru un biežu stādīšanu, proti, lai no 2030. līdz 2050.gadam tie sāktu uzkrāt ievērojamu CO2 daudzumu, jau tagad ir aktīvi jāstāda un jāmaina apsaimniekošanas prakse, jāmitrina kūdrāji utt. Viens no risinājumiem ir rēķināšanās ar klimata sasilšanu stādīšanas un apsaimniekošanas plānos – pēdējos 100 gadus plaukstošie koki var nebūt tie paši, kas plauks nākamos 100 gadus, un sausākā klimatā var būt nepieciešama citāda apsaimniekošana.
Par laimi, mums ir gan zinātniskie pētījumi par sausumizturīgiem augiem, gan jaunās pārvaldības un uzraudzības tehnoloģijas.
Ar attālās izpētes palīdzību var daudz agrāk konstatēt kaitēkļu radītos zaudējumus, kas ļauj ierobežot to izplatību. Nozīmīga ir datos balstīta, rūpīga zemes piemērotības analīze – ne visa zeme ir piemērota dabā balstītai klimata pārmaiņu mazināšanai. Izmantojot mūsdienīgus, datos balstītus rīkus, varam nodrošināt, ka netiek nodarīts kaitējums vērtīgām pārtikas audzēšanas platībām vai bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātām dabas ekosistēmām.
Lizeta Luika (Lisett Luik) ir uzņēmuma “Arbonics” līdzdibinātāja.
Pagaidām nav neviena komentāra