Sārts: Putins tērē ukraiņu munīciju ar cilvēku dzīvībām

“Krievija mēģina pietiekami lēni, bet ārkārtīgi brutāli virzīties uz priekšu. Pilnībā ar savu uguns pārākumu nosegt kādu teritoriju tā, ka tur nekas nepaliek, un tad ieņemt,” intervijā žurnālam Ir saka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš uzskata, ka pret mobilo Ukrainas aizsardzību tas nav ārkārtīgi efektīvi, īpaši ja pienāks smagie ieroči no Rietumiem. Pašlaik ar esošo Krievijas komandvadību un visu sistēmu kvalitāti tā vienkārši ir Rietumu piesūtītās ukraiņu munīcijas tērēšana ar cilvēku dzīvībām, uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Sārtam ir liels jautājums, cik reāli Krievijas prezidents Vladimirs Putins saprot situāciju: “Izmantojot lielāko daļu savu efektīvo spēku, viņi līdz šim nav pat spējuši noslēgt loku ap Doneckas grupējumu. Viņi principā cīnās par Hersonas noturēšanu vairāk nekā par Mikolajevas virziena atvēršanu.” Viņš arī norāda, ka Krievijai šobrīd veicas labāk, jo apgādes līnijas ir īsākas un vienkāršākas, nekā bija ap Kijivu. Taču, ja armija aizies drusku tālāk, tā viņi būs atpakaļ apgādes problēmās.

Sārts arī piemin trešo lietu, kas nemainīsies, — Krievijas armijā komandas vadības sistēma ir ārkārtīgi vāja: “Nevis tāpēc, ka cilvēki būtu dumji, bet tā ir degradēta padomju sistēma, kurā nav ne iniciatīvas, ne adaptācijas. Līdz ar to šobrīd viņu programma maksimums ir Doneckas un Luhanskas teritoriju ieņemšana. Plus sauszemes tilts uz Krimu, tātad Mariupoles ieņemšana. Pie tā viņi varētu mēģināt iesaldēt situāciju un skatīties, kas būs tālāk.”

Runājot pat Latvijas uzdevumiem šajā situācijā, Sārts norāda — tas nozīmē “strādāt, lai cilvēki redz stratēģisko ainu, un tā ir tiešām plašāka un komplicētāka nekā tikai kara beigšana tūlīt un tagad. Jo, nepareizā veidā beidzot karu, varam iedēstīt sēklu daudz lielākiem jauniem konfliktiem jau tuvākajā laikā mums ne tik izdevīgos apstākļos”. Viņam tas ir liels šī brīža secinājums — cik grūti Eiropai ir domāt stratēģiski. “Nevari pretendēt uz globālu lomu, ja nav spēju domāt un rīkoties stratēģiski. Ceru, ka šobrīd Eiropa beidzot to spēs, bet tas ir varens darbs, kas jādara tai skaitā mums, Baltijas valstīm, lai modinātu šo stratēģisko domāšanu un nepieļautu taktiskas domāšanas uzvaru,” saka Sārts.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.