Kāds būs Latvijas risinājums energoneatkarības vienādojumam?

Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te gan svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai uz izdzīvošanu. Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.

Te nu jāsaka, ka Latvijas starta pozīcijas ir ļoti labas. Salīdzinoši nelielā teritorija un ekonomika ļauj mums būt elastīgiem un samērā ātri pilnveidot valsts energosistēmu tā, lai  apgūtu jaunas tehnoloģijas un būtiski mazinātu atkarību no gāzes vai enerģijas importa.

Mums jau ir savas no ārējām piegādēm neatkarīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kur pamata apjomu nodrošina Daugavas HES, kas vienlaikus kalpo kā liela enerģijas akumulācijas sistēma jeb baterija. Atliek tikai izvēlēties labāko risinājumu, kā ģenerēt trūkstošo apjomu.

Protams, atomenerģija sniedz plašas iespējas liela apjoma enerģijas ražošanai, bet tas ir pārlieku ilgs un sarežģīts risinājums. Jāsaprot, ka šādi projekti ir ārkārtīgi dārgi gan būvniecībā, gan uzturēšanā. Turklāt mums nav laika gaidīt 10 vai vairāk gadu. Jau tagad redzam, cik dārgi ir izmaksājusi vilcināšanās ar jaunu un izmaksās efektīvu jaudu attīstību Latvijā. Atomenerģija var būt ilgtermiņa plāna sastāvdaļa, bet tā nekādā veidā nepalīdz risināt pašlaik aktuālos izaicinājumus.

Vienlaikus redzam, ka joprojām neesam apguvuši atjaunīgās enerģijas potenciālu, kaut arī pārdomāta pieeja ļautu iegūt izcilu rezultātu ar samērīgu ieguldījumu. Atjaunīgā enerģija jau sen vairs nenozīmē izmaksu pieaugumu, bet gan to kritumu. Fosilie resursi kā primārais elektroenerģijas ģenerācijas veids ir aizejoša ēra. Tagad tie ir zaudējuši arī savu vienīgo pievilcību – zemo cenu.

Mums nevajag atomreaktorus, mums pilnībā pietiktu ar lielas jaudas vēja parkiem un saules elektrostaciju attīstību uzņēmumu un mājsaimniecību līmenī, kas ir izmaksās efektīvs un ātrs risinājums.

Jau tuvāko piecu gadu laikā varam iegūt jaunas elektrības ražošanas jaudas, kas ievērojami palielinātu energoneatkarību un manāmi samazinātu vidējo elektrības cenu Latvijā.

Tieši izmaksu efektivitāte ir svarīgs faktors, kuru aprēķinā jāņem vērā arī sākotnējās investīcijas spēkstaciju izveidē. Faktiski vēja un saules enerģija ir vienīgie spēkstaciju risinājumi, kurus pašlaik iespējams īstenot bez valsts subsīdijām. Jāvērtē vidējās elektroenerģijas ražošanas izmaksas, ņemot vērā nepieciešamās investīcijas visa spēkstacijas dzīves cikla laikā. Saskaņā ar 2021. gada Pasaules kodolenerģijas nozares ziņojumu dabasgāzes spēkstacijā pērn šīs izmaksas sasniedza 95 eiro par megavatstundu, bet atomelektrostacijā tie būtu aptuveni 140 eiro. Dārgi. Tikmēr vēja ģeneratoru parks vai saules paneļu sistēma var nodrošināt vismaz divreiz zemākas enerģijas ražošanas izmaksas – ap 40 līdz 45 eiro megavatstundā, turklāt to uzturēšana ir daudz lētāka.

Jā, vējš vienmēr nepūš. Tomēr pēc sekmīga energosistēmas modeļa, kas piemērots Latvijas situācijai, nav tālu jāmeklē. Derēs tā pati daudzinātā Skandināvija, kur elektrība teju vienmēr ir lētāka. Norvēģijas enerģētikas nākotnes vienādojums ir pavisam vienkāršs – pamatā elektrību ražo vēja ģeneratoru parki, bet, kad ar to ir par maz, tiek iedarbināti HES, kuru rezervuāros uzkrātas ūdens rezerves laikā, kad notiek aktīva vēja enerģijas izstrāde.

Latvijai jau ir divas lielas jaudas enerģijas uzglabāšanas baterijas – Daugavas HES un Inčukalna gāzes krātuve. Atliek vien pievienot vēja un saules enerģiju, un mēs iegūstam labi sabalansētu vienādojumu pašiem savas enerģijas ražošanai. Skan vienkārši, bet līdz šim šo potenciālu neesam spējuši apgūt, jo nepieciešama koordinēta,vienota un ātra virzība uz šo mērķi – gan valsts, gan iedzīvotāju līmenī.

Ceļš uz zaļās enerģijas apgūšanu ir jāiet kopā ar tās lietotājiem. Svarīgi, lai ikviens ne tikai vārdos tiektos pēc energoneatkarības un zaļākas dzīves, bet arī būtu gatavs ar rīcību apliecināt savu izvēli. Tāpat kā citās jomās, lietotāju pieprasījums dod signālu uzņēmējiem, ka jāattīsta konkrētā joma. Salīdzinājumam – ja kādreiz elektroauto bija cenā nepieejami un ar mazu attāluma rezervi, tagad tie ir pilnībā konkurētspējīgi un pieprasīti auto. Ar zaļo enerģiju mums vajadzētu panākt tādu pašu līmeni.

Enefit šo pieeju ir sekmīgi izmantojis un turpina attīstīt. Piemēram, jau tagad ir iespēja iegādāties enerģiju tiešā veidā no atsevišķiem vēja parkiem Baltijā, tādējādi veicinot to attīstību. Šeit iegūst abas puses – mēs kā attīstītājs saņemam skaidru signālu un garantijas, ka ir vērts investēt jaunās ģenerējošās jaudās, bet lietotājs saņem stabilu un zemāku enerģijas cenu ilgtermiņā. Jau tagad redzam, ka šāda pieeja strādā un daudzi uzņēmumi Latvijā ir izvēlējušies šo risinājumu, lai nodrošinātu ilgtermiņā nemainīgu elektrības cenu. Nākamais solis ir izstrādāt sistēmu, lai šāda iespēja būtu pieejama plašākā mērogā un tādā veidā ikviens ar savu izvēli varētu atbalstīt vietējās enerģijas ražošanu.

Valstij savukārt jāapzinās, ka efektīva elektroenerģijas ražošanas portfeļa izveide nozīmē arī straujāku visas ekonomikas un valsts infrastruktūras attīstību. Ir taču skaidrs, ka nākotnē visu darbinās elektrība, nevis gāze vai ogles. Radot visus priekšnoteikumus, lai elektrība mums būtu pietiekamā apjomā un par izdevīgu cenu, mēs faktiski nodrošinām iespējas Latvijas uzplaukumam. Tas nozīmē iespējas ieviest inovatīvus risinājumus, elektrotransportu, veidot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi uz ilgtspējīgas saimniekošanas pamatiem. Mums jābeidz domāt par izdzīvošanu un jāsāk ieguldīt savā attīstībā.

Ir jāspēj plašāk skatīties uz šī brīža situāciju. Tas nav jautājums tikai par to, kā panākt zemāku elektrības cenu. Tas ir stāsts par inovācijām un jaudīgu platformu tautsaimniecības attīstībai, nemaz nerunājot par valsts drošības aspektiem, ko ļoti skaudri iezīmē ģeopolitiskā situācija.

Mēs esam maza ekonomika, un mums ir jāizmanto iespēja ātri adaptēties, pielāgojot savu enerģijas ražošanas portfeli. Tikai tā varam būt jaunās pasaules kārtības priekšgalā, nevis būt nemitīga iedzinēja lomā.

 

Autors ir energouzņēmuma Enefit vadītājs