Vēja parku izbūve Latvijā jāpaātrina, bet nav jāsasteidz

Patlaban kara un enerģētiskās krīzes krustugunīs Latvijā ir sākts straujš process uz enerģētiskās neatkarības panākšanu, galveno risinājumu saredzot atjaunīgās enerģijas projektu iespējami ātrā attīstīšanā. Valdība ir uzdevusi ministrijām pilnveidot normatīvo regulējumu, lai paātrinātu vēja enerģijas izmantošanu, uzstādot vēja elektrostaciju (VES) parkus Latvijas teritorijā. Izmaiņas normatīvajā regulējumā pavisam noteikti ir nepieciešamas, vēja nozarē par to runājam un cīnāmies jau ilgstoši. Žēl, ka bija jāsagaida šāds kritisks brīdis, lai sāktos aktīvs darbs pie VES parku normatīvās vides sakārtošanas. Vēja nozarē atbalstām pārmaiņas, taču bažas raisa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāns uz šo risinājumu skatīties īstermiņā un atgriezties pie iepriekšējās kārtības, tiklīdz sasniegta noteikta elektrības ražošanas jauda. Piekrītam, ka izmaiņas nepieciešams veikt operatīvi, tomēr steigā nedrīkst pazaudēt kvalitāti un ilgtermiņa skatījumu.

Pašreizējais administratīvais process VES izbūvei, pat ja tam netiek likti šķēršļi, ir smagnējs un aizņem divus līdz trīs gadus ar nosacījumu, ka viss process virzās gludi, bez aizķeršanās. Pēc tam būvniecībai nepieciešami vismaz 18 mēneši. Tik ilgi gaidīt pašreizējā situācijā nevaram atļauties un process ir jāsaīsina, taču tas nedrīkst notikt uz kvalitātes rēķina.

Vēja nozarē uzskatām, ka pašreizējā iecere atcelt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu nav apdomāta un to neatbalstām.

IVN kalpo ne vien kā dabas aizsardzības, bet arī vēja parku attīstītāju un investoru drošības garants, ka vēlāk netiks apstrīdēts tā tiesiskums. Finanšu institūcijas neiegulda resursus potenciāli riskantos projektos, saskatot vides, labas pārvaldības un tiesvedības riskus. IVN process ir jāsaglabā, citādi var rasties jaunas problēmas, piemēram, projektu attīstītāji, kuriem patiesībā nemaz nav kapacitātes VES projektu realizēšanā, varēs viegli saņemt jaunu jaudu ieviešanas atļaujas un vienlaikus arī rezervēt pārvades sistēmas jaudas, liedzot tās izmantot kvalificētiem nozares uzņēmumiem. Lai pret to nodrošinātos, ja patiešām atteiksimies no IVN, ierosinām paredzēt būtiskus drošības naudas apmērus par katru pārvades jaudas rezervēto MW, tādējādi kvalificējot tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu. Spekulanti ar saskaņotām atļaujām nenodrošinās Latvijas enerģētisko neatkarību.

IVN process nav bijis lielākais kavēklis VES projektu attīstībā. Līdz šim lielākā problēma ir bijis procesa nākamais solis jeb pašvaldību iespējas pateikt politisku “nē’’ vēja parku attīstīšanai. Pašreiz, ja pašvaldības teritoriālajā plānojumā nav paredzēta vēja parku izbūve, uzņēmējiem nav vērts procesu nemaz sākt, lai gan, iespējams, izpētes rezultātā parādītos potenciāli piemērota vieta vēja parku izbūvei.

Nepieciešamas izmaiņas regulējumā, lai tas nedotu iespēju pašvaldībām apstādināt VES būvniecību pēc pozitīva IVN saņemšanas.

Šī riska novēršana būtiski paātrinātu VES parku attīstību Latvijā un radītu lielāku uzticību un interesi no investoru puses. Pretējā gadījumā investors pēc 2-3 gadu darba, 100 tūkstošu eiro ieguldījuma un pozitīva IVN saņemšanas tik un tā var kļūt par politisku procesu ķīlnieku un “nolikt projektu plauktā”.

Tā vietā, lai atceltu IVN procedūru kā tādu VES virs 50 MW, aicinām mainīt regulējumu, lai uz pozitīva IVN pamata pašvaldības būtu spējīgas mainīt teritorijas plānojumu, atļaujot būvēt VES zonās, kurās iepriekš tas nav paredzēts. IVN ir daudz detalizētāks nekā pašvaldību teritorijas plānojumi un daudz kvalitatīvāk pamato būvniecības drošumu un piemērotību noteiktā teritorijā. Papildus jādod iespēja risināt detālplānojuma jautājumus konkrētā VES tehniskajā projektā. Šāda pieeja būtiski saīsinātu VES attīstības laiku un nebūtu vajadzības atcelt IVN procedūru.

Jaunajos plānos VES būvniecība nav atļauta nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās, taču tajās saskatām ļoti augstu potenciālu. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās vēja parku ietekme uz vidi ir būtiski mazāka nekā, piemēram, mežu teritorijās, turklāt jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Būvējot VES uz lauksaimniecības zemēm, tiktu aizņemta ļoti maza platība. Aplēses rāda, ka 1000 MW jaudas VES izbūvei kopā nepieciešami tikai ap 300 ha zemes, tādēļ aicinām sākt diskusiju ar Zemkopības ministriju par nacionālās nozīmes lauksaimniecību zemju atvēršanu vēja parkiem.

Vēja nozares vadošie uzņēmumi arī šobrīd, tāpat kā līdz šim, ir gatavi ar savu gadu gaitā uzkrāto pieredzi piedalīties rosināto normatīvo aktu grozījumu izstrādē un novērst iespēju sasteigt lēmumus, nonākot no viena grāvja otrā. Veidosim efektīvu un jēgpilnu sistēmu, kas uzlabos Latvijas energosistēmas drošību, neatkarību un konkurētspēju gan īsākā, gan ilgākā termiņā. Sistēmu, kura nebūs tikai īslaicīgs plāksteris, kuru nebūs pēc īsa brīža jāatceļ vai jāmaina.

Autors ir Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs