Dažus mēnešus veci dvīnīši, aizmiguši uz matrača betona bunkurā. Sieviete ievīstījusies zeltainā folijas segā un piekļāvusi pie krūtīm mazmeitiņu, sargājot no ledaina vēja Polijas pierobežā. Sīkas rociņas atvadu sveicienā caur pārpildīta vilciena logu. Pēdējās dienās starptautisko aģentūru vietnēs esmu caurskatījusi simtiem fotogrāfiju ar kara bēgļiem. Vēlējos, lai uz šī žurnāla vāka jūs ieraugāt ukraiņu cilvēkus. Viņu sejas, viņu acis — cilvēkus, kuru dzīvi ir saplosījuši artilērijas šāviņi, tanku kāpurķēdes un aviobumbas, kas daudzstāvu blokmājā izrauj milzīgu caurumu kā briesmīgi godzillas žokļi zinātniskās fantastikas filmā. Bet tas viss notiek pa īstam. Nogalināti bērni, izmisuši vecīši, no nāves bēgošas sievietes ar mazuļiem, kamēr vīri paliek cīnīties.
Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.