Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi. Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, pašlaik ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā. Man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.
Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.
Otrais solis – definēt krīzes vadības grupas sastāvu jeb “atslēgas cilvēkus”, kas palīdzēs īstenot pirmajā punktā iezīmēto plānu pesimistiskā scenārija gadījumā. Iespējams, izrādīsies, ka trūkst atsevišķu speciālistu, piemēram, IT speciālista, kurš spētu nodrošināt informācijas sistēmu noturību pret kiberuzbrukumiem. Laikus gatavojoties, var paspēt šādus cilvēkus atrast un piesaistīt.
Atkarībā no uzņēmuma izmēra krīzes vadības grupā varētu ietilpt 10–20 cilvēku, bet labāk šo grupu izveidot lielāku un tad sašaurināt, nevis otrādi. Padomājiet, vai jūsu krīzes grupā ir mārketinga cilvēks. Ja pirms divām nedēļām sauklis “cenas spridzina” bija pilnīgi pieņemams, šodien tas jau izklausās neētiski, un ir vajadzīgs krīzes vadības komandas loceklis, kurš spēj to izvērtēt. Vai grupā ir personālvadības speciālists? Parasti tieši viņi ir vispiemērotākie, lai sazinātos ar krīzes ietekmēto ģimenēm, jo personāla speciālistiem ir visu darbinieku kontakti. Tādu pašu funkciju attiecībā uz klientiem var pildīt klientu attiecību vadītājs utt.
Trešais solis – vienoties par saziņas kanālu, kurā jūs ļoti ātri un operatīvi varat sazināties jebkurā diennakts stundā. Tas var būt WhatsApp, Telegram, e-pasts vai cita platforma, galvenais, lai visa krīzes vadības komanda to zinātu. Tiklīdz esat vienojušies par galveno kanālu, izvēlieties arī rezerves kanālu situācijām, kurās pārtrūkst, piemēram, mobilie sakari vai elektrības padeve.
Ceturtais solis – rezervēt finanšu resursus krīzes risināšanai. Rēķinieties, ka krīzes apstākļos krīzes vadības komandai būs jāstrādā garas papildu darba stundas, iespējams, pat diennakts režīmā, un varbūt būs nepieciešami aizstājēji, lai ļautu jūsu darbiniekiem nedaudz atpūsties. To visu vajadzēs apmaksāt, tāpēc ir jāparedz noteikta summa, ar ko operēt krīzes situācijās. Tāpat šajās dienās redzam, ka ļoti daudzi uzņēmumi ziedo Ukrainas atbalstam desmitiem, simtiem tūkstošu un pat miljonus eiro – arī ziedojumi dažādās krīzēs cietušajiem ir finanšu resursi, kas jārezervē. Tāpat finansējums vajadzīgs organizācijas restrukturēšanai.
Piektais solis – sagatavot scenāriju izejai no krīzes. Iespējams, būs vajadzīga uzņēmuma restrukturizācija – sašaurināšanās vai, gluži pretēji, paplašināšanās, ja konkrētajā situācijā jūsu uzņēmumam nāksies strādāt vairāk, kā tas pandēmijas laikā bija ar masku ražotājiem. Lai saglabātu konkurētspēju nestandarta situācijās, ir jāspēj ļoti ātri pielāgoties, tāpēc ideālā gadījumā ieskicējiet plānu izejai no krīzes dažādos virzienos.
Savukārt, runājot par plāna veidošanu ilgākam laikam, ir skaidrs, ka mums būs jāspēj atbalstīt ukraiņus arī nākotnē, vienlaikus pašiem stingri stāvot uz kājām. Krīze Ukrainā būs jārisina vairāku gadu garumā, ņemot vērā postījumus, ko nes karš. Tāpēc jau šodien jāgatavojas tam, kā palīdzēt pēc gada vai diviem, nevis tikai uz pirmā emociju viļņa. Un vēl – noteikti vajadzētu padomāt, vai palīdzība tiešām sasniegs adresātu. Ļoti noderīga ir konstruktīva sadarbība ar varas iestādēm un palīdzības organizācijām, lai nav tā, ka daudzos tūkstošos konteineru un mašīnu, kas ved dažādus sūtījumus uz Ukrainu, jūsu labi domātās marles saites neviens nevar atrast.
Piecu soļu krīzes plānu savām vajadzībām var pielāgot jebkurš – ne tikai uzņēmumi un organizācijas, bet arī sabiedrība kopumā un katrs iedzīvotājs individuāli. Protams, nelolojot ilūzijas, ka ar to pietiks. Taču, kā saka, mēs esam situācijā, kad mums ir iedota lāpsta, bet aka nav izrakta. Akas rakšana nav ātrs vienas dienas darbiņš, un vismaz priekšdarbus katram vajadzētu veikt jau tagad.
Autors ir AS Repharm valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, ārkārtas situāciju eksperts
Pagaidām nav neviena komentāra