Kā Ukraina kļuva par Krievijas ienaidnieku? Kā iespējams, ka Krievijas prezidents liek bombardēt ukraiņus, kuri, pēc viņa domām, praktiski ir krievi, un ka lielākā Krievijas iedzīvotāju daļa viņu atbalsta?
Kad rakstīju grāmatu par Gulagu un Vorkutas nometni (Vorkuta! latviski un ukrainiski, 2015), aptvēru, ka ienaidnieki nav mainījušies: Staļina pēdējos gados stingra režīma spaidu nometnēs visvairāk ieslodzīja par īpaši bīstamiem uzskatītos “nacionālos radikāļus”, ukraiņus un baltiešus, tās pašas tautas, kuras Putina laikā gadiem ilgi bijušas “Krievijas ienaidnieki numur viens”.
Padomju Savienībai lielākie ienaidnieki Ukrainā bija “rietumnieki” jeb Ukrainas rietumos dzīvojošie.
Nometnēs visus ukraiņus dēvēja par banderiešiem (Stepans Bandera bija nacionālais vadonis, kas vienu laiku sadarbojās ar vāciešiem un ko VDK nogalināja 1959.gadā). Mūsdienās šo pašu apsauku lieto Krievijas oficiālās personas un valsts mediji.
Kā izpētījusi Anne Aplbauma, holodomors, Lielais bads 1932.-1933. gadā prasīja gandrīz trīs miljonu ukraiņu dzīvību. Bads valdīja arī citur Padomju Savienībā, bet vissmagāk tas skāra ukraiņus. Viņiem konfiscēja visu labību, un Staļins stingri aizliedza pamest mājvietas. Kultūras un politisko eliti iznīcināja, mērķis bija nomākt ukraiņu nacionālo pašapziņu. Vēlāk visu šo traģēdiju noliedza.
Tauta vēl nebija paspējusi pilnībā atjēgties, kad jau sākās Staļina lielais terors. 1936.-1938.gadā arestēja apmēram 190 000 ukraiņu. “Pretkulaku operācijā” nošāva 71 000 cilvēku un pēc tam “poļu operācijā”, arī Ukrainā, vairāk nekā 47 000.
NKVD tā dēvētās nacionālās operācijas (pret Padomju Savienības mazākumtautībām) visbargāk vērsās pret somiem, igauņiem, poļiem un latviešiem. Šajās četrās grupās nogalināja apmēram 80% no arestētajiem un notiesātajiem. Šis ir augsts procents, jo no visiem 1937.-1938.gadā Padomju Savienībā notiesātajiem nāves sodu izpildīja “tikai” 51% un nacionālajās operācijās – “tikai” 74 procentiem.
1939.gadā, kad Padomju Savienība iebruka Polijā, Staļins savai valstij pievienoja Ļvivu (Lemberg, Lwow, Lvov) un pārējo mūsdienu Ukrainas rietumu teritoriju.
Baltijas valstīs un Ukrainā pretošanās turpinājās vēl gadiem ilgi pēc Otrā pasaules kara, piemēram, mežabrāļu kustību veidā. No šīm valstīm nometnēs nonāca arī daudzas sievietes, kas bija palīdzējušas mežabrāļiem vai nebija tos nodevušas.
1947. gada sākumā no Padomju Savienības nometnēs ieslodzītajiem 23% bija ukraiņi. Baltieši bija 6% no visiem, viņu skaits divos gados bija pieaudzis par 450 procentiem. 1953. gadā Gulaga nometnēs bija vairāk nekā 75 000 baltiešu, 44 000 no viņiem atradās īpašās stingra režīma nometnēs; no šajās nometnēs ieslodzītajiem piektā daļa bija baltieši.
Ukraiņi un baltieši bija jauna tipa ieslodzītie – salīdzinot ar krieviem, viņiem bija karošanas pieredze un arī vairāk pieredzes dzīvot brīvībā. Viņi bija pazīstami kā labi organizēti ieslodzītie, kuri nepadevās, un viņus sodīja visbargāk.
Baltiešus un ukraiņus no nometnēm atbrīvoja pēdējos. Viņu “pāraudzināšana par sabiedrībai noderīgiem” pilsoņiem bija veikusies vissliktāk. Vorkutas nometnes komandants viņus uzskatīja par padomju varas nesamierināmiem ienaidniekiem. Pēc Staļina nāves 1953. gadā, kad Vorkutā notika sacelšanās, sargi visbiežāk šāva uz ukraiņiem un lietuviešiem, kurus uzskatīja par visaktīvākajiem un radikālākajiem.
Atgadījies tā, ka Putina laikā uzpeldējušas “pazīstamas tautas”. Atkarībā no konjunktūras, krievi gadiem ilgi savās aptaujās par Krievijas lielākiem ienaidniekiem uzskatījuši Igauniju, Latviju vai Lietuvu, trīs mazas tautas, kurām toreiz bija pavisam nelielas armijas. Šīs valstis apvainoja nacismā, antisemītismā, rusofobijā – tieši tāpat, kā tagad Ukrainu. Turklāt lietuviešus vēl uzskata par vainīgiem Padomju Savienības sabrukšanā. 1990. gadā tur notika “pirmā krāsainā revolūcija”.
2010.-tajos gados sākās pārmaiņas. Ienaidnieku saraksta augšgalā pacēlās ASV un Ukraina, Latvija nokrita uz trešo vietu. Pa starpu lielākais ienaidnieks, protams, bija Gruzija.
Kremļa propagandisti brīdināja, ka Ukrainai draud nacistu apvērsums, un Ukraina varētu kļūt par “jaunu Latviju” – zemi, kur krievi ir “otršķirīgi pilsoņi un nedrīkst runāt savā valodā”.
Ukrainas grēki, protams, bija 2003.-2004. gada “oranžā revolūcija” un 2014. gada Eiromaidans. Par Putina laiku vēl var piebilst, ka tradicionālais naids pret poļiem Krievijā transformējies naidā pret ukraiņiem.
Putina piedāvātajam ienaidnieka tēlam bija labi panākumi – un ne tikai Krievijā. Sekas varēja just arī Latvijā, galvenokārt krievvalodīgā sabiedrības daļā, kur 2010.gados Putins ieguva lielu popularitāti, un tajā pašā laikā Ukrainas tēls kļuva melnāks.
2020. gadā doktorante Irina Grigore Helsinku Universitātē aizstāvēja disertāciju, kuras tēma bija Krievijas televīzijas 1.kanāla (Pervij Kanal) konfliktu reportāžas. 80% no krievu skatītājiem uzskatīja šo kanālu par svarīgāko informācijas avotu un tam sekoja arī citās valstīs. Pētniece savāca plašu materiālu, 7346 ziņas, kas veidoja stratēģisku naratīvu.
Grigore uzskata, ka vēstījums sadalās trīs apakšstāstos:
Krievija pret rietumiem. Putins ir vienīgais vadonis, kurš spēj nosargāt Krieviju un tās tradicionālās vērtības pret sapuvušajiem Rietumiem.
Krievija kā slāvu vadone. Padomju Savienība bija brāļu tautu savienība, kur Krievija bija lielais brālis.
Uzvara pār fašimu Otrajā pasaules karā. Ar katru gadu pieauga atsaukšanās uz karu un bieži to rādīja kopā ar notikumiem Ukrainā tādējādi, ka ziņu reportāžās iemontēja nacistu maršus un fonā spēlēja vecu militāru mūziku. Ukraiņus pamazām pataisīja par nodevējiem. Galvenā terminoloģija ziņās tagad bija masu slepkavība, nacisti, fašisti un hunta. Reizē pieauga arī emocionālu viltus ziņu klāsts.
Levadas institūta pētījums vēsta, ka 2012.gadā 74% krievu pret ukraiņiem attiecās pozitīvi. 2014.gada rudenī šis skaitlis bija tikai 24 procenti.
Autors ir somu žurnālists un rakstnieks
Komentāri (15)
kolpants 09.03.2022. 10.22
Levadas institūta pētījums vēsta, ka 2012.gadā 74% krievu pret ukraiņiem attiecās pozitīvi. 2014.gada rudenī šis skaitlis bija tikai 24 procenti.
Разве задача журналиста не оценивать события объективно и давать все факты и освещать все события, а не только те, которые выгодно ложатся в канву статьи?
Если прочитать только эту статью, создается впечатление, что вот только и исключительно Путин виноват, что с 74% цифра упала до 24%.
А все эти правые секторы, Саша Белый, “москаляку на гиляку”, “кто не прыгает, тот москаль” -очевидно, такая мелочь по мнению автора? И никак не связана эта “мелочь” с падением с 74 до 24%
1
QAnon > kolpants 09.03.2022. 15.51
Paklausies par krievu pasaulītes tuvāko nākotni. https://www.youtube.com/watch?v=FlnByMJGJN0 Jūs tiksiet vajāti visur un galu galā arī Latvijā, kamēr mūsu mīļā planēta nebūs pilnībā humanizēta (atkrievota) un nepaliks vairs neviena krievu simbola un atribūta. Tie izdzimteņi, kuri noslepkavoja Čečenijas kara varoni, ukraiņu patriotu, Aleksandru Muzičko (Сашко Білий), vēlēsies, kaut labāk nekad nebūtu piedzimuši.
1
Kristīne Bēra-Gurtiņa > QAnon 09.03.2022. 18.02
Es gan nebūtu tik ekstrēma. Krievu tauta tomēr arī mākslā, literatūrā un citur ir daudz devusi! Nevajag visus uzreiz tā nolikt!
BET! Kad pasaule, beidzot, sāks mācīties no vēstures?!?
Kad oficiāli golodomoru sauks nevis par lielo badu, bet par genocīdu?
Mani vācu senči – Melnās jūras vācieši, apdzīvoja vietas, kurās šajā karā notiek vienas no visniknākām cīņām.
Opis piedzima Khersonas apgabalā, Ome Zaporižijas apgabalā. Abas ģimenes Staļina represijas laikā tika izsūtītas uz Sibīrijas gulagiem. 1938.g. manu vecvectēvu nošāva gulagā aiz Baikāla.
Rietumi par maz zin par Baltijas un Ukrainas deportācijām! Krievija taču ir uzvarētāju valsts! (jo uzvarēja nacistus II.psaules karā). Viņi ir labie, nevis sliktie! Tāpēc rietumos “taču” nevarēji slikti runāt par “uzvarētājiem”.
Es strādāju par gidu un kad es tūristiem stāstu par deportācijām no Latvijas 1941. un 1949.g. visi atplēš acis un saka: Tiešām?!? Mēs to nezinājām!
Mūsu uzdevums ir stāstīt, izglītot, atvērt rietumiem acis. Ar šo karu viņi beidzot apjēdz, ka Krievija ir sliktā! Bet vai viņi zin kāpēc? Kur ir tās saknes?
0
Sskaisle 08.03.2022. 12.14
Ko dara sabiedriskie mediji – močī tautu, lai tā beidzot saprot, ka patiesā demokrātija ir geju tiesības, minoritāšu tiesības,
Nevar parādīt filmas par vēsturi – visādas, ne jau tikai par golodomoru, vai šodienas Krievijas sabiedrību, bet par mūsu pašu vēsturi . Nav sarunu raidījumu , diskusiju raidījumu , bet no visām festivāla filmām bija jāparāda par gejiem, nevis par tām pašām sievietēm Iļģuciemā, piemēram, par Gorbačovu jau nerunājot.
Nu tādi esam – močītāji un tad tikai Krievija vainīga …
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/254923/un-tad-mes-dejojam-drama
Un tad mēs dejojām. Drāma (16+)
Merabs jau no agras jaunības dejojis Gruzijas Nacionālajā ansamblī kopā ar savu deju partneri Mariju. Viņa pasaule piepeši tiek satricināta, kad ierodas harizmātiskais un bezrūpīgais Iraklijs, kļūstot gan par sīvāko sāncensi, gan sirds nemieru.
Nu jāpārkāpj valsts konservatīvajā vidē pastāvošās robežlīnijas. Tās ir tradīcijas un aizliegtā mīlestība. Zviedrijas režisors Levans Akins, kura vecāki ir gruzīni, radīja šo stāstu, balstoties uz intervijām ar Gruzijas gejiem. Savukārt scenārija ideja dzima, kad viņš Tbilisi pieredzēja nežēlīgu uzbrukumu praida gājienam. Filmēšanas laikā grupa saņēma nāves draudus, tāpēc nācās piesaistīt miesassargus. Zviedrija šo darbu izvirzīja kā pretendentu uz nomināciju “Oskara” balvai kategorijā “Labākā starptautiskā spēlfilma”, bet galvenās lomas atveidotājs – dejotājs Levans Gelbakjani tika nominēts Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominācijā “Eiropas labākais aktieris”.
And Then We Danced. Gruzija, 2019.
Režisors: Levans Akins.
Lomās: Levans Gelbakjani, Bači Vališvili u.c.
1
Sskaisle > Sskaisle 08.03.2022. 12.40
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/255093/sodienas-jautajums-sabiedribas-saliedetiba-un-ka-runat-ar-kara-atbalstitajiem
Par Latvijas sabiedrības vienotību spriež Putina stabulē pūtējs Hanovs. Viņaprāt, NA – Latvijas saeimas koalīcijas partija ir fašistiska partija. Pirms likt man mīnusu – paskaidrojiet, kāpēc sabiedriskie mediji popularizē Putina – kremļa ideoloģijas paudēja Hanova viedokli.
Personīgi es arī uzskatu, ka NA ir kremļa slepenie draudziņi – viņu patriotisms ir liekulīgs, tomēr Saskaņu ne NA,ne ZZS nepārspēt.
Kapēc kā okupācijas laikā notiek tik trula sabiedrības smadzeņu skalošana? Kur tad objektīvā informācija sabiedriskajos
Kāpēc Hanovs savu kritiku fokusē tikai uz latviešu sabiedrību? Vai latvieši pēc okupācijas ir palikuši okupēto zemē, vai tomēr krievi, kuriem okupētie ir palikuši fašisti?
Nespēju paust viedokli var pārmest mazizglītotiem, mazzinošiem cilvēkiem, bet Hanovs taču ir akadēmiski izglītots, pedagoģisku un akadēmisku darbu cilvēks.
Tad kas notiek Latvijā, Latvijas sabiedriskajos medijos?
No feisbuka – un es negribu tērēt savu laiku – publicējot visas Hanova naida runas, galu galā – ir valsts drošības iestādes , lai tie darbojas.
Deniss Hanovs
Es esmu diemžēl pārliecināts ka tādas radikālas partijas kā NA un lielāka daļa Saeimā pārstāvēto partiju izmantos šo karu lai izplatītu naidu un fobijas savam kapitālam
Deniss Hanovs
Ieva Lešinska Es ticu, es zinu cik daudziem latviešiem un krieviem šeit nacionālisms un ksenofobija ir ļaunums un risks drošībai; problēma – mūsu Saeima; tur ir ritualizēta naida epicentrs; un prezidents, kas klusē
1
Sskaisle > Sskaisle 08.03.2022. 12.49
Vai bez nacionālisma jūtām ukraiņi vēl pretotos iebrucējiem krieviem?
Ko īsti mums grib iezombēt sabiedriskie mediji? To es labprāt gribētu saprast.
0
Sskaisle 08.03.2022. 09.49
LR 3 klausos grāmatu stāstos – vakardien, tur autori no sajūsmas gandrīz aizrīdamies lielās, cik ģeniālu gramatu izdevuši – Zigmunda Skujiņa sarakste ar trimdas latviešiem.
Bet noklusē, ka ZS ne tikai sarakstījās ar trimdiniekiem, bet pateicoties “izcilai ” sadarbībai ar čeku, regulāri arī brauca uz Rietumiem un pēc tam regulāri rakstīja atskaites čekai par saviem līdzcilvēkiem , lai atkal varētu braukt. Tik pašsaprotama lieta – jūs tur cīnieties par brīvību , es te baudīšu dzīvi. Jūs nelgas, es gudrinieks
Nu jau pirms daudziem gadiem , biju Mansardā uz tikšanos ar ZSkujiņu. Publika plaudēja un slavēja rakstniekam. Cilvēks sajūsmināts, tas saprotams, bet vells viņu raustīja pateikt, ka Vili Lāci vins nenosodot. Ka tādi laiki bija. Dzīvot gribēja visi. Ko varam pārmest Lācim, ja paši tā būtu rīkojušies
Tagad literāti drukā grāmatas par Lāci, bet vai sabiedrībā mēs spriežam – kā tas ir – mēs Lāci nosodam, nosodam vārdos, jeb arī darbos. Jeb mēs viņu turam rezervē – kāda būs situācija , tāda būs mūsu attieksme? Kā ir? Mēs spējam atklāti runāt, jeb spējam vien būt laimīgi, ka varam par to nerunāt, jo jāpalīdz Ukrainai.
Ko Gundega Repše par 1940.gadu rkastīja savā romānā Bogene? Pļāpāja un citēja Augustīnu.
Kā pēc 14.jūnija deportācijām uz Sibīriju mūsu literāti sapulcējās sanākmsē apliecināt godu un mīlestību Staļinam , par to Repše nerakstīja. Ko nu knābs acīs savējiem. Un pareizi darīja – 56 gadu vecumā Repšei piešķīra VKKF mūža stipendiju , kas nemaz nav mazāka par mazākajām pensijām Latvijā .
Manuprāt, karš Ukrainā ir spogulis, kurā ne tikai redzēt ļauno Krieviju, bet mēģināt pasiem ieraudzīt sevi – savu labo un savu slikto pusi. Un tad runāt- ko darīt, kā darīt, lai mēs glābtu sevi no sevis un no ļaunā kaimiņa. Vai tam esam gatavi? Tāds ir jautāmums?
1
Sskaisle > Sskaisle 08.03.2022. 19.22
Cilvēki, protieties kaunu ! Ne es ar čeku sadarbojos, ne es cilvēkus nodevu, lai pati labāk dzīvotu.
Pat ja jūs man ar dakšām nāktu virsū mana viedokļa dēļ, es to nemainītu. Muktu,lai glābtu dzīvību, bet domas nemainītu. Kauns par jums
1
QAnon > Sskaisle 08.03.2022. 20.11
Uzskatīt, ka labāk dzīvot var arī tad, ja ieriebj nīstiem latviešiem. Tu neesi pirmā, nebūsi pēdējā. Taču ne jau aiz rūpēm par latviešu tautu tu balsoji par LC, ZRP, Vienotību un čekas kurmi, Bordānu, bet gan lai mums par kaut atriebtos.
0