Tautas vienotība nosargāja latviešu valodu

Šogad 18. februārī aprit 10 gadi kopš Latvijas tauta vienoti gāja pie vēlēšanu urnām, lai aizstāvētu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tā bija lielākā mūsu tautas saliedētības un uzvaras diena. Taču varēja būt arī pavisam citādāk.

Sākās viss 2010. gadā, kad Nacionālā apvienība ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību bez maksas no 1. klases nodrošināt latviešu – valsts valodā. Sākās politiskās cīņas, protesti, skaidrošanās, krievu valodas aizstāvju protesti nonāca līdz tam, ka pēc kustības Vienota Latvija ierosinājuma nācās organizēt referendumu par grozījumiem Satversmē oficiālās valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai. Referenduma datums – 2012. gada 18. februāris.

Tad tika iedarbinātas jaudīgas Maskavas atbalstīto krievu valodas aizstāvju aktivitātes, propagandas kampaņas, sociālos tīklos aktīvas diskusijas par to, ka notiek mazākumtautību piespiedu asimilācija utt. Krievu valodas aizstāvju manifestā bija teikts: “Šajā situācijā nav citas aizsardzības metodes kā uzbrukums. Lai izbeigtu histēriju, vajag kārtīgi sapurināt to, kurš šo histēriju ir iesācis.” Tajā pašā laikā latviešu valodas aizstāvju pusē … politiķi un masu mediji daudz nerunāja un latviešu tauta šim referendumam pašsaprotami nepievērsa uzmanību. Šis izprovocētais referendums bija it kā pazemojošs latviešu tautai. 25.janvārī presē parādījās aptaujas rezultāti.

Izrādījās, ka tikai 37% no balsstiesīgajiem pilsoņiem gatavi vispār piedalīties referendumā. Un vēl – no tiem tikai 39% bija gatavi balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Situācija izrādījās ļoti kritiska. Bija jārīkojas.

Sanāca domubiedru grupa, un pēc Māra Slokenberga un Andreja Mežmaļa ierosinājuma dažās dienās izveidoja biedrību Par latviešu valodu. Tūlīt atvēra bankā kontu un darbs varēja sākties. Vispirms tika izstrādāts sauklis akcijai Celies un ej. Dažādās interneta vietnēs un sociālos tīklos tika izsūtīti uz visām pasaules malām uzaicinājumi ziedot līdzekļus šai kampaņai. Skat. vairāk šeit un šeit. Akciju atbalstīja plašs sabiedrībā pazīstamu personību loks. Tās īstenošanai atbalstītāji Latvijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs ļoti īsā laikā saziedoja 34 000 latu. Par šiem līdzekļiem tika izdotas un atbalstītāju izplatītas 419 000 skrejlapas, 10 000 uzlīmes, 10 lielie plakāti, 29 laikrakstos ievietotas publikācijas, izveidota interneta mājaslapa www.celiesunej.lv, noorganizēta preses konference. Īpaši aktīva informācijas apmaiņa notika sociālajos tīklos, bet 10 radiostacijās pārraidītas 408 reklāmas.

Šādu tautas vienotību un atbalstu no cilvēkiem un dažādām organizācijām tajās dienās līdz pat referenduma dienai 18. februārim bijām jutuši tikai varbūt 1991. gada 3. marta iedzīvotāju aptaujā, kad bija jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Par nobalsoja 73,8%.

Kopumā kampaņas laikā veikto pasākumu efektivitāte ir bijusi augsta, par ko liecina sekojoši pozitīvi rezultāti. Kampaņā vitāli svarīgi bija uzrunāt tieši sabiedrības neizlēmīgo daļu, jo Latvijai nepietika ar 60% pret 40% vai 70% pret 30%, un ne pat ar 80% pret 20%. Atbalstam bija jābūt tādam, lai neviens laikraksts pasaulē nespētu uzrakstīt: “Ievērojama Latvijas sabiedrības daļa vēlas divvalodību”. Tika uzrunāti arī krievu valodā runājošie ar tekstu skrejlapas otrajā pusē.

Saskaņā ar 23.februārī Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātiem balsošanas rezultātiem

Tā pirms 10 gadiem mūsu tauta faktiski izcīnīja uzvaru ne tikai sev, bet arī Eiropai. Tagad ar smaidu varam teikt – ja mēs būtu zaudējuši referendumā, krievu valoda būtu kļuvusi kā 28. valoda Eiropas Savienībā. Desmit gadu laikā mūsu valoda ir nostabilizējusi savas saknes, jūtamies droši un gandarīti, vērojot valodas attīstību un pārliecinošo lietojumu mūsu valstī.

Atceroties šo notikumu, ir stipra pārliecība, ka briesmu brīdī mūsu tauta var būt pārliecināta un saliedēta kā mūris. It sevišķi tagad, kad Latvijas austrumos dzird skanam kara draudus, kad mūsu tautu mēģina šķelt un slīcināt dezinformācijas plūdos, mums jābūt gudriem un saliedētiem kā toreiz.

Novēlam visai Latvijas tautai – veselību, saticību un drosmi nākotnei!

 

Biedrības par Par latviešu valodu” dibinātāji:

Māris Slokenbergs, Andrejs Mežmalis, Aldis Austers, Ruta Pazere, Arnis Salnājs

(Bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors Māris Slokenbergs, Daugavas Vanagu centrālās valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības loceklis Aldis Austers, jurists Arnis Salnājs un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības priekšsēdētāja Ruta Pazdere)