Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformas zīmē – politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2.līmeņa sistēmā, ļaujot pilsoņiem no tā izstāties, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un tērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu. Pirms tam bija jāsamaksā 20% individuālā ienākuma nodoklis valstij.
Papildu 1,33 miljardi
Neapšaubāmi, reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019.gada beigās, kad reforma tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro katram sistēmas dalībniekam. Papildu 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.
Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa cilvēku jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var novērtēt pirmos rezultātus.
Dati rāda, ka izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa izvēlējās 185 000 klientu jeb apmēram ceturtā daļa no visiem dalībniekiem. Pirmais maksājumu vilnis notika pagājušā gada septembrī, kad Igaunijas ekonomikā mēneša laikā papildus tika iepludināti 1,33 miljardi eiro.
Inlfācijas lēciens
Ekonomisko datu analīze rāda, ka lielākie ieguvēji bija Igaunijas tirdzniecības uzņēmumi, jo septembrī un oktobrī strauji pieauga patēriņš. Tiesa, daļa cilvēku izmantoja šos līdzekļus, lai norēķinātos par aizņēmumiem, bet tikai neliela daļa izvēlējās šos līdzekļus paši izvietot akciju tirgū vai citos finanšu instrumentos.
Cilvēkiem metoties tērēt jauniegūtos līdzekļus, radās spiediens uz inflāciju – Igaunijā tā bija viena no lielākajām visā Eiropā. Papildus globālajai inflācijai, ko izraisīja energoresursu cenu kāpums, ekonomiku karsēja arī 2.pensiju līmeņa nauda – novembrī gada inflācija Igaunijā sasniedza pat 8,8%. Salīdzinājumam – Latvijā reģistrēts 7,5% cenu kāpums.
Ieguvējs bija valsts budžets, kas no nomaksātā ienākumu nodokļa par izņemto naudu ieguva ap ceturtdaļu miljarda eiro papildu ieņēmumu. Igaunijas ekonomikai bija īstermiņa pozitīvi ieguvumi, piemēram, paaugstinātais patēriņš paātrināja iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Arī Igaunijas sociālā budžeta ieņēmumiem būs vērojams palielinājums, jo no pensiju otrā līmeņa izstājušos cilvēku sociālās iemaksas 4% apmērā no bruto atalgojuma turpmāk tiks novirzītas uz 1.līmeni tagadējo pensionāru uzturēšanai.
Nepatīkams pārsteigums
Taču ilgākā termiņā ir izveidojies liels skaits cilvēku, kuri būs spiesti sagaidīt vecumdienas ar minimālu sociālo nodrošinājumu. Aprēķini rāda, ka tikai ar 1.pensiju līmeni cilvēks varēs saņemt vien 35% no tā ienākumu līmeņa, kas viņam ir bijis darba karjeras beigās. Tas daudziem, pensijas vecumu sasniedzot, ir ļoti nepatīkams pārsteigums.
Igaunijā liela daļa sabiedrības atzīst, ka pensiju uzkrājumu reforma ilgtermiņā nesīs negatīvu efektu. Lai kaut nedaudz labotu situāciju, šobrīd likumdevējs izskata ierosinājumu mainīt regulējumu, ļaujot brīvprātīgi palielināt pensiju 2.līmenim novirzāmo ikmēneša uzkrājumu. Pašlaik Igaunijā pensiju 2.līmeņa dalībnieku uzkrājumiem novirza 4% no sociālajām iemaksām un 2% no darba algas. Ierosinājums paredz, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties palielināt iemaksu līdz 4% vai 6%, nodrošinot lielāku ienākumu aizvietojamību vecumdienās.
Jābūt piesardzīgiem
Pagājušajā gadā portālā manabalss.lv tika iniciēta balsu vākšana priekšlikumam sekot Igaunijas piemēram un atļaut Latvijas iedzīvotājiem izņemt pensiju 2.līmeņa uzkrājumus pirms pensionēšanās vecuma. Patlaban tā jau ir savākusi vajadzīgo atbalstu – 10 tūkstošus balsu. Arī vairāki politiķi, gatavojoties šī gada Saeimas vēlēšanām, ir izteikuši dažādus populistiskus ierosinājumus par mūsu pensiju uzkrājumiem.
Būtu jābūt ļoti piesardzīgiem un nopietni jāizsver ilgtermiņa ietekme, izsakot šādus ierosinājumus un pieņemot lēmumus. Tiem var būt ļoti nopietnas ilgtermiņa sekas, kas ietekmē ne tikai cilvēku, kurš nolemtu iztērēt savu pensiju uzkrājumu jau tagad, bet arī pārējos, īpaši nākamo paaudžu ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kam ar saviem nodokļiem būs jāuztur tuvredzīgie tērētāji, kam būs neadekvāti zemi pensijas ienākumi.
Kārlis Purgailis ir bankas Citadele meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Pagaidām nav neviena komentāra