Privātie bērnudārzi pašlaik zināmā mērā pilda pašvaldību funkciju, nodrošinot pirmsskolas izglītību. Tajā pašā laikā gan bērnudārzi, gan vecāki, kuru bērni tos apmeklē, ir sarežģītā situācijā. Pašvaldību līdzfinansējums katrā no tām atšķiras, turklāt par dienām, kurās bērns neapmeklē dārziņu neattaisnotu iemeslu dēļ, privātā pirmskola līdzfinansējumu nesaņem, lai gan lielākā daļa izdevumu no tā nemainās.
Birokrātija kā zirnekļu tīkls
Privāto pirmskolu dibinātājus visbiežāk motivē nevis peļņa, bet vēlme piedāvāt alternatīvas izglītības iespējas bērniem, kas ir mūsu nākotne. Kad bērnudārza, kuru apmeklēja mana vecākā meita, īpašniece vairs nevēlējās turpināt darboties un piedāvāja to pārņemt, mēs ar vīru piekritām. Vēlējos, ka arī turpmāk bērni var mācīties pirmskolā, kur visa centrā ir tieši mazie audzēkņi. Uzsākot darboties, ātri vien sapratu, ka šajā jomā birokrātija ir kā zirnekļu tīkls. Paralēli visam ir arī nemitīgs darbs pie pedagogu piesaistes, jo, strādājot skolā un pirmskolā, ir būtiska ne tikai cilvēka atbilstība likuma prasībām, bet arī labs kontakts ar bērniem. Izlasīt un izprast visas normas, kas nosaka pirmskolu darbību, ir gana sarežģīti pat cilvēkam ar juridisko izglītību.
Lietas, kas birokrātisku apsvērumu dēļ gultas uz pirmskolu pleciem, nereti tālāk nonāk arī pie bērnu vecākiem. Piemēram, atšķirīgais līdzfinansējuma apjoms katrā pašvaldībā. Tā ir vēsturiska problēma un liela daļa vecāku jau to ir pieņēmuši kā normu, taču tā nevar turpināties nākotnē. Ir nepieciešams viens regulējums, kas ir caurspīdīgs un vienkāršs – saprotams visām iesaistītajām pusēm, ne tikai izstrādātājiem. Vislabākajā gadījumā – vienāds līdzfinansējuma apmērs visās pašvaldībās.
Attaisnoti kavēt 60 dienas
Gada laikā pirmskolā bērns var attaisnoti kavēt (ar vecāku zīmi) 60 dienas. Ja pieņemam, ka ir vasaras brīvlaiks, kad ģimenes mēdz doties uz laukiem, atvaļinājumi ārpus Latvijas un reizes, kad bērns ir apslimis (ne tik nopietni, lai būtu nepieciešams ārsts) vai jūtas saguris, šīs dienas “sakrājas” ļoti ātri. Īpaši pandēmijas laikā, kad vecākiem īpaši tiek lūgts padomāt par bērnu pašsajūtu un nevest uz bērnudārzu, ja ir kaut mazākās pazīmes par saaukstēšanos vai cita veida saslimšanu. Pašvaldību līdzfinansējums tiek piešķirts tikai par dienām, kad bērns apmeklē pirmskolu vai kavē attaisnoti, taču pirmsskolas izdevumi būtiski nemainās arī dienās, kad kāds no bērniem paliek mājās. Pedagogu un darbinieku atalgojums, telpu noma, komunālie pakalpojumi un citi izdevumi saglabājas, tāpēc pirmskolas ir spiestas piemērot maksu arī par dienām, kad bērns paliek mājās.
Ko darītu, ja nebūtu privāto pirmskolu?
Plašsaziņas līdzekļos reizēm uzplaiksnī diskusijas par privāto pirmskolu lomu izglītības sistēmā. Privātie bērnudārzi būtībā īsteno pašvaldības funkcijas, un varam tikai mēģināt iedomāties, kas notiktu, ja šādu pirmskolu nebūtu. Kur mācītos visi bērni? Pirmkārt, ne visām ģimenēm ir vecmāmiņas vai iespējas algot auklīti. Otrkārt, pirmskola nav tikai vieta, kur bērns ir pieskatīts, tā ir izglītības iestāde, kurā ar mazajiem audzēkņiem strādā profesionāli pedagogi.
Arī vecāki novērtē šo iespēju. Lai kā gribētos pavadīt pēc iespējas vairāk laika ar bērniem, liela daļa darba devēju vēlas, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgriežas pie saviem pienākumiem. Pandēmijas laiks apliecināja arī to, cik grūti strādāt attālināti, ja mājās ir mazie. Ņemot vērā situāciju un birokrātisko slogu, ko šobrīd iznes privātās pirmskolas, lielāka pašvaldību iesaiste būtu ļoti nepieciešama. Protams, mēs neprasām, lai pašvaldība risinātu pedagogu trūkumu, kas patiesībā ir viena no aktuālākajām problēmām, taču būtu nepieciešams lielāks līdzfinansējums, mazāk strikti finansējuma izmaksu noteikumi laikā, kad bērns neattaisnotu iemeslu dēļ neapmeklē iestādi, kā arī atviegloti nosacījumi pandēmijas laikā.
Autore ir privātās pirmsskolas izglītības iestādes Saulespuķe īpašniece
Pagaidām nav neviena komentāra