Pagājušā piektdienā, 15. oktobrī, Latvijā pirmo reizi svinēja Valsts valodas dienu. Tā tika iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā tikai šā gada jūlijā. Datums atsaucas uz 1998. gada 15. oktobri, kad Satversmes ceturtā panta teksts “Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru” tika papildināts ar teikumu: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”
Tieši jaunajā Valsts valodas dienā beidzās pieteikšanās uz konkursu par Latvijas Radio galvenā redaktora/redaktores amatu. Galvenais vēlamo pretendentu raksturojums ir šāds: “Kandidāti, kuri izprot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa uzdevumus un mērķus, spēj garantēt Radio darbības politisko neitralitāti un redakcionālo neatkarību, strādāt ar radošiem cilvēkiem, izprot modernās tehnoloģijas un mediju industriju, spēj formulēt, skaidrot un pārstāvēt Radio viedokli gan Latvijā, gan ārvalstīs.” Starp prasībām ir: “Valsts valodas, angļu un krievu valodas zināšanas.”
Darba likums norāda: “Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos.”
Šī Latvijas Radio valodas prasība ir izraisījusi spraigas pārrunas sociālos medijos, daži nosoda krievu valodas prasību, daži atbalsta to, jo, lūk, Latvijas Radio 4 raida krievu valodā, un galvenajam redaktoram taču jāsaprot viss, kas tiek pārraidīts. Jāpiebilst, ka Latvijas Radio 4, tāpat kā LR1, LR2, LR3 un LR5 ir katram savs galvenais redaktors, un LR galvenā redaktora loma drīzāk ir saistīta ar darba organizēšanu un līdzīgām augstākā līmeņa darbībām, nekā ar satura veidošanu vai tā personīgo pārbaudīšanu.
Ja salīdzinām ar britu BBC, kuram ir raidījumi vairāk nekā 40 valodās, vai ar Austrālijas SBS Radio, kurš pārraida 68 dažādās valodās, tad ir skaidrs, ka nav un nebūs tikai viens cilvēks, kurš pārvalda visas raidījumu valodas. Tātad minētie raidītāji labi tiek galā bez superpoliglota vadošajā amatā.
Jāpieņem, ka visi Latvijas Radio darbinieki, ar kuriem galvenajam redaktoram būtu jārunā, pārvalda valsts valodu, tāpēc iekšējā komunikācijā nebūtu nekādas problēmas.
Radio konkursa piemērs nav vienīgais, par kuru ir saņemtas sūdzības, ka vēl arvien netiek ņemts vērā Darba likuma aizliegums prasīt svešvalodu zināšanas tur, kur tām nebūtu jābūt obligātām. Vienkārši gadījās, ka Radio konkurss sakrīt ar jauno Valsts valodas dienu.
Vēl ir tāda lieta – šajā un arī citos darba sludinājumos mēdz būt prasība par “valsts valodas” zināšanām. Cienīsim mūsu latviešu valodu un nebaidīsimies to nosaukt vārdā arī darba sludinājumos!
Autors ir laikraksta Latvietis palīgredaktors
Komentāri (2)
lindab456 23.10.2021. 11.01
Aktuāls raksts, ieskicēta aisberga redzamā daļa. Bet, kur tas kavējās visus šos gadus, kuru laikā nomainījās paaudze?
Varbūt pienācis laiks runāt par valodu ne tikai kā par vienojošu, saziņas un informācijas apmaiņas līdzekli, bet arī kā par vienu no izslēgšanas kultūras instrumentiem. Tas ir jautājums, kā par jebkuru instrumentu, kā rokās tas nonāk un kā tiek lietots.
0
QAnon 20.10.2021. 14.37
Lai Latvenergo vadītāja amatā nenonāktu, kāds vadošos darbos pieredzējis trimdas
latvietis un no aptveres izkritušā korumpētā Miķelsona vienā ieliktu viņam cienīgu Žīguru, pretendentam tika izvirzīta specifiska prasība, proti labas latviešu un krievu valodas zināšanas. Tas neapšaubāmi bija saistīts ar čekas saimnieku pasūtīto ar gāzi darbināmo TECII 2. kārtu.
0