Drošas satiksmes ABC: kā no teorijas pāriet uz rīcību

Augusts publiskajā telpā izcēlies ar ziņām par smagiem negadījumiem un lielu bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem – šī gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pagājušogad negadījumu skaits ir audzis par aptuveni 10%, bet bojāgājušo skaits – par 9%. Iespējams, objektīvākus datus par kopējo tendenci mēs iegūtu, ja salīdzinātu šo gadu ar 2019. gadu, jo pagājušā gada statistiku ievērojami ietekmēja Covid-19. Taču svarīgākais ir ne tikai apkopot un izprast šos statistikas datus, bet gan pārvērst tos par efektīvu rīku situācijas uzlabošanai.

Pandēmijas dēļ 2020.gada martā valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kam sekoja gluži loģisks satiksmes intensitātes kritums un attiecīgi arī ievērojams ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājums. Tas, ka šobrīd piedzīvojam negadījumu skaita pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav nekāds pārsteigums. Satraucošāka ir cita tendence: neraugoties uz mazāku satiksmes intensitāti un negadījumu skaitu, pērn bojāgājušo bija vairāk nekā 2019. gadā, un šogad šis skaits ir vēl vairāk palielinājies. Kāpēc ar visiem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un partneru centieniem ar dažādām kampaņām situāciju uzlabot tā joprojām ir tik bēdīga? Domāju, ka tā ir kompleksa problēma, kuras galvenie elementi ir transportlīdzekļu vidējais vecums un tehniskais stāvoklis, autoceļu kvalitāte un autovadītāju braukšanas kultūra.

Kā liecina CSDD dati, vidējais transportlīdzekļu vecums Latvijā ir 14 gadi. Salīdzinājumam – Eiropas Savienībā tie ir vidēji 7–8 gadi. Vecums pats par sevi vēl nebūtu nekas dramatisks, turklāt cilvēkiem nevar pārmest to, ka viņi nevar atļauties jaunākas automašīnas. Taču cits jautājums ir automašīnu tehniskais stāvoklis. Piemēram, Baltas pieredze, pārlūkojot KASKO apdrošināšanas segmentu, liecina, ka pastāv tieša korelācija starp karstu laiku un ceļu satiksmes negadījumu skaita palielināšanos. Vecākās automašīnās nereti ir problēmas ar gaisa kondicionēšanu, taču karstums paildzina autovadītāja reakcijas laiku un mazina koncentrēšanās spēju. Tāpat vecākiem auto nav pieejamas visas palīgierīces, kas jaunākiem modeļiem būtiski mazina negadījumu risku: automātiskā bremzēšanas sistēma, aklās zonas sensori, ceļazīmju lasītāji, atpakaļskata kameras utt. Tālāk tik svarīga ir paša vadītāja atbildība, cik lielu uzmanību viņš pievērš auto uzturēšanai, ar cik kvalitatīvām riepām brauc u.tml.

Par Latvijas autoceļu kopumā bēdīgo stāvokli runājam jau gadiem, un nenoliedzami vismaz daļu negadījumu izraisa slikts ceļa segums. Šogad esam saņēmuši ļoti daudz atlīdzības pieteikumu par automašīnām, kas sabojātas, iebraucot bedrēs, – gandrīz par 340 000 eiro. Tā ir Latvijai raksturīga problēma katru pavasari, jo sals, lietus, atkusnis un straujas temperatūras svārstības ziemas izskaņā veicina arvien jaunu bedru veidošanos, un nereti bīstami kļūst pat tie ceļi, kas vasarā bijuši līdzeni. Šobrīd viens no apspriestākajiem tematiem satiksmes drošības jomā ir stabiņi Rīgā, taču to, vai tie būs nesuši kādu labumu, sapratīsim tikai tad, kad būs apkopota pirmā statistika. Infrastruktūra un ceļa darbu plānošana ir sāpīgs, komplekss jautājums, uz kuru nav vienkāršas atbildes, toties ir daudz viedokļu. Būtu lieliski, ja visi autovadītāji varētu vienoties kopīgā redzējumā kaut vai par atbilstoša braukšanas ātruma un riepu izvēli uz nelīdzeniem ceļiem.

Tieši autovadītāju braukšanas kultūra ir trešais lielais faktors. Kaut arī man pašam personīgi šķiet, ka tā uzlabojas, mēs joprojām atkal un atkal dzirdam par smagiem satiksmes negadījumiem ar ievainotajiem un bojāgājušajiem nepareizi izvēlēta braukšanas ātruma, neapdomīgas apdzīšanas vai agresīvas braukšanas dēļ. Un tas nu ir stāsts tikai par pašu autovadītāju atbildību, kuras vairošanai nepieciešama sabiedrības izglītošana. Gribētos cerēt, ka tuvākajā nākotnē atbildīga braukšanas ātruma izvēle būs tikpat pašsaprotama kā drošības jostu lietošana, kas vēl pirms 20 gadiem šķita nevienam nevajadzīgs apgrūtinājums. Sabiedriskās domas maiņa prasa laiku. Tikmēr uz Latvijas autoceļiem turpina iet bojā cilvēki.

Sabiedrības izglītošana ir būtisks aspekts, kāpēc Balta kopā ar Satiksmes ministriju jau devīto gadu rīko konkursu “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Apmēram 180 000 jeb 18,2% visu Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu pieder juridiskām personām. Protams, konkursa kontekstā mūsu redzeslokā pārsvarā nonāk tikai atbildīgie uzņēmumi, kas grib piedalīties, attīstīties, kam ir, ko parādīt. Tomēr arī daži desmiti uzņēmumu, kuru autoparka lielums svārstās amplitūdā no dažiem līdz vairākiem desmitiem transportlīdzekļu, var sniegt būtisku pienesumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Šogad mūsu fokuss ir “Drošas satiksmes ABC – auto, bizness, cilvēks”, atgādinot, ka visiem šiem komponentiem ir jābūt līdzsvarā. Vienlīdz svarīgs ir gan autoparka transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, gan uzņēmuma attieksme pret savu autovadītāju braukšanas kultūru un apziņa, ka iekļūšana jebkurā satiksmes negadījumā ir risks uzņēmuma reputācijai, un, protams, autovadītāju braukšanas prasmes un pašsajūta, kas ietekmē viņu reakciju un rīcību uz ceļa.

Šo gadu gaitā esam redzējuši patiešām lieliskus piemērus. Ja uzņēmuma vadītājam vai autoparka pārvaldniekam rūp, kas un kā notiek, viņš pieprasa no saviem darbiniekiem atbildīgu attieksmi, mācās pats, ceļ autovadītāju kompetenci un investē drošībā, tad arī uzņēmuma autoparks var rādīt priekšzīmi ne tikai kolēģiem, bet visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Mums ir uzņēmumi, kuri pievērš īpašu uzmanību autovadītāju apmācībai un kontrolei. Lielākā daļa automašīnu šobrīd ir aprīkotas ar GPS jeb telemātikas ierīcēm, taču svarīgi ir tas, ko uzņēmums ar iegūtajiem datiem dara, vai tos analizē, vai dalās secinājumos ar pārējiem uzņēmuma autovadītājiem, tādējādi īstenojot preventīvus pasākumus, lai novērstu riskantas situācijas. Labi piemēri ir tie uzņēmumi, kas apkopo savu negadījumu statistiku, analizē, kādēļ negadījums noticis, un liek to analizēt arī pārējiem autovadītājiem. Ir uzņēmēji, kas pēc īpaši smagiem negadījumiem nodrošina saviem autovadītājiem psihologa konsultācijas.

Lūkojoties uz šo kopainu, mēs redzam, ka labs, atbildīgs autoparks ir tāds, kurā visi šie elementi savstarpēji mijiedarbojas un cits citu papildina, rādot lielisku piemēru arī citiem autobraucējiem – gan indivīdiem, gan organizācijām. Jo tikai tā – tehnikas, infrastruktūras un cilvēku mijiedarbībā – mēs varam cerēt, ka kādu dienu smagu ceļu satiksmes negadījumu statistika samazināsies nevis tāpēc, ka autovadītāji atrodas piespiedu dīkstāvē, bet gan tāpēc, ka mūsu braukšanas kultūra no teorētiska jēdziena ir pārvērtusies par reālu rīcību.

Konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks” var pieteikties interneta vietnē www.drosakais.lv.

Autors Kristaps Liecinieks ir AAS Balta (PZU grupa) Transporta produktu un riska parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas priekšsēdētājs.