Romāns Stikla upe rāda pēckara Somiju, kur fabrikas mainās vairāk par cilvēkiem
Ir brīži, kad Tommi Kinnunena Stikla upi gribas nodēvēt par tēlojumu. Laiks romānā lielākoties plūst lēni, un mēs vairākkārt izstaigājam stikla fabrikai piegulošo ciematu, divu gadu garumā iepazīdami to vasarā, rudenī un ziemā. Mainās apkārtējā vide, mainās arī strādnieku dzīves ritums. Pēckara Somija pamazām sapurinās un pieceļas kājās, pēc ilgāka pārtraukuma ievilkdama gaisu ar pilnu krūti.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.