Mākslinieks Andris Eglītis šogad izdos grāmatu, strādā pie operas scenogrāfijas un pabeidzis gleznojumu prezidenta pilij. Bet vispieejamākais ikvienam ir viņa «pandēmijas bērns» — izstāde Savvaļa, kas visu diennakti pieejama starp Drustiem un Jaunpiebalgu
Smilšu lielceļa serpentīns Smiltenes novadā cauri siena ruļļiem piebārstītiem laukiem aizved līdz Savvaļai — brīvdabas izstādei mākslinieka Andra Eglīša (40) lauku darbnīcā Drustu pievārtē. Šķūņa drupās vecu koku ielokā izveidots štābiņš ar omulīgu atvērto virtuvi un apaļu galdu, pie kura sēžot paveras skats uz skaistu dabas teritoriju, dīķi un no bebru izgāztiem kokiem tēstām skulptūrām.
Pie galda, man ierodoties, iekārtojies dzejnieks Henriks Eliass Zēgners. Atbraucis saplānot 7. augusta performanci, kurā piedalīsies Artūrs Čukurs, Henrijs Laķis, Gerds Lapoška, Kirils Ēcis. Savvaļas otrajā sezonā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas mākslinieku veidotiem brīvdabas objektiem pievienojušies arī Satori un biedrības Ascendum pasākumi, ko atbalsta VKKF mērķprogramma Kultūrelpa.
Blakus Zēgneram — skapītis ar gumijniekiem. Pieglaužas kādas ekskursantes kaķis. Ielejā klīst pārītis no Rīgas, viņiem ir randiņš. Iedvesmojoša, pārsteigumiem pilna vieta, kur robeža starp mākslas objektiem un gleznaino ainavu var pazust.
«Bāzes stacija ir uz manas zemes, takas iesniedzas valsts mežos,» stāsta saimnieks Eglītis. Pat Cēsu Mākslas festivālam veltīto gāzbetona skulptūru viņš veidojis kā citātu no Savvaļas burziņa. «Pagājušogad bija taka ap vienu ezeru, šogad apgūts otrs ezers. Esam «apdeitojušies» tā, ka var Waze ierakstīt «Savvaļas izstāde» un Google kartēs arī — pieved klāt. Aizbrauc, paņem karti un dodies pētīt! Ir atvēlēta pļava dzīvošanai, cilvēki mēdz arī palikt pa nakti teltīs.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.