Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki, lai iegūtu viņu datus. Vēl pirms mēneša šādu zvani bija divreiz mazāk. Izpaužot krāpniekam kartes numuru, internetbankas pieejas kodu, personas kodu vai ievadot Smart-ID PIN kodus, klients būtībā atļauj krāpniekam brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Taču vairumā gadījumu krāpnieki vadās pēc vienotas shēmas, tāpēc apkopojām trīs reālus gadījumus, kas ļaus atpazīt krāpnieku izmantotās metodes.
Medijos katru nedēļu parādās informācija par krāpniecības gadījumiem, kad cilvēki zaudē lielas naudas summas. Savus klientus vienmēr brīdinām un aicinām neizpaust savus datus. Tagad redzam, ka klienti atpazīst pikšķerēšanas e-pastus un tikpat kā vairs neuzķeras uz tiem. Savukārt telefonzvani un īsziņas joprojām ir kaut kas jauns. Turklāt krāpnieki šādi sasniedz arī gados vecākus cilvēkus, kurus viņi nevar “dabūt” virtuālajā vidē.
Atgādinām – ja banka zvana klientiem, darbinieks nekad neaicina dalīties ar personas datiem, nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darbības ar Smart-ID lietotni. Uz jebkādu šādā veida lūgumu jāatbild noraidoši, kā arī vēlams pārtraukt sarunu.
Krāpnieki mēdz iebiedēt savus upurus, radīt stresa situācijas, bieži vien steidzinot un liekot pieņemt lēmumu nekavējoties. Sniedzot visu krāpnieka prasīto informāciju, krāpnieks var pilnībā pārņemt kontroli un brīvi rīkoties ar klienta līdzekļiem.
Taču vairumā gadījumu krāpnieki darbojas pēc vienotas shēmas, tāpēc esam apkopojuši vairākus mūsu klientu un kolēģu stāstus, kas palīdzēs atpazīt krāpnieku izmantotās metodes. Katru gadījumu komentē SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
“Vai jūs saprotat, ka jūsu kontā tūlīt būs mīnuss?”
– Labdien! Jums zvana no Latvijas centrālās bankas drošības dienesta. Jūsu kontā novērojami aizdomīgi darījumi, vairāki pārskaitījumi. Vai Jūs varat apstiprināt šos maksājumus, ja tie ir jūsu? – ar šādu tekstu krievu valodā sākas zvans no nezināmā numura Diānai.
“Man uzreiz bija šaubas, jo vairākas reizes bija dzirdēts par krāpniekiem, arī pēc darba specifikas saprotu, ka ar šādu jautājumu nekad nezvanītu no centrālās bankas. Bet intereses pēc sarunu turpināju, atbildot latviski un palūdzot runāt ar mani latviski,” ar savu pieredzi dalās Diāna.
– Es jums visu izstāstīšu. Šobrīd notiek daudz krāpniecības gadījumu, tādēļ visi latviski runājošie operatori ir aizņemti. Es strādāju ar krieviski runājošajiem klientiem, un jūs savos datos bijāt norādījusi, ka ar jums var sazināties arī krieviski.
– Nekādu krievu valodu nebiju norādījusi, lai man pārzvana latviski runājošs operators!
– Vai jūs saprotat, ka kamēr latviski runājošais operators atbrīvosies, jūsu nauda jau var tikt izkrāpta. Jūsu apstiprinājums vajadzīgs nekavējoties!
“Šajā brīdi es jau biju nikna un pateicu, ka var jau pārtraukt šo izrādi, jo es saprotu, ka mani mēģina apkrāpt. Uz to zvanītājs izspēlēja fināla drāmu,” atminas Diāna.
– Tad jūs apstiprināt, ka visi šie maksājumi ir OK? Tad jūs apstiprināt, ka kontā jums tūlīt būs mīnuss? Tad mēs skaitām visu jūsu naudu prom?
“Atbildēju, ka jā, droši var visu skaitīt prom. Bet būšu godīga. Pat saprotot, ka tie ir krāpnieki, bija ļoti nepatīkama sajūta – šie draudi, apsolot mīnusu kontā, var reāli likt sirdij notrīcēt. Ja pirms tam visu laiku domāju, nu kā cilvēki var šiem blēžiem uzticēties, tad šobrīd es to ļoti labi saprotu,” noslēdz Diāna.
Eksperta komentārs
Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:
«Radīt stresa situāciju, draudot, ka tūlīt visa nauda no konta kaut kur pazudīs, ir tradicionāla pieeja. Cilvēkiem jāsaprot, ka bez viņu apstiprinājuma maksājumi nav iespējami. Un pat gadījumos, ja kaut kur ir izkrāpti kartes dati un veikts kāds pirkums internetā, šo naudu ir iespējams atgriezt, jo to paredz Mastercard noteikumi un 3D Secure risinājums.
Savukārt, ja maksājums ir apstiprināts ar kodu kalkulatoru vai Smart-ID, to principā vairs nav iespējams “atgriezt”. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst apstiprināt darījumus, ko jūs paši neesat iniciējuši. Pat ja uzreiz sapratīsiet, ka nauda izkrāpta, pat ja tā internetbankā būs redzama kā “rezervēta”, pēc būtības tā jau būs aizgājusi krāpniekiem un to atgriezt vairs nebūs iespējams. Šādos gadījumos vienīgais variants ir vērsties policijā.»
“Vai jums nesen bija kāds starptautisks maksājums internētā?”
Tatjanu krāpnieku zvans sasniedza tieši brīdī, kad viņa tikko iegāja savā viesnīcas numurā, atlidojot baudīt atvaļinājumu Venēcijā.
– Jūs traucē no jūsu bankas drošības dienesta. Vai jums nesen nebija kāds starptautisks darījums vai maksājums internētā, – sieviete pieklājīgi un pārliecinoši pajautāja krievu valodā.
“Saprotu, ka tā ir tikai sakritība, bet tiešam bija tā, ka burtiski dažas dienas pirms tam maksāju par viesnīcu portālā booking.com, kā arī zvanīju bankai, lai palielinātu limitu. Ar bankas darbinieku runāju krieviski, tāpēc šoreiz pat neiedomājos, ka bankas darbiniekam būtu jārunā latviski. Atbildēju, ka bija maksājums,” atmiņās dalās Tatjana.
– Savienošu jūs ar mūsu drošības speciālistu, – turpināja sieviete un pārslēdza zvanu uz vīrieti.
“Šajā brīdī es jau biju stresā,” atceras Tatjana. “Esmu citā valstī, zvans no bankas, kaut kas nopietns un slikts notiek!”
– Šobrīd no jūsu bankas konta notiek naudas pārskaitīšana, un, ja ne jūs to darāt, tad mums nepieciešami jūsu dati, lai šo darījumu apturētu, – ātri un ļoti pārliecinoši turpināja “drošības specialists”.
“Tikai tad es atjēdzos, ka kaut kas nav kārtībā. Es domāju – ja man nebūtu radiniece, kura pati strādā bankā un ar kuru mēs jau pirms tam vairākas reizes runājām par krāpniecības mēģinājumiem, tad es noteikti atklātu visus datus, visu, ko vien iespējams apstiprinātu ar Smart-ID un, visdrīzāk, pazaudētu visu atvaļinājumam uzkrāto naudu. Bet šeit es vienkārši pateicu – uz visiem jūsu jautājumiem es atbildu “nē” un pabeidzu sarunu,” noslēdz Tatjana.
Eksperta komentārs
Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:
«Šajā gadījumā savu lomu nospēlēja sakritība. Labi, ka Tatjanai bija iepriekšējas sarunas un zināšanas par telefonkrāpniecību. Protams, krāpnieki nevar zināt, kādus maksājumus cilvēks ir veicis vai kur viņš atrodas. Protams, ja vien pats cilvēks nepublicē bildes no lidostas sociālajos tīklos.
Mēs bieži vien saņemam klientu jautājumus par to, no kurienes krāpniekiem var būt informācija par viņiem. Mēdz būt tā, ka krāpnieki zvana “uz dullo”, dažreiz pat nezinot, kādas bankas klients ir otrā pusē, un to noskaidro tieši sarunas laikā. Bet mēdz gadīties, ka krāpnieki seko cilvēkam sociālajos tīklos un dažreiz zina par viņu daudz vairāk, nekā viņš pats spēj iedomāties. Vienmēr jādomā, ko mēs par sevi rakstām un ar kādām bildēm dalāmies. Publicējot bildes no atvaļinājuma, var kļūt ne tikai par telefonkrāpnieku upuri, bet arī par vieglu mērķi zagļiem, kuri saprot, ka mājās neviena nav.»
“Jums draud sods par naudas atmazgāšanu!”
– Labdien! Jums zvana no Personas datu aizsardzības organizācijas. Vai jūs pēdējā laikā veicāt kaut kādus darījumus ar kriptovalūtām? – zvanu ar šādu jautājumu no Somijas numura dienas vidū saņēma Inna.
“Es pati strādāju Klientu atbalsta komandā bankā un par krāpniekiem zinu ļoti labi. Atbildēju, ka ar kriptovalūtām nenodarbojos, bet zināju, ka ar šo saruna, visdrīzāk, nebeigsies. Un man pašai bija ļoti interesanti to turpināt, lai saprastu krāpnieku argumentus,” skaidro Inna.
– Uz jūsu vārda ir atvērts kriptovalūtu konts un notiek darījumi, bet, ja jūs tos neveicāt, tad svarīgi kontu apturēt. Vai jūs esat pie datora?
– Nē, neesmu, būšu tikai vakarā.
– Mēs tad jums noteikti atzvanīsim.
“Sākot no kādiem pieciem vakarā mani burtiski bombardēja ar zvaniem no dažādiem numuriem – Somijas, Zviedrijas, Čehijas. Gribēju tikt mājās pie datora, lai varētu ierakstīt sarunu,” turpina Inna.
– Paskatieties e-pastā, jums jābūt saitei.
– Kādā e-pastā?
– Inbox.
– Kādā Inbox? Man ir divas adreses.
– Ziniet, man ir ierobežota pieeja datiem, Jums atzvanīs drošības speciālists.
Pēc kāda laika Innai WhatsApp lietotnē no Lietuvas numura atzvanīja Olga, kura pateica, ka viņa pārstāv starptautisku dienestu, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu.
– Ziniet, šobrīd ir ļoti aktivizējušies krāpnieki.
– Jā, zinu, tāpēc banka brīdina, ka nedrīkst nevienam izpaust savus datus.
– Tieši tā, viss pareizi! Nekādā gadījumā. Un pēc mūsu informācijas uz jūsu vārda ir atvērts kriptovalūtas konts, kurā notiek darījumi 100 000 eiro apmērā. Visdrīzāk, krāpnieki izmanto jūsu datus, un jums jārīkojas, lai šo darbību pēc iespējas ātrāk apturētu.
– Kā gan kāds varēja kaut ko atvērt uz mana vārda?
– Visticamāk, bijusi kāda datu noplūde. Jums droši vien glabājas dati interneta veikalos, “booking” vietnēs utt.
– Kādi ir riski, ja es tagad neko nedarīšu?
– Lielākais risks ir tajā, ka, ja jūs neko tagad nedarīsiet, informācija par šiem aizdomīgiem darījumiem nonāks Eiropas Centrālajā bankā, kura informēs atbildīgās iestādes par naudas atmazgāšanas apkarošanu Latvijā. Dienests informēs bankas un 50 minūšu laikā visi jūsu konti visās bankas tiks bloķēti un jums draudēs kriminālatbildība par naudas atmazgāšanu.
“Šis skanēja ļoti pārliecinoši. Visi tie nosaukumi, stāsts, ka viss notiks 50 minūšu laikā, stress no tā, ka varu pazaudēt visu naudu un arī vēl draudi par sodu. Esmu pārliecināta – ja es pati nebūtu saistīta ar banku, būtu gatava izdarīt visu, lai tikai man nekas nedraudētu,” komentē Inna.
– Kādu pārlūkprogrammu jūs izmantojat?
– Man ir tikai Microsoft Edge.
– Pamēģiniet ievadīt meklētajā nosaukumu Anydesk (programma, kas nodrošina iespēju attālināti piekļūt datoram – autora piezīme).
– Neveras vaļā, droši vien kādi drošības uzstādījumi datorā.
– Pamēģiniet ievadīt Google Chrome.
– Nē, man tā nav.
– Tad nosauciet sava e-pasta adresi, es jums nosūtīšu saiti.
– Nē, es negribu saukt savu e-pastu.
– Pareizi, nesauciet! Jūs tad varētu man atsūtīt to WhatsApp.
– Nē, es tomēr negribu izpaust savus datus.
– Vai tad jūs saprotat, ka šis jums draud ar lielu sodu par naudas atmazgāšanu?
“Pateicu, ka saprotu un beidzu sarunu. Bija sajūta, ka no šīs sarunas man pat temperatūra pacēlusies. Stress bija milzīgs. Es pat kādā brīdī sāku domāt – ja nu viss ir taisnība? Tagad es daudz labāk saprotu cilvēkus, kuri uzķeras uz šādiem zvaniem. Zvanītāji ir ļoti labi trenēti, ar labu balsi, skan ļoti pārliecinoši. Vienīgi tas, ka viņi runā krieviski, kas varētu būs pirmais signāls pārtraukt sarunu,” skaidro Inna.
Eksperta komentārs
Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs:
“Līdzīgi krāpnieki rīkojas, zvanot cilvēkiem un uzdodoties ne tikai par drošības nodaļu speciālistiem, bet arī piedāvājot ieguldīt naudu dažādos investīciju pakalpojumos, visbiežāk dažāda veida kriptovalūtās.
Arī šie krāpnieki izmanto tās pašas metodes un paņēmienus. Proti, vispirms potenciālais upuris tiek iepazīstināts ar ieguldījuma iespējām, milzīgo sagaidāmo peļņu un citiem labumiem, taču pēc tam seko stresa situācijas radīšana un spiediena izdarīšana. Krāpnieki rada situāciju un nosacījumus, kuros lēmums jāpieņem tagad un tūlīt. Piemēram, brīdinot par tūlīt gaidāmu strauju cenu kāpumu, kas zināms tikai viņiem. Savukārt vilcināšanās nozīmē palaist garām iespēju gūt milzīgu peļņu.
Lai “ieguldījumus” varētu veikt, krāpnieki upuriem izmāna maksājumu karšu datus, internetbankas piekļuves datus un bieži vien arī lūdz klientiem datorā vai telefonā uzstādīt lietotnes, ar kuru palīdzību krāpnieki pārņem kontroli pār klientu internetbanku un veic maksājumus klientu vietā. Vienīgais, kas klientam atliek izdarīt pašam, ir apstiprināt šos maksājumus ar Smart-ID. Diemžēl pēc tam šos maksājumus atgriezt vairs nevar, jo klients tos pats ir apstiprinājis.”
Pagaidām nav neviena komentāra