Audiologopēde Marina Petrakova kopā ar komandu radījusi pilnīgi jaunu digitālās medicīnas rīku — virtuālās realitātes brilles, ko izmantot terapijā bērniem ar autismu un citiem attīstības traucējumiem. Rezultāti ir pārsteidzoši
Arī man bija iespēja pabūt virtuālajā telpā, kur nonāk bērni, kas ārsta kabinetā uzliek VReach maģiskās brilles. Diemžēl nedrīkstu lasītājiem atklāt, kā izskatās briļļu pasaule un kas tajā notiek. VReach komanda šobrīd strādā pie sava izgudrojuma patenta kārtošanas, un jebkura informācijas noplūde var sniegt nevēlamu iespēju zinātnes sfēras garnadžiem.
Un šeit tiešām ir, ko zagt, — ideja un tās izpildījums ir absolūti pionieri medicīnas pasaulē. Pašas brilles kā priekšmets nav nekas unikāls, līdzīgas var atrast daudzos virtuālās realitātes spēļu centros un nopērkamas internetā.
Jāpiebilst, ka VReach izmanto tikai jaunākos un labākos briļļu modeļus. Tomēr unikāla ir tieši programmatūra, terapeitiskais saturs un zinātniskā metodika, kas bērniem tik tīkamo izklaidi padara par efektīvu terapijas rīku.
Marina Petrakova ir diplomēta pianiste un sertificēta audiologopēde, absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti un studējusi rehabilitāciju Portugālē. Specializējusies terapijā bērniem ar autisma diagnozi.
Sākot darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, ilgu laiku bijusi vienīgā audiologopēde visā lielajā medicīnas iestādē, tāpēc darba dienas ieilgušas līdz pat 16 stundām. Strādājusi ar vairāk nekā 2000 bērniem, kuriem ir runas, dzirdes, uztveres un komunikācijas grūtības. Katram otrajam bijuši autiskā spektra traucējumi.
Būdama tikai 24 gadus veca, Marina cieta no izdegšanas sindroma lielās slodzes dēļ un vēl jo vairāk — profesionālās frustrācijas. Gribēja bērniem palīdzēt, bet īsti neizdevās. Nācās secināt, ka terapeitiskās metodes ir mazefektīvas, progress ārkārtīgi lēns. «Ja valsts bērnam apmaksā 10 terapijas nodarbības gadā, nereti mēs tikai devītajā nodarbībā spērām mazu solīti uz priekšu. Ar to arī viss beidzās.» Viņa spriedusi — ja autisms ir 21. gadsimta slimība, varbūt arī terapijas metodēm jābūt laikmetīgām?
Būdama tehnoloģiju fane, kustības Riga TechGirls dalībniece, kas māca programmēšanu sievietēm, Marina radīja pirmo eksperimentālo programmatūru un ar vecāku atļauju piedāvāja bērniem virtuālās realitātes brilles. Efekts bijis satriecošs. Kāds mazs autisma pacients, kurš praktiski nerunāja un nekad nekontaktējās ar citiem, jau otrajā nodarbībā skaidri izteicis divus vārdus: «Marina! Brilles!»
Taču toreiz, pirms trim gadiem, nebija nekādu zinātnisku un medicīnisku pētījumu, kas ļautu Marinai savu izgudrojumu virzīt tālāk kā rīku, ko oficiāli izmantot autisma terapijā. Viņa apzinājās, ka pašai jāveic vienlaikus abi uzdevumi — attīstīt produktu un veikt pētījumus.
Pirmie 350 bērni
Pirmo reizi Marinu sastapu 2019. gadā, kad viņas izgudrotā briļļu terapija tikai sāka savu ceļu. Toreiz jaunā ārste bija pesimistiski noskaņota par iespēju drīzā laikā metodi ieviest medicīnas iestāžu praksē, jo bija saskārusies ar atsevišķu ārstu konservatīvo, aizspriedumaino attieksmi pret tehnoloģijām. Viņa rēķinājās ar desmit gadu periodu, līdz izdosies sasniegt mērķi. Par laimi, šajā ziņā Marina kļūdījās.
Šobrīd Latvijā jau ir 300 bērnu, kuri VReach brilles izmanto vienreizējai terapijai (10 nodarbību kurss), un 50 bērnu, kuri tās lieto ilgstošai terapijai. Marinas un viņas kolēģa Lūkasa Dzalba radītā programmatūra divus gadus tika testēta trīs rehabilitācijas centros piecu medicīnas speciālistu vadībā — bērniem no četru līdz 17 gadu vecumam, arī tādiem, kuriem nav autisma, bet citas problēmas.
«Latvijas Ārstu asociācija šo terapijas rīku atzinusi par efektīvu, un tas pieejams astoņos dažādu ārstu kabinetos Rīgā, Kuldīgā un Daugavpilī. Tie ir audiologopēdi, ergoterapeiti, rehabilitologi un bērnu psihologs. Mēs ceram, ka speciālistu un pacientu skaits drīz pieaugs,» priecājas Marina.
Arī programmatūra jeb virtuālās realitātes terapeitiskais saturs ir pamatīgi pilnveidots. «Sapratām, ka varam saturu pielāgot ne tikai dažādām diagnozēm un problēmām, bet katram bērnam individuāli. Tas ļauj visus autisma vai citu traucējumu pacientus nesamest vienā maisā. Katrs bērns nonāk sev piemērotā virtuālajā vidē un saņem tieši to, kas viņam der un palīdz. Esam radījuši programmu arī bērniem ar UDS (uzmanības deficīta sindromu), dažādām uztveres un saskarsmes grūtībām, lasīšanas, runas un mācīšanās grūtībām.»
Virtuālās realitātes briļļu terapija tiek piemērota arī bērniem, kuri pārcietuši cerebrālo trieku.
Revolucionārs jaunievedums ir iespēja iegūt datus par bērnu, kamēr viņš lieto brilles. Pateicoties digitālai aprocītei, speciālists var novērot bērna pašsajūtu un psihosomatiku — sirds ritmu, svīšanu vai citas emocionālas un fiziskas reakcijas. Līdz šim, lai veiktu šādus pētījumus, būtu nepieciešams ilgs laiks un daudz dažādu ierīču. Tagad īsā laikā terapeits var noskaidrot, kas bērnu satrauc, piemēram, oranža krāsa. Vai secināt, ka mācīšanās problēmu pamatā ir bērna nespēja savā prātā vārdus sadalīt zilbēs, tāpēc viņš burtiski agonē pie mācību uzvedumiem, kas saistīti ar lasīšanu un rakstīšanu.
«Visa iegūtā informācija par bērna pašsajūtu, reakcijām un novērojamo terapijas progresu nonāk lietotnē ārsta datorā. Speciālistam nav jāaizpilda neskaitāmas ailītes papīros vai failos. Mēs darām visu, lai uzlabotu arī ārstu darbu», skaidro Marina.
VReach digitālās medicīnas rīku iespējams izmantot arī attālināti Covid-19 apstākļos, kad klātienes vizīšu atcelšana pie audiologopēda vai ergoterapeita daudzos vecākos jau radījusi izmisumu. Brilles var sekot bērnam — terapija turpinās!
Cita pasaule
Bērnam katrā rokā pa vadības pultij un uz acīm brilles. Viņš nonāk tieši viņam sagatavotā virtuālajā telpā, kurā var darboties, izmantojot pultis un savu ķermeni — staigāt, kaut ko virtuāli paņemt, lietot un nolikt vietā, lasīt vārdus vai veikt citas darbības.
Speciālists, kurš vada nodarbību, sava datora ekrānā redz šo telpu un kontrolē procesu — pievieno terapijai atbilstošus priekšmetus un tēlus, ierosina uzdevumus un sarunājas ar bērnu. Būtībā tas ir virtuālais ārsta kabinets.
Vienlaikus no aproces tiek iegūti dati par bērna pašsajūtu. Marina skaidro: «Tā nav spēlīte vai filmiņa, ko bērns brillēs skatās. Notiek nopietna terapeitiska nodarbība ar dažādiem attīstošiem uzdevumiem. Tomēr bērnam tā ir patīkama vide, kurā viņš jūtas droši un ir ieinteresēts.»
Galvenais terapijas mehānisms slēpjas paradoksā — to, ko autisks bērns nekādi nespēj apgūt reālajā pasaulē, viņš ātri iemācās virtuālajā platformā, kurā jūtas daudz ērtāk un mierīgāk. Progress ir nesalīdzināmi straujāks. Un tās prasmes, ko bērns iemācījies VReach briļļu pasaulē, viņš spēj veiksmīgi pārnest uz analogo jeb īsto realitāti. «Visiem bērniem, it īpaši ar autisko spektru, ļoti svarīga ir darbību atkārtošana. Ja autiskam bērnam virtuālajā realitātē izdevies atpazīt dakšiņu kā rīku, ko lieto ēšanai, viņš šo prasmi pārnesīs uz analogo pasauli. Ja viņš iegaumējis kādu vārdu, viņš to turpmāk lietos. Ja virtuālajā istabā saklājis savu gultu, viņš to spēs arī īstajā dzīvē. Galvenais — bērni uz šo terapiju reaģē ļoti pozitīvi, grib sadarboties, lai gan autismam tas nav raksturīgi,» stāsta Marina.
Lielākā atšķirība no citām terapijām VReach konceptam ir tāda, ka tas aptver milzu kopumu — diagnostiku un terapiju, medicīnu un pedagoģijas metodiku, tehnoloģijas un zinātni. Apvienojoties medicīnas un IT nozaru speciālistiem, VReach izdevies radīt konceptu, kam pasaulē nav līdzinieku.
Īstā un neīstā realitāte
Lai gan VReach brilles jau izgājušas no autiskā spektra rāmjiem un piemērotas arī bērniem un jauniešiem ar citām problēmām, terapijas efektu vislabāk ļauj saprast tieši autisms.
Kāda ir autiskā spektra bērnu lielākā problēma? Vienkārši sakot, tā ir nespēja uztvert, saprast un «sagremot» šo pasauli, kura pārējiem šķiet pašsaprotama. Šādam bērnam jebkas var kļūt par kairinātāju un izraisīt satraukumu, arī histēriju — spilgtākas gaismas, trokšņi, krāsas, straujas kustības, sveši cilvēki un pat sadzīves priekšmeti. Viņš nespēj priekšmetus, cilvēkus un ikdienišķas darbības savienot ar valodas vārdiem — vārdi un lietas viņa prātā nesavietojas. Būtībā bērns, kurš sirgst ar autismu, nemitīgi atrodas šausmu filmā.
Tieši šādam bērnam, kam terapija ir akūti nepieciešama, katra vizīte pie speciālista ir vēl viena šausmu filma: rinda uzgaidāmajā telpā un pats ārsts kā svešs cilvēks, kurš bērnu uzrunā. Tas veido stresa un kairinājumu kopumu. Marina to labi zina: «Katram autiskā spektra bērnam pienākas tikai 10 valsts apmaksātas nodarbības pie speciālista, un katra no tām ilgst labi ja 40 minūtes. Vismaz pusi no šī laika speciālists un vecāki mēģina bērnu nomierināt un pierunāt uz sadarbību. Tad viņam tiek rādītas papīra kartītes ar zīmētiem priekšmetiem, kurus vēlams iemācīties atpazīt un nosaukt vārdā. Šie attēli viņu neinteresē, uztrauc un nogurdina. Tas ir strupceļš.»
Uzliekot VReach brilles, bērns tūliņ nonāk citā, drošā un draudzīgā vidē. Marina vizualizē šo telpu: «Visi konkrētā bērna kairinātāji ir izslēgti. Gaismas, krāsas un vide pielāgota. Viņš vairs neredz svešo cilvēku un vidi — terapeitu un viņa kabinetu. Bērns norobežojas no satraucošās pasaules šajā komforta zonā. Ja viņam patīk poniji vai Betmens, šie tēli ienāk virtuālajā telpā un sniedz emocionālo atbalstu.» Marina piebilst: «Mans mērķis bija radīt vidi, kurā bērns jūtas droši, izjūt prieku un atslābinās, bet tajā pašā laikā pilda terapijas uzdevumus.»
Trīs vārdu teikums
Ritmas Bondares dēlam Edijam ir 18 gadu, un viņam diagnosticēts bērnības autisms. Lai palīdzētu zēnam, ģimene savulaik izmēģinājusi visu iespējamo, arī delfīnu terapiju Ukrainā un reitterapiju tepat Latvijā. Par virtuālajām brillēm uzzinājuši nejauši. Kļuvuši par pirmo ģimeni, kam VReach brilles izmēģinājuma kārtā iedotas uz mājām ilglaicīgai lietošanai. Katru nodarbību tiešsaistē vada audiologopēds no Rīgas.
«Izbraukāt uz terapiju mums tiešām nebūtu viegli, dzīvojam starp Rēzekni un Gulbeni. Ja tuvākajās pilsētās būtu pieejamas brilles, noteikti to izmantotu,» saka Ritma. Viņa nevēlas publicēt ģimenes foto žurnālā — tas ir mazliet par daudz, lai gan Edija problēmu un viņu pašu nekad no sabiedrības nav slēpusi.
Pateicoties virtuālo briļļu terapijai, Edijs pirmo reizi pateicis pareizu trīs vārdu teikumu: «Es gribu mašīnu,» un sācis apgūt arī citus pilnus teikumus. Iemācījies pacietību, ja VReach pasaulē viss nenotiek tik ātri, kā gribētos. «Viņam nodarbības tik ļoti patīk, ka gatavs uz visu. Jebkurā citā situācijā viņam sāktos histērija, bet šeit viņš savaldās. Man tas ir milzīgs atvieglojums, ja bērnam terapija nav mocības un pārbaudījums, bet prieks.»
Pretim nākotnei
Latviešu virtuālo briļļu terapijas aktīvākie interesenti ir Skandināvijas valstis, kas gatavas šo programmu izķert jau tūliņ kā karstus pīrādziņus. Visticamāk, tās būs pirmās satelītvalstis, kur nonāks šis inovatīvais digitālās medicīnas rīks.
VReach komandas tuvākais mērķis ir Eiropas Savienības tirgus — konkrēti runājot, 1000 jaunu pacientu katrā pusgadā. «Pasaulē ir reģistrēti 40 miljoni autisma pacientu, bet cik ir neuzskaitīto? Šie cilvēki ir pelnījuši terapiju, kas viņiem piemērota un efektīvi darbojas,» savu redzējumu rezumē Marina.
Ja VReach izdosies viss iecerētais, viņi kā jaunuzņēmums varētu kļūt par nākamo Latvijas vienradzi. Tomēr tas nav komandas primārais mērķis. Viņi aizvien savā birojā gaida katru Latvijas ārstu, vecāku un bērnu, kas vēlas apgūt un pielietot jauno terapijas metodi.
Kā tas darbojas
1. VReach komanda rada programmatūru virtuālajai realitātei, kura tiek pielāgota pacientiem — dažādām vecuma grupām, konkrētajiem attīstības traucējumiem un vēlamajiem terapijas mērķiem
2. Bērns uzliek brilles un nonāk virtuālajā telpā, kur veic dažādus terapeitiskus uzdevumus, piemēram, mācās nosaukt vārdā priekšmetus un darbības (dakšiņa — ēst)
3. Terapeits šo pašu virtuālo telpu redz sava datora ekrānā, viņš vada un kontrolē procesu
4. Vienlaikus ar nelielas aproces sensoru palīdzību tiek iegūti dati par bērna psihoemocionālajām reakcijām uz virtuālajā vidē notiekošo — tiek mērīta sirdsdarbība un citi parametri
5. Iemaņas, ko bērns apguvis virtuālajā realitātē, viņš spēj pārcelt uz reālo pasauli un atkārtot apgūtās darbības
VReach virtuālās brilles un vadības pultis — ar briļļu palīdzību bērns nonāk tieši viņam sagatavotā virtuālajā telpā. Speciālists, kurš vada nodarbību, sava datora ekrānā redz šo telpu un pilnībā kontrolē procesu — pievieno terapijai atbilstošus priekšmetus, ierosina uzdevumus un sarunājas ar bērnu.
Foto — Ieva Salmane
Publikācija sagatavota ar Accenture finansiālu atbalstu
Pagaidām nav neviena komentāra