Latvijas valdība nesen saņēma diezgan kritisku Eiropas Komisijas novērtējumu plānam, kas sagatavots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļu piesaistei. Pārāk maz un pārāk zemas ambīcijas attiecībā uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Ja mēs būtu skolā, varētu teikt, ka Latvijas valdība saņēma neapmierinošu atzīmi.
Plaisa starp labi nodrošinātām un sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām ir ļoti liela, turklāt tagad, Covid-19 krīzes laikā, tā ir vēl vairāk palielinājusies. Ļoti slikti ir tas, ka mēs īsti neredzam valdības aktīvu un mērķtiecīgu rīcību, lai nevienlīdzības plaisu mazinātu. Saeimas lēmumi par vienreizēju pabalstu piešķiršanu ir ļoti skaisti, bet tie nevar mūs apmānīt – pārdomātas, sistēmiskas politikas trūkums sociālās nevienlīdzības mazināšanai ir acīmredzams. Jācer, ka Saeimas vēlēšanu tuvošanās ļaus partijām nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem sociālās politikas jomā. Tādiem, kas patiešām ir vērsti uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu.
Eiropas Komisija Latvijai vairākkārt ir noradījusi gan uz pacientu līdzmaksājumu pārāk augsto līmeni, gan arī uz to, ka veselības aprūpes sistēmai jādarbojas efektīvi, un sistēmā ir jāiegulda atbilstoši finansiālie un cilvēku resursi. Veselības aprūpei jākļūst arī pieejamākai – gan fiziski, piemēram, reģionos, gan finansiāli – pakalpojumu izmaksām jābūt atbilstošām sabiedrības iespējām. Tādēļ līdzmaksājumu apmēra samazināšana sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām vistiešākajā veidā būtu solis ceļā uz EK rekomendāciju ievērošanu. Tāpat tas būtu solis izmaksu efektīvas veselības aprūpes virzienā, jo nodrošinātu gan savlaicīgu ārstēšanu, gan līdzekļu racionālu izlietojumu. Mēs tomēr nedrīkstam aizmirst arī par citām pacientu grupām, tāpēc pakāpeniski ir jāturpina kompensācijas apjoma palielināšana visiem pacientiem.
Latvijā pacientu līdzmaksājumu līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Savlaicīgas un efektīvas veselības aprūpes pieejamībai tā ir ļoti nozīmīga barjera, kura sevišķi grūti pārvarama sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, vispirms jau senioriem. Laikā saņemta ārstēšana un zāles ļautu ne vien efektīvi ārstēt šos pacientus, bet arī ietaupītu ievērojamus veselības aprūpes budžeta līdzekļus, kas tiek tērēti savlaicīgas neārstēšanas sekām – hospitalizācijai, komplikāciju novēršanai un citu, klāt nākušu slimību ārstēšanai. Tādēļ ir pēdējais laiks no “nāves punkta” izkustināt jautājumu par veselības aprūpes, sevišķi medikamentu, pieejamības uzlabošanu tām sabiedrības grupām, kuras visvairāk pakļautas nabadzības riskam.
Pie šāda secinājuma nonāca veselības eksperti, diskutējot tiešsaistes vebinārā “Kā mazināsim sociālo nevienlīdzību? Pacientu līdzmaksājumu samazināšana”. Diskusiju organizēja biedrība EAPN-Latvia – Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija, kas kopīgi ar vairākiem citiem Latvijas nevalstiskā sektora pārstāvjiem – biedrību Rīgas aktīvo senioru alianse, Latvijas Pensionāru federāciju – jau ilgāku laiku ir pievērsusi likumdevēju un ierēdņu uzmanību nepieciešamībai mazināt pacientu līdzmaksājumu slogu senioriem un citām sociāli apdraudētām sabiedrības grupām. Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas prezidents, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Jānis Vētra vebinārā akcentēja Eiropas sociālo tiesību pīlāra 16. principu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz laicīgu piekļuvi profilaktiskajai un ārstnieciskajai veselības aprūpei par pieņemamu cenu.
Diemžēl joprojām ir daudz pacientu, kuri izjūt 2008. gada ekonomiskās krīzes sekas. Tolaik, mazinoties valsts finansiālajai varēšanai, ievērojami saruka arī veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu apmaksai piešķirtie līdzekļi. Lai gan pēc krīzes beigām kompensācijas apjomus pakāpeniski atjaunoja iepriekšējā līmenī, vairākas pacientu grupas, un daļa no tām ir skaitliski lielas, ir aizmirstas. Viena no šādām grupām ir hroniskas sirds mazspējas pacienti – tie ir vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt seniori, kuru finansiālās un līdz ar to arī savlaicīgas ārstēšanās iespējas ir ierobežotas.
Sirds mazspējas ārstēšanai vajadzīgās zāles kopš kompensācijas apjoma samazināšanas vairāk nekā pirms 10 gadiem joprojām tiek apmaksātas tikai 75% apmērā.
Kā akcentē pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa, sirds mazspējas pacientu līdzmaksājumos iztērētās summas ir atšķirīgas, jo šiem pacientiem visbiežāk ir dažādu slimību kombinācijas. Pacientu pašu maksātais svārstās no nepilniem 20 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro mēnesī. Piemaksa par inovatīviem, tātad efektīviem medikamentiem bieži vien ir lielāka. Turklāt vairāki medikamenti sirds un asinsvadu slimību grupā netiek kompensēti vispār, piemēram, mirdzaritmijas gadījumā zāles apmaksā tikai daļai pacientu.
Pacientu līdzmaksājumi ir ne tikai drauds veselībai, bet arī nabadzību veicinošs faktors. Eksperti diskusijā pauda satraucošu domu – mediķu algas tiek palielinātas, un tas ir ārkārtīgi nepieciešams un pareizs solis, tomēr citām veselības aprūpes vajadzībām, jaunām terapijām un pakalpojumiem līdzekļu nepietiek. Tāpēc varam nonākt situācijā, kad būsim nozarē un Latvijā noturējuši veselības aprūpes darbiniekus, bet viņi nevarēs kvalitatīvi ārstēt pacientus.
Skaidrs ir arī tas, ka ierobežotā finansējuma dēļ līdzmaksājumu problēmu nevar atrisināt uzreiz, tāpēc cīņā pret šo nabadzību veicinošo faktoru jāsper pakāpeniski soļi. Sirds mazspējas gadījumā tā būtu medikamentu kompensācijas apjoma palielināšana līdz 100% tieši sociāli apdraudētākajām sabiedrības grupām – pensionāriem, senioriem. Šīs grupas veido lielāko sirds mazspējas pacientu īpatsvaru. Lai gan neapmierinātu vajadzību veselības aprūpē ir ļoti daudz, ir jāizvirza prioritārās problēmas, kuras risinot, tiktu panākti būtiski ārstēšanas uzlabojumi, kā arī nodrošināts efektīvs veselības aprūpes budžeta izlietojums. Savlaicīga ārstēšana un zāļu pieejamība palīdzētu būtiski samazināt izdevumus, kas saistīti ar pacientu ārstēšanu slimnīcās. Kā liecina Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības vadītāja, RSU asociētā profesora, kardiologa Kārļa Trušinska apkopotā informācija, hospitalizācijai tiek tērēti gandrīz 70% no sirds mazspējas ārstēšanai atvēlētajiem līdzekļiem.
Lai jautājumu par veselības aprūpes pieejamību sociāli mazāk aizsargātām grupām izkustinātu no “nāves punkta”, iesāktais aktīvi jāturpina arī nevalstiskajām organizācijām, vēršoties pie politiķiem un ierēdņiem un aicinot viņus nopietni pievērsties nevienlīdzības mazināšanai.
Pagaidām nav neviena komentāra