Dežūrgrupas bērnudārzos – vai piemērots risinājums?

Valdības iniciētā ideja – atļaut apmeklēt bērnudārzus tikai to vecāku bērniem, kuri nevar strādāt attālināti, nav piemērota ne bērniem, ne viņu vecākiem. Tas rada papildu riskus bērnu fiziskajai un mentālajai veselībai, turklāt tiek aizmirsts arī par vecāku slodzi, ja vienlaikus jāstrādā pilna laika darbs un jāpieskata viens vai vairāki bērni.

Siekalu testi darbiniekiem, ja nepieciešams – arī bērniem

Ideju par dežūrgrupām pirmsskolās, kas paredzētas tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti, neatbalstu vairāku aspektu dēļ. Pirmkārt, pašlaik, pateicoties siekalu testiem visiem darbiniekiem reizi nedēļā, ir samazināti riski. Ja nepieciešams papildus drošības garants, pirmsskolas var organizēt šādu testu izsniegšanu arī bērniem, kā arī savākšanu un nogādāšanu laboratorijā. Bērni siekalu testu varētu veikt mājās ar vecāku palīdzību, un tas palīdzētu savlaicīgi uzzināt, vai kāds ir saslimis. Vairāku pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, ar kuriem esmu runājusi, ir pauduši gatavību to organizēt savā bērnudārzā.

Otrkārt, ikvienā pirmsskolas iestādē tiek darīts viss, lai organizētu bērnu plūsmu, grupas savstarpēji nesatiekas, kontakts ārpus grupas ir samazināts līdz minimumam, īpaši tiek koordinētas pastaigas un ēdienreizes. Bērni ikdienā uzturas savas grupiņas burbulī. Īstenojot ideju par dežūrgrupām, to nevar nodrošināt. Bērni uz dežūrgrupu tiek vesti pēc nepieciešamības, tas nozīmē, ka katru dienu bērnu skaits un sastāvs var atšķirties, tātad ir lielāks vīrusa izplatības risks. Ja patlaban grupā saslimst kāds bērns, pašizolācijā nonāk tikai šīs grupas bērni, viņu vecāki un audzinātāja. Bet, ja ir pozitīvs gadījums dežūrgrupā, jāslēdz visa iestāde.

Trūkst kontroles mehānismu

Treškārt, nav skaidrs, kādi būtu kontroles mehānismi un kritēriji, pēc kuriem tiktu sekots līdzi tam, vai katrs konkrētais bērns var apmeklēt bērnudārzu? Pirmsskolas nevar prasīt no vecākiem zīmes par to, ka viņi nevar strādāt attālināti. Sarunās ar vecākiem lielākā daļa atzīst –pilnībā attālinātam darbam mājās var nodoties tad, ja bērns apmeklē bērnudārzu. Turklāt pie šāda modeļa necietīs ne darba kvalitāte, ne arī bērna ikdienas ritms.

Ceturtkārt, pašlaik attālināti mācās skolas vecuma bērni no 1. klases. Mēs redzam, kā tas ir emocionāli ietekmējis bērnus un vecākus. Liela daļa vecāku jau tagad strādā puslīdz aktīvā režīmā, jo mājās ir skolas vecuma bērni. Kādu slodzi vecākiem radīsim, ja mājās būs arī pirmsskolas vecuma bērns? Kā tas ietekmēs vecāko bērnu mācību procesu?

Piektkārt, risinājumus būtu aicināt ģimenes būs atbildīgākām, rūpīgāk izvērtēt nepieciešamību strādāt klātienē vai kaut kur doties brīvdienās. Tomēr lēmumu jāļauj pieņemt katrai ģimenei pašai.

Visbeidzot, ir jautājums par katra bērna tiesībām uz pilnvērtīgu aprūpi un pieskatīšanu. Vai visi vecāki, strādājot attālināti, spēs to nodrošināt? Vai pirmsskolas vecuma bērns saņems pietiekami daudz uzmanības un varēs dzīvot pēc normāla dienas režīma kā bērnudārzā?