Latvijā atlicis mēnesis, kad atklātā konkursā tiks izvēlēts operators iepakojuma depozīta sistēmai. Pieņemtais lēmums iezīmēs skaidru virzienu arvien dinamiskākā vides attīstībā un aprites ekonomikā. Taču bez nākamās paaudzes tehnoloģijām un gudriem operatora pakalpojumiem gan atkritumu šķirošanā, gan sociāli atbildīgā uzņēmējdarbībā mēs atpaliksim no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kādus riskus, ieviešot depozīta sistēmu Latvijā, saskata Baltijas investori?
Līdz gada beigām mēs uzzināsim operatoru, kam būs jānodrošina izlietoto depozīta iepakojumu atpazīšana, pieņemšana, šķirošana un atgriešana otrreizējā pārstrādē. Izvēlētais uzņēmums ieviesīs Latvijā unikālu pakalpojumu, lai iedzīvotāji visā valstī taromātos varētu nodot izlietotās metāla skārdenes, PET un stikla pudeles, par to saņemot iemaksāto depozīta naudu. Tātad tiks ieviesta valsts nozīmes sistēma, ko sponsorēs iedzīvotāji, banka un citi finansējuma avoti. Tāpēc katram lēmumam jābūt atbildīgam, lai veicinātu ilgtspēju un mazinātu negatīvas izmaiņas klimata norisēs. Pēc šāda principa strādā investori starptautiskā vidē, taču mūsu gadījumā divas prioritātes, kurām jābūt depozīta sistēmas operatora izvēles pamatā, tiek ignorētas.
Moderni taromāti vai novecojuši “bankomāti”
Pirmkārt, būtu nepieciešams skrupulozi analizēt tehnoloģisko risinājumu ilgtspējību un pielietojumu ilgtermiņā. Kāpēc? Visticamāk, neatkarīgi no operatora uzstādītais aprīkojums kalpos daudzus gadus, nevis tikai septiņus. Tāpēc likumsakarīgi, ka Latvijas valsts nevar atļauties ieviest depozīta sistēmu ar domu, ka pēc līguma termiņa beigām vajadzēs atkārtoti meklēt investīcijas, lai visus automātus nomainītu pret tehnoloģiski jaunākiem modeļiem. Pārdomāta depozīta sistēma jābalsta uz nākamās paaudzes šķirošanas iekārtām un modernu operatoru, kas spētu kalpot daudzus gadus. Būtu pilnīgi nepareizi dot priekšroku risinājumam, kas pirms 30 gadiem tika ieviests Skandināvijā, bet ir sen novecojis. Pretējā gadījumā depozīta sistēma radīs zaudējumus sabiedrībai un valstij vidējā un arī ilgtermiņā.
Turklāt mēs apzināmies, ka drīz mainīsies arī Eiropas Savienības pieredze, jo esošās šķirošanas iekārtas būs jāsāk aizvietot ar mūsdienīgākiem taromātiem, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Taču Latvijai jau pašlaik ar WinGo Deposit gudro atkritumu šķirošanas tehnoloģiju ir potenciāls iekarot ne tikai starptautisku investoru uzmanību, bet arī atpazīstamību. Galvenais faktors ir konfigurācija, jo minētā iekārta bez apjomīgiem ieguldījumiem nākotnē spēs apkalpot plašāku iepakojumu klāstu nekā prasīts šobrīd. Ar to mēs saprotam sadzīves ķīmijas iepakojumus, baterijas, tekstila izstrādājumus un citus materiālus, kuri veido lielāko daļu no atkārtoti pārstrādājamajiem atkritumiem. Turklāt gudrā šķirošanas tehnoloģija atpazīst iepakojumu, kas nav perfektā izskatā, tādejādi mazinot iedzīvotāju zaudējumus par depozītā iemaksātajiem līdzekļiem, kurus nekad neizdosies atgūt ar novecojušajām iekārtām. Tikpat būtiski, ka tehnoloģiju papildina digitāla norēķinu sistēma, kas atvieglos cilvēku ikdienu gan šodien, gan rīt. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc finanšu darījumiem tiešsaistē palielinās, digitalizācijas klātbūtne atkritumu šķirošanas jomā kļūs vēl spēcīgāka, īpaši pandēmijas ietekmē.
Atbalstām savu vai citu valstu ekonomiku?
Otrkārt, padomāsim par Latvijas ekonomiskajām interesēm, vietējās uzņēmējdarbības veicināšanu un sociāli atbildīgu biznesa modeli. Depozītu sistēmas izveide maksās vismaz 30 miljonus eiro, nemaz nerunājot par tās uzturēšanas un apkalpošanas izmaksām. Tagad padomāsim – ja izvēlamies uzstādīt nomātu sistēmu, kuru ražo Skandināvijā vai Lielbritānijā, tad visas šīs summas aizplūdīs no Latvijas projām un sildīs kādas citas valsts ekonomiku. Turklāt šīs iekārtas, cik zināms, ir ar krietni dārgāku pašizmaksu un iecere nomāt tehnoloģijas maksā vairāk nekā nepieciešamo aparātu iegāde.
Savukārt, izvēloties tehnoloģiju izstrādes uzņēmuma WinGo Deposit Latvijā ražotās iekārtas, mēs nodrošinām, ka šie naudas līdzekļi gadiem tiks “re-cirkulēti” Latvijas ekonomikā – nodokļu, algu, patēriņa un maksājumu veidā. Šie ieguldījumi vairākkārtīgi atgriezīsies, radot jaunas darba vietas dažādos Latvijas reģionos, ļaujot attīstīties vietējo ekspertu radītajām tehnoloģijām un sildot Latvijas ekonomiku šajā neprognozējamajā laikā. Kāpēc finansēt attīstīto valstu labklājību, ja ieguldījumi var palikt vietējiem tehnoloģiju ražotājiem, darbiniekiem, iedzīvotājiem, iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un valsts budžetam? Aicinu domāt ne tikai par atkārtotu materiālu pārstrādi, bet arī par otrreizēju naudas plūsmu Latvijas robežās un atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai.
Pagaidām nav neviena komentāra