Nesaprašanas siena bija mākslas zibakcija. Satikšanās vieta bija trešdien no rīta pie Saeimas nama. Mēs tur bijām rakstnieki, mūziķi, mākslinieki, kino cilvēki, dizaineri un arhitekti. Tur bija grāmatu izdevēji, žurnālisti, aktieri un dejotāji. Zibakcijas ideja bija radusies kā reakcija uz valdības piedāvāto un budžeta paketē ieslēpto autoratlīdzības nodokļu reformu. Cilvēki devās uz Doma laukumu un uzbūvēja simbolisku sienu. Sienu, kas šķir pilsoņus un tos, kam būtu jārūpējas par viņu labklājību. Bet reālās sienas reālais arhitekts un galvenais būvnieks reālajā dzīvē ir cits. Tas ir pašreizējais finanšu ministrs.
Kāpēc mēs protestējam? Un arī turpināsim protestēt. Tāpēc, ka Saeimā iesniegtais reformas projekts ir pazemojošs un nepieņemams radošajiem cilvēkiem. Tas atsevišķos gadījumos palielina nodokļus un samazina cilvēku ienākumus pat vairāk nekā trīs reizes. Tas tiek piedāvāts laikā, kas valdība palielina mediķu algas. Tiek palielināts arī pedagogu atalgojums. Kultūras sfēras cilvēki šādu attieksmi no savas valsts valdības nevar akceptēt.
Mēs protestējam tāpēc, ka pēc būtības Latvijā tiek likvidēta autorlīgumu ideja un būtība. Kaut citur Eiropā cilvēkiem ar profesionāla mākslinieka vai radošas personas statusu ir īpašs nodokļu režīms.
Latvijas gadījumā jau esošais ne tuvu nav māksliniekiem labvēlīgākais salīdzinājumā ar citām valstīm. Bet tā vietā, lai likumdošanu uzlabotu, Finanšu ministrija to degradē, un, sākot ar 2022. gadu, no autorlīgumiem paliek pāri tikai sabiedrību dezinformējošs nosaukums. Valdības nespēja izķert tos, kas šo nodokļu režīmu izmanto nodokļu optimizācijai, nedod tai tiesības par šo savu neizdarību sodīt tos, kam tiešām ir tiesības slēgt šādus līgumus.
Mēs protestējam tāpēc, ka tiek pieprasīts, lai visi mākslinieki kļūst par saimnieciskās darbības veicējiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs rīkojas tāpat kā tie padomju valsts funkcionāri, kas pēc Otrā pasaules kara nodibināja Latvijā padomju varu. Viņi aplika ar nesamaksājamiem nodokļiem tās lauku saimniecības, kas labprātīgi negribēja iestāties kolhozā. Līdz tās tika nacionalizētas. Ar ieganstu, ka nav nomaksāti nodokļi. Un zemnieki kļuva par kolhozniekiem. Mēs negribam būt kolhoznieki!
Amerikas Savienoto Valstu pilsonis var justies droši gandrīz jebkurā pasaules valstī. Vismaz tajās, ar kurām ASV ir diplomātiskās attiecības. Jo zina – ja ar viņu notiks kas nelikumīgs, viņa valsts iestāsies pat par viena sava pilsoņa tiesībām. Mūsu valdības vadītājs Krišjānis Kariņš par ASV pilsoņa priekšrocībām un iespējām ir lielāks zinātājs par mani. Un noteikti tās kādreiz arī ir novērtējis.
Bet kā Latvijas valdība izrāda rūpes par saviem pilsoņiem? Lojāliem savas valsts pilsoņiem. Finanšu ministrija esot aprēķinājusi, ka, ieviešot viņu piedāvāto reformu, 30% no autoratlīdzību slēdzējiem vairs nenodarbosies ar radošo darbību, 30% meklēs algotu darbu un 30% samierināsies ar paaugstinātajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka reāla ir situācija, ka 30% no radošo profesiju pārstāvjiem būs spiesti pamest savu valsti, ja vēlēsies joprojām būt radoša cilvēka statusā. Jo citās Eiropas valstīs māksliniekiem tiek piedāvāti daudz izdevīgāki nodokļu nomaksas noteikumi, kas atbalsta radošu darbību un ar to saistītos ienākumus. Latvijas pilsoņu skaits Latvijas valdības rīcības dēļ reāli samazināsies! Tā ir konceptuāli pretēja rīcība publiski paustajai valdības apņēmībai veicināt repatriāciju!
300 radošie cilvēki ir parakstījuši protesta vēstuli pret valdības plānu iznīcināt autoratlīdzību būtību. Mēs iesniegsim Saeimai savu prasību pamatprincipus, no kuriem mēs neatkāpsimies.
Kāda būtu godprātīga rīcība no valdības puses? Kultūras ministrs vislabāk varētu palīdzēt nozarei. Iznākt Doma laukumā un skaļi paziņot par savu atkāpšanos, jo nav spējis pretoties Finanšu ministrijas spiedienam un aizstāvēt kultūras cilvēku intereses. Tas celtu Naura Puntuļa personīgo reitingu nozares pārstāvju vidū. Un arī palīdzētu viņa partijai. Situācija, kad Nacionālās apvienības ministrs palīdz organizēt kolhozus Latvijā, diez vai ir partijas popularitāti veicinošs faktors. Finanšu ministram Reiram pārmest nevar neko. Viņa pasaules redzējums ir līdzīgs tiem, kas pirms 70 gadiem Latvijā dibināja padomju saimniecības. Tam nav nekā kopīga ar mūsdienīgas eiropeiskas sabiedrības vērtībām un pamatprincipiem. Tādēļ, kamēr šī nesaprašanas siena nav uzbūvēta līdz galam, es aicinātu premjeru atrast piemērotāku kandidātu finanšu ministra amatam. Kaut vai no savas bērnības atceroties ASV rūpes par pašas pilsoņiem. Ja valdība izmantos Covid-19 dēļ ieviestos pulcēšanās ierobežojumus, lai nepieļautu mums paust savu pilsonisko nostāju, tad tas neapmierinātību ar valdības darbu tikai vairos. Un ieguvēji būs citi – populistiski un Saeimā nepārstāvēti politiski spēki.
Ja mēs netiksim sadzirdēti Saeimā un valdībā, tad turpinājums vairs nebūs tikai mākslas zibakcija.
Nesaprašanas siena diemžēl ir arī realitāte.
Pagaidām nav neviena komentāra