Maijā pirmo reizi kopš 2016.gada jūnija reģistrēta deflācija, cenām salīdzinājumā ar pērno maiju samazinoties par 0,6%. Šis patērētājiem patīkamais brīdis pienāca, pateicoties tam, ka cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājušās jau divus mēnešus, bet martā to kāpums bija neparasti mazs.
Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija degvielas tirgum. Ja nebūtu samazinājušās transporta izmaksas, gada inflācija maijā būtu ap +0,7%. Patēriņa cenu indeksu deflācijas zonā spiež arī mājokļos patērētās enerģijas cenu kritums, to veicināja arī apģērbu un apavu cenas, kas samazinājās par 2,9%. Pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ Eiropā tirgotāju rokās veidojas lieli nepārdotu preču krājumi.
Cenu dinamiku turpmākajos mēnešos galvenokārt veidos izejvielu cenas un vietējais darbaspēka tirgus. Notikumi abos joprojām velk cenu izmaiņas lejup gada griezumā. Taču jaunākie pavērsieni ir ekonomikas izaugsmei un līdz ar to arī inflācijai labvēlīgi.
Tas, ka šogad būs deflācijas periods, kļuva skaidrs jau martā. Krīzes dziļākajā brīdī prognozēju, ka šī gada vidējais patēriņa cenu līmenis būs tāds pats kā 2019. gadā. Taču kopš aprīļa sākuma daudz kas ir mainījies. Tautsaimniecības perspektīvas ir daudz labākas, jo īpaši Baltijas valstīm, kuras efektīvi kontrolējušas koronvīrusa izplatību.
Brent naftas cenas kopš zemākā punkta ir vairāk nekā divkāršojušās. Rezultātu jau redzam degvielas uzpildes stacijās. Ļoti iespējams, ka neliela deflācija turpināsies līdz pat gada beigām, taču gada vidējā inflācija varētu būt pozitīvs skaitlis, jo janvārī un februārī gada inflācija pārsniedza 2%.
Kopš zemākā punkta šā gada 21. aprīlī GSCI izejvielu cenu indekss ir pieaudzis par 42,6%. Pēc pārsteidzošās ziņas par bezdarba kritumu maijā ASV naftas cena pieauga par 5%, pārsniedzot 42 dolāru atzīmi. Taču straujš naftas cenu kāpums nav gaidāms. OPEC kartelī kārtējo reizi problēmas ar disciplīnu, jo cenu pieaugums eksportētājiem ir varens kārdinājums papildināt iztukšotās valsts kases. Saūda Arābijai pat nācās celt traci, panākot solījumus neveiktos samazinājumus ar uzviju kompensēt nākotnē, kas gan atkal ir tikai solījumi.
Arī Latvijas darba tirgus notikumi nebūs tik ļoti cenu kritumu veicinoši, kā šķita pirms pāris mēnešiem. Bezdarba pieaugums Latvijā jau varētu būt apstājies. Reģistrētā bezdarba līmenis maijā pieauga tikai par 0,4 procentpunktiem (pp) salīdzinājumā ar 1,2 pp kāpumu aprīlī. Turklāt maijā bezdarba kāpums bija koncentrēts pirmajās nedēļās. Iespējams, ka jau jūnijā ir sākusies bezdarba samazināšanās, jo ārkārtas stāvoklis ir beidzies, tiek atcelti ierobežojumi. Vispirms nodarbinātība kāps Rīgā, kurā koncentrētas krīzes sākumā cietušās pakalpojumu nozares, kuru darbība strauji atjaunojas. Pārējos reģionos bezdarba kāpums varētu būt ilgāks, tāpat kā pandēmijas ietekme uz rūpniecību, kas ir galvenā eksporta nozare Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, kur tās daļa ekonomikā ir apmēram trīskārt augstāka nekā Rīgā.
Patēriņa cenu, tāpat kā jebkādas citas prognozes tagad ir ļoti aptuvenas. Tas nenozīmē, ka tās ir pilnīgi bezjēdzīgas, jo labāk tomēr ir pieņemt lēmumus, balstoties uz ierobežotu, nevis nekādu informāciju. Šajā brīdī ir svarīgi saskatīt ziņas, kas vēsta par tendenču virziena maiņu. Nav pirmā reize šogad, kad ziņās redzamais izmaiņu virziens (šajā gadījumā — gada inflācijas pazemināšanās) ir pretējs tam, kas notiek šobrīd vai notiks tuvākajā nākotnē.
Pagaidām nav neviena komentāra