Lūgums izvērtēt ekonomikas ministra Nemiro rīcību

Politiskās partijas KPV LV Ētikas komisijai, Latvijas Republikas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra (uz laiku atstādināta) Ērika Eglīša

atklāta vēstule.

Ar šo vēstuli lūdzu politiskās partijas KPV LV un Latvijas Republikas Saeimas Ētikas komisijām izskatīt un izvērtēt Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro kunga (KPV LV) rīcību no ētiskā viedokļa, kā arī tās atbilstību partijas statūtiem un labas pārvaldības principiem, ministram vienpersoniski, bez argumentēta viedokļa uzklausīšanas ieceļot vadošos valsts uzņēmumu un ministrijas amatos sev pietuvinātus, taču nepietiekami kvalificētus cilvēkus, tādā veidā radot apdraudējumu gan valsts uzņēmumu un kapitālsabiedrību stabilai darbībai un to kredītreitingam, gan valsts pārvaldes politikas sekmīgai plānošanai un realizācijai kopumā.

Cilvēkos vienmēr visaugstāk esmu vērtējis divas lietas – zināšanas un profesionālo spriestspēju. Šīs ir īpašības, kas absolūti nepieciešamas ikvienam vadītājam sekmīgai un uz attīstību vērstai iestādes darbības nodrošināšanai. Savas zināšanas un profesionālo rūdījumu esmu ieguvis gan biznesa sektorā, vadot un pārstāvot tādus uzņēmumus kā Microsoft Latvia, Samsung Electronics Corporation, IBM Latvia, VAS Latvijas pasts, SIA Lattelecom, gan publiskajā un akadēmiskajā vidē. Kā aktīvs sabiedrības loceklis esmu pildījis prezidenta un valdes locekļa pienākumus Latvijas ASV Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, darbojies SOS Bērnu ciematu asociācijas padomē. Tāpat, strādājot Būvniecības valsts kontroles birojā, esmu bijis atbildīgs par Būvniecības informācijas sistēmas projekta ieviešanu Latvijā. Ticu, ka tieši manas kompetences un intelektuālā kapacitāte bija par iemeslu tam, kādēļ 2018. gadā man tika piedāvāts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amats.

Apstiprinot pašreizējo ministru kabinetu, 2019. gada 23. janvārī par Ekonomikas ministru kļuva Ralfs Nemiro. Stājoties jaunajā amatā, Nemiro kungs kā vienu no savām prioritātēm noteica pārskatīt elektroenerģijas pakalpojumu tirgu, solot izvērtēt ne tikai obligātās iepirkumu komponentes (OIK) likvidēšanas iespējamību, bet arī samazināt elektrības tarifa sadales sastāvdaļu. Praksē tas nozīmēja pievērsties lielāko valsts uzņēmumu AS Sadales tīkli un AS Latvenergo darbībai, tajā skaitā peļņas rādītāju izvērtēšanai un pamatošanai. Svarīgi izcelt, ka AS Latvenergo jau dekādi ir uzskatāms par vērtīgāko Latvijas uzņēmumu, turklāt, kā vēl 2019. gada aprīlī norādīja Latvijas fondu biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa Melalksne, uzņēmums, pateicoties profesionālai un neatkarīgai padomei un tās lēmumiem, pēdējo gadu laikā spējis būtiski uzlabot savu iepriekš iedragāto reputāciju. Tiesa, divus mēnešus vēlāk, 2019. gada 16. jūnijā, ministrs, aizbildinoties ar pārāk gausu uzņēmumam uzdoto uzdevumu izpildi, Latvenergo padomi atlaida, tajā pat dienā ieceļot pagaidu padomi, kuras sastāvā iekļāva sev pietuvinātus cilvēkus ar apšaubāmu reputāciju un zināšanām – savu padomnieku, pretrunīgi vērtēto advokātu Pāvelu Rebenoku, ministra biroja vadītāju bez zināšanām uzņēmumu vadībā Inesi Kublicku, skandālos ierauto Vēja enerģijas asociācijas valdes locekli Kristapu Stepanovu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdināto Rigensis Bank valdes locekli Renāru Degro un ekonomistu Artūru Šņoriņu.

Uzzinot par šo lēmumu, nekavējoties brīdināju ministru par izvēlēto cilvēku neatbilstību un riskiem, ar ko uzņēmums var saskarties, tajā skaitā iespējamo ietekmi uz Latvenergo stabilo kredītreitingu.

Neizpratnē par ministra lēmumu bija arī uzņēmuma kreditori un premjers Krišjānis Kariņš, kas Nemiro kunga darbības raksturoja kā nepārdomātas un sasteigtas, kā arī tādas, kas neatbilst labas pārvaldības principiem. Politiskā un sabiedrības spiediena rezultātā, pagaidu padome 2019. gada 1. jūlijā paziņoja par atkāpšanos.

Pēc padomes atkāpšanās ministrs sarunā ar mani piekrita, ka šādu cilvēku iecelšana Latvenergo padomē bijis nepārdomāts un kļūdains lēmums. Sekoja ministra rezolūcija mēneša laikā izstrādāt konkursa nolikumu un pēc iespējas ātrāk iecelt pastāvīgu uzņēmuma padomi. Argumentēju, ka tik īsā laikā konkursu veikt nav iespējams, tāpēc nepieciešams uz brīdi līdz konkursa nolikuma izstrādei un veikšanai atlasīt jaunu pagaidu padomi. Ieteicu to veidot no neatkarīgiem cilvēkiem, piesaistot pārbaudītus profesionāļus no Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts kases. Diemžēl tā vietā, lai Nemiro kungs mācītos no iepriekš pieļautās kļūdas, jaunajā pagaidu padomē 2019. gada 10. oktobrī atkal tika vienpersoniski iecelti cilvēki, daļa no kuriem ir ar nepietiekamu kvalifikāciju, tajā skaitā viens no Ekonomikas ministrijas darbiniekiem, kurš uzrāda zemākos rezultātus būtiskākajos darba kvalitātes mērījumos un uz ko norādījusi arī Valsts kontrole.

Pašlaik manā pārraudzībā ir noslēdzies konkurss Latvenergo pastāvīgās padomes locekļu atlasei, kur konkursa komisija manai izvēlei ir izvirzījusi astoņus kandidātus. Tā vietā, lai atbalstītu lēmumu iecelt padomes sastāvā komisijas virzītos kandidātus, kuriem drošības dienestos veiktās sākotnējās pārbaudes neidentificēja riskus, ministrs lika veikt visu astoņu kandidātu nu jau pilno pārbaudi, tajā skaitā arī to kandidātu, kurus dienesti jau pirmsšķietami atzinuši par nepiemērotiem. Vai no tā var secināt, ka Nemiro kungs vēlas ietekmēt kandidātu atlases izvērtēšanas procedūru, nerēķinoties ar procedūras ilgumu, un tās ietekmi uz akūtu jautājumu risināšanas nepieciešamību, t.sk., valdes locekļu termiņa beigu jautājuma risināšanu? Vai varbūt tieši šo “valdes jautājumu” ministrs vēlas ietekmēt ar paklausīgāku pagaidu padomes dalībnieku rokām, un tāpēc tieši pirms 5.02 ieplānotās a/s Latvenergo akcionāru sapulces, kurā bija paredzēts apstiprināt pastāvīgās padomes sastāvu, es tiku atstādināts no amata ar klaji nepietiekamu pamatojumu?

Saskaroties ar manu profesionālo nepiekāpību un viedokļu atšķirībām, ministrs bija ierosinājis rotāciju, piedāvājot man Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka amatu, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatam virza darbinieku, par kura prasmju un kapacitātes neatbilstību šī amata prasībām esmu iesniedzis dienesta ziņojumu Valsts kancelejai.

Valsts pārvaldes mērķis ir strādāt sabiedrības labā, tāpēc uzskatu, ka būtu tikai pareizi atbilstošāko kandidātu gan Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra, gan Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatam izvēlēties konkursa kārtībā. Tas veicinātu valsts pārvaldes pieņemto lēmumu caurspīdīgumu, vienlaikus veicinot arī valsts pārvaldes darba novērtējumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu politiskās partijas KPV LV Ētikas komisijai un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai :

• izvērtēt Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro rīcību, ministram radot iespējamu apdraudējumu un mēģinot apzināti destabilizēt vienu no vērtīgākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem AS Latvenergo;
• izvērtēt Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro rīcības atbilstību partijas statūtiem un vispārpieņemtām vērtībām, bez konkursa virzot ministrijas augstos amatos sev pietuvinātus cilvēkus ar nepietiekamu kvalifikāciju un apšaubāmu profesionālo potenciālu;
• izvērtēt Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro rīcības atbilstību atklātas, caurskatāmas un sabiedrībai saprotamas politikas pamatnostādnēm, bez konkursa izvēloties kandidātus ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadībā.

Papildus vēlos informēt, ka esmu uzrakstījis un ministram iesniedzis atlūgumu, tādejādi uzsverot, ka šeit nepastāv diskusija par manu savtīgu interešu pastāvēšanu.

 

A.c.,

Ēriks Eglītis