Īstermiņa domāšana un ilgtermiņa parādi

Uzmācīgās melnās piektdienas akcijas, Ziemassvētku un Jaunā gada drudžainais skrējiens ir beidzies, un janvāris daudziem pienācis ar krietni vien tukšāku maciņu. Pārmērīgi tēriņi liek domāt ne tikai par katra individuālajiem iepirkšanās paradumiem, bet arī kopējo dzīves dārdzības palielināšanos, ko iezīmē arī jaunākais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums (European Consumer Payment Report 2019). Tajā vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka rēķini un to lielums pieaug straujāk nekā viņu ienākumi.

Balstoties uz aptaujāto respondentu atbildēm un oficiālajiem statistikas datiem (Eurostat, OECD u.c.), šogad pirmo reizi publicēts arī Eiropas finanšu labklājības barometrs, kas ļauj salīdzināt 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību pēc to spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, neatkarības no kredītiem un finanšu pratības. Diemžēl Latvija Eiropas finanšu labklājības barometrā ierindojas 21. vietā.

“Lūdzam samaksāt rēķinu norādītajā termiņā”

Pēc iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus Latvija 24 Eiropas valstu konkurencē ierindojas 22. vietā. 34% respondentu apliecināja, ka vienu vai vairākas reizes pēdējo 12 mēnešu laikā rēķinu apmaksājuši pēc norādītā termiņa, turklāt nekautrējās atzīt, ka dara to regulāri. Kādēļ rēķinu apmaksa tiek kavēta? Šogad vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka konkrētajā brīdī naudas vienkārši nebija. Pēc tam seko atbildes, ka aizmirsies vai bija kādas tehniskas problēmas.

Satraucoša ir arī atziņa, ka vairāk nekā trešdaļai aptaujāto pēc visu rēķinu samaksāšanas tik tikko pietiek, lai izdzīvotu līdz mēneša beigām.

Līdz ar to loģiski šķiet turpmākie pētījuma dati, kas liecina par ātra risinājuma meklēšanu un īstermiņa labklājību – 25% Latvijas iedzīvotāju aizņēmušies naudu, lai apmaksātu rēķinus. Visā Eiropā un arī Latvijā pieaug neoficiālie aizņēmumi no ģimenes un draugiem, kas apsteidz aizņemšanos no bankām. Banku eksperti apstiprina, ka pētījuma rezultāti diezgan precīzi atspoguļo novērojumus par sabiedrības paradumiem. Visi apzinās, ka rēķinu maksājumi būtu jāveic laikus un būtu vērtīgi veidot uzkrājumus, taču ne vienmēr seko darbība. Tāpēc uzņēmumiem būtu ieteicams vairāk izmantot atgādinājuma pakalpojumus, lai preventīvi izvairītos no klientu rēķinu kavējumiem.

Bēgam no problēmām

Iespējams, rēķinu apmaksas termiņi nesakrīt ar algas izmaksāšanas datumu vai rodas steidzami un neplānoti tēriņi – iemesli var būt dažādi, bet risinājums būtu efektīvāka naudas plūsmas plānošana un citu finanšu pratības instrumentu lietošana.

Psihoterapeits un apzinātības prakses eksperts Ansis Jurģis Stabingis skaidro, ka situācijā, kad cilvēks nespēj apmaksāt rēķinus vai parādus, viss fokusējas uz īstermiņa atvieglojumu un tūlītēju gandarījumu. Saprāts atslēdzas un tiek meklēta vieglākā izeja – galvenais, lai tagad ir labi, par problēmām domāsim vēlāk.

Arī pētījumā respondenti atbildējuši, ka savu naudu labprāt tērē, lai baudītu šodienu, nevis krātu pensijai. Tātad bieži vien tērējam aizņemoties, bet nedomājam, kā veiksim kredīta maksājumus, nemaz nerunājot par uzkrājumu veidošanu. Tā nav ilgtermiņa domāšana un iezīmē satraucošu tendenci – patērētāju finansiālais stress palielinās.

Finanšu pratība – viena no mūsdienu cilvēka svarīgākajām pamatprasmēm

Latvija finanšu pratības ziņā pašlaik atrodas Eiropas lejasgalā (22. vietā) un šis ir jautājums, kam mums kā sabiedrībai – gan indivīdiem, gan uzņēmumiem – būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Kā redzams pētījuma rezultātos, 72% aptaujāto uzskata, ka finanšu pratību jāmāca skolā, taču realitātē biežākie informācijas avoti ir vecāki, internets un mediji, tai skaitā, sociālie tīkli.

Manuprāt, arī uzņēmumi, kas darbojas šajā nozarē var un jau sniedz savu ieguldījumu patērētāju finanšu pratības uzlabošanā, palīdzot pieņemt apzinātus un pareizus finanšu lēmumus, sabalansēt naudas plūsmu un uzlabot maksājumu disciplīnu. Taču arī pašiem patērētājiem ir aktīvi jāinteresējas un jāizglītojas jautājumos, kas saitīti ar finanšu pratību un jāizglīto arī savi bērni. Arī tehnoloģijas – budžeta plānošanas lietotnes, digitālās krājkases – var palīdzēt vieglāk pārvaldīt savas finanses.

Latvijas patērētājiem vajadzētu vairāk pievērst uzmanību savai finanšu pratībai un censties uzlabot savas zināšanas, lai līdzsvarotu īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. Ceru, ka Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma atziņas sniegs impulsu diskusijām un veicinās nepieciešamās darbības, lai mazinātu finansiālo stresu un attīstītu zināšanas par finanšu pratību. Tāpat gribētos cerēt, ka gudri un ilgtspējīgi pielietojot visus zināšanu avotus, informāciju un tehnoloģijas, tuvāko gadu laikā Latvija Eiropas labklājības barometrā varētu pakāpties augstāk par 21. vietu.