Valstī cīņa pret ēnu ekonomiku te kļūst aktuāla, te atslābst. Reizēm ir noteiktas pat prioritārās nozares, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) sola ķerties klāt pirmajām. Atceros, ka par galvenajiem nodokļu nemaksātājiem nu jau pirms krietna laika tika pasludināti pat frizieri un autoservisu īpašnieki, taču neizskatās, ka VID interešu lokā būtu nonākusi mūsu nozare – gaļas pārstrāde. Taču vajadzētu, jo, piespiežot tajā strādājošos uzņēmumus godīgi samaksāt valstij visus nodokļus, ieguvums valsts budžetā būtu aptuveni 6 – 8 miljoni eiro gadā.
Kas uzņēmumos, kur godīgi nomaksā visus nodokļus, liek domāt, ka ne visi konkurenti rīkojas līdzīgi un nekrāpj valsti? Galvenais cēlonis šādām aizdomām ir zemās un ļoti zemās algas, kas it kā tiek maksātas pat dažos lielos uzņēmumos. Gaļas pārstrādes nozarē bruto alga, par kuru patlaban iespējams atrast darbinieku, ir aptuveni 900 eiro. Pēc nodokļu nomaksas tādā gadījumā cilvēks saņem “uz rokas” nedaudz vairāk par aptuveno 600 eiro. Protams, kvalificēti speciālisti saņem vēl vairāk.
Pašlaik darbaspēka trūkst, un nav iespējams atrast kādu, kas būtu gatavs stāties darbā par krietni mazāku summu. Taču izrādās, ka ir daudz uzņēmumu, kuros cilvēki piesakās strādāt arī par algu, kas ir tikai nedaudz lielāka par minimālo, saņemot bruto 500 līdz 600 eiro. Tādas algas maksā, piemēram, kāds uzņēmums ar četriem simtiem darbinieku. Un tas rada loģisku jautājumu – vai tikai tur netiek maksātas aplokšņu algas?
Diemžēl aplēses liecina, ka nozarē, kurā ir vairāk nekā pieci tūkstoši darbinieku, teju puse saņem neticami zemas algas.
Protams, ka šādos apstākļos daudz sliktākā konkurences situācijā atrodas tie uzņēmumi, kas maksā visus nodokļus. Tas pats manis pieminētais gaļas pārstrādātājs gadā pamanās investēt attīstībā ap diviem miljoniem eiro. Tātad nav tā, ka nemaksā nodokļus tāpēc, ka nav līdzekļu. Uzņēmums, līdz galam nenorēķinoties ar valsti, šādi “ietaupīto” izmanto ražošanas modernizēšanai, kas ļaus atrasties priekšā tiem, kas vispirms domā par darbinieku sociālajām garantijām un iemaksām valsts budžetā.
Atsevišķi nozares uzņēmumi trauksmi ceļ regulāri, taču neizskatās, ka atrod dzirdīgas ausis. Lai gan VID, dzirdot šādus signālus, gluži loģiski vajadzētu tos pārbaudīt. Nevar taču būt tā, ka pietiekami labi apmaksāti speciālisti nav spējīgi neko atklāt, tāpēc nemaz neķeras pie pārbaudēm?
Reizēm atliek apbrīnot to pacietību, ar kādu atbildīgā iestāde burtiski auklējas ar tiem, kas negodprātīgi izmanto tās pretimnākšanu. Nozarē ir regulāri budžeta parādnieki, kas teju 11 mēnešus kavē nodokļu nomaksu, tad tomēr nomaksā, lai netiktu slēgti, un cikls atkal sākas no gala. VID to pieļauj.
Pēc tam visi brīnās, ka Igaunijā, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Latvijā, valsts budžetā iekasē aptuveni 12 miljardus, kamēr pie mums tikai 10 miljardus eiro.
Atļaušos apgalvot, ka Latvijas ekonomika tomēr nav mazāka par Igaunijas tautsaimniecību. Atšķiras tikai spēja iekasēt nodokļus un līdz ar to nodrošināt visiem uzņēmējiem vienādus spēles noteikumus. Katrā ziņā tikai gaļas pārstrādē ir iespējams atrast manis jau pieminētos 6 līdz 8 miljonus eiro, kas būtu labs atspaids mediķiem vai skolotājiem, kam nauda ir solīta, taču nav iedota. Nāciet, atrodiet, paņemiet!
Autors ir “HKScan Latvia” pārdošanas direktors
Pagaidām nav neviena komentāra