Pārrakstot Egilu Līcīti: Grēta Tūnberga • IR.lv

Pārrakstot Egilu Līcīti: Grēta Tūnberga

21
Zviedru vides aktīviste Grēta Tunberga. Foto: AFP/Scanpix/LETA
Lolita Čigāne
Sākšu ar atzīšanos. Lai gan Latvijas Avīze, īpaši manu aktīvo politisko gaitu laikā, mani ir ielikusi pavisam citā, ne savu lasītāju kastītē, jau vairākus gadus esmu regulāra tās lasītāja. Gan tāpēc, ka tā ir vienīgā neatkarīgā dienas avīze Latvijā, ko instinktīvi gribas atbalstīt, gan arī tāpēc, ka tā patiešām ir laba lasāmviela, kur ir gan labi komentāri, gan labas intervijas, gan lieliska analīze par, piemēram, Krievijā notiekošo. Egila Līcīša komentārus tur uztveru kā jancīgu kumodi vecvecāku klētiņā – visi pie tās tā pieraduši, ka sen jau vairs neuztraucas par tās neiederību nekādos priekštatos par gaumi.

Tomēr Egila Līcīša komentārs par vides akīvisti Grētu Tūnbergu, kurai šajā nedēļā bija iespaidīga uzstāšanās ANO, izkrita no šī ieraduma, jo ieņirdza par jaunu pusaudzi, saistot viņas vecumu un citas personiskās īpašības ar viņas uzskatiem un veidu, kā viņa tos pauž. Tomēr, ielasoties dziļāk, es sapratu, ka Egilu Līcīti, tāpat kā mūs daudzus, patiesībā ir pozitīvā veidā satriekusi Grētas drosme un nepārprotami pat šokējoši neparastais vēstījuma pasniegšanas veids ANO. Līcīša kungs to pauž ar sev pieejamiem instrumentiem – novecojušiem kā jancīgā kumode klētiņā, tomēr, skatoties cauri formai, Latvijas Avīzes komentētājs Egils Līcītis grib vēstīt, lūk, ko.

Lai gan daudzu uztverē tipisks sešpadsmitgadnieks ir nevarīgs, no vecākiem atkarīgs, patērētāju sabiedrībā un ierīcēs apslincis cilvēks, Zviedrijas vides aktīviste Grēta Tūnberga spilgti pierāda pretējo. Mēs dzīvojam tradicionālās politikas norieta ēnā, politiskās partijas šodien vairs netiek uztvertas kā vienīgās vēlētāju gribas un redzējuma paudējās. Turpina Egils Līcītis (šeit un tālāk citāti no komentāra). “Daļa cilvēku visā pasaulē arvien vairāk uzticas neprofesionāliem politiķiem, valsts birokrātijai nepiederīgiem jaunienācējiem, no varas augstumiem līdz šim tālu stāvējušiem. [..] Latvijā tas izpaužas, piemēram, kā vēlētāju spontāni dāvātās balsis “KPV LV” uzņēmumam ar sekojošām pēcvēlēšanu pamatotām bažām, ka ievēlētie nemākuļi apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību”. Arī pasaulē vērojami šādi procesi – ASV prezidents Donalds Tramps bijis realitātes šovu zvaigzne, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis popularitāti ieguvis, spēlējot prezidentu populārajā seriālā “Tautas kalps”.
Šajā ziņā, situācijā, kad oficiālie mēģinājumi mazināt klimata pārmaiņas ir kusli vai neeksistējoši, “pasaulē, protams, spilgtākā uzlecošā zvaigzne notiekošajā procesā ir [kaujinieciskā zviedru jauniete], sešpadsmitgadīgā vides aizsardzības aktīviste Grēta Tūnberga, kurai kā neformālai līderei ir miljoniem sekotāju, kuri ar mazo zviedrieti priekšplānā vēlas nosargāt planētu, mūsu kopīgās mājas”. Klimata acīmredzamo pārmaiņu laikā arvien vairāk cilvēku “ir ar mieru vest zaļu dzīvesveidu – dzert ūdeni no krāna, zortēt atkritumus, dzīvot bez auto, nelietot polietilēna maisiņus un vienreiz lietojamos traukus”. Pieaug arī kritika pret politiķiem,  “kuri ne vella nedara, lai atmosfērā samazinātu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu izmešus, un kuriem nospļauties par zemeslodei draudošajām klimata pārmaiņām”.
Nav ierasts redzēt, ka šādā asā, eksitenciālā cīņā par planētas izdzīvošanu iesaitās sešpadsmitgadīga meitene, jo streotipiskie priekšati par pusaudžu interesēm šajā vecumposmā ir pavisam citādi.
Grēta Tūnberga ir neparasta. Savu spēju fokusēties uz vienu, planētai tik būtisku jautājumu viņa arī pati ir attiecinājusi uz savu Aspergera sindromu, kas ļauj meitenei mazāk ņemt vērā un ievērot stereotipiskos priekštatus par to, kāda rīcība konkrētās situācijās ir akceptējama. Ja ilgu laiku darba devēji cilvēkus ar Aspergera sindromu stigmatizēja – nodarbināto procents to vidū bija ļoti mazs, pēdējās darba tirgus tendences rāda, ka cilvēki ar šo sindromu tiek arvien vairāk pieņemti un akceptēti kā darbinieki ar neordināru domāšanu un pieeju problēmu risinājumiem, kuri nav gatavi atkāpties pirmā “tā nemēdz darīt” priekšā.
Grēta par vides jautājumiem interesējas jau sen, “par globālo sasilšanu meitenīte uzzinājusi, būdama astoņgadīga, un brīnījusies – kādēļ neviens skaļā balsī nerunā par šo jautājumu! Piecpadsmit gados Tūnberga sāka bastot piektdienās skolu un iet vienatnē protestēt pie Zviedrijas Riksdaga pret deputātu bezdarbību. [Grēta] jo dienas, jo kļuva populārāka, jaunietes [..] pozīcija, kad apkārtējā pasaule deg liesmās, sastapa sapratni daudzu vienaudžu”,  kā arī plašākas sabiedrības vidū. “Grētai radās komandas biedri un atbalstītāji.”
Lai gan Grēta ir ārēji trausla sešpadsmitgadniece, viņa “ir Zviedrijas “Gada sieviete 2019”, izvirzīta apbalvošanai ar Nobela Miera prēmiju, žurnāla “Time” atzīta starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem zemes virsū, atdarināšanas cienīgs paraugs pasaules jaunatnei!. Neviens nav par mazu, lai kaut ko mainītu! Šonedēļ [..] Grēta [..] kāpa Apvienoto Nāciju klimata samita tribīnē, lai uzrunātu globālos līderus”.
Viņas sniegums bija neparasts, izteiksmīgs un aktiermeistarīgi spēcīgs. Gan ar balss toni, gan sejas izteiksmi, gan garām pauzēm viņa pieprasīja klātesošajiem valstu vadītājiem “atdot nozagto bērnību un sapņus”. Patiesi, par mūsu šodienas ērto dzīvi un nesamērīgo pateriņu maksās tieši Grētas paaudze. Grēta nāk no ģimenes, kas svētīta skatuves mākslās “manierīgi izpildītajā runā varēja manīt atblāzmu no skološanās dramatiskajā mākslā vai pārmantotu talantu no papa, aktiera Svantes Tūnberga. Drosme valstsvīrus nodēvēt par riebekļiem, kad tie zemu noliektām galvām pēta savu lakkurpju purngalus”, ir labs veids kā panākt, “lai jaunieši, pacēluši acis no viedtālruņiem”, pamanītu, ka mūsu planēta ir briesmās”.
Kā uz to, ka politisko līderību uzņemas cilvēki, kurus politiskās vadības pozīcijās nav ierasts redzēt, reaģēt mūsu sabiedrībai, kas pieradusi pie patēriņa? Mums jāatšķir graudi no pelavām un jāsaprot, ka “neparastie politiskie spēlētāji” ir dažādi, tomēr mūsu planēta ir saudzējama un lolojama.
Autore ir bijusī Saeimas deputāte

Komentāri (21)

gustaps 30.09.2019. 20.54

ir tāda sabiedriskā parādība kā meinstrīms. Vienkāršāk, mode. Ja tu tai nepiederi, esi lūzeris. Kopš feisbuka laikiem šī psihoze pārņēmusi intelektuāli pavājus cilvēkus, kam problēmas ar kritisko domāšanu. Tās ir masas. Einšteinam masa bija enerģija, sabiedrībā masas ir ietekme ( = nauda). Un ir profesionālo sociālo speciālistu mafija, kas kopj šīs avis. Tas ir, veido meinstrīmu. Efektīvi, pieslēdzot akadēmiķus, deputus un laureātus.
Grētas kustība ir šis jaunbākais fūfelis, kas rullē , neskatoties uz acīmredzamu absurdu – aicinājumu neapmeklēt skolu, lai glābtu pasauli. Hunveibīni gan nav nekas jauns, un tos izmet mēslainē, kad rodas jauni fūfeļi.
Grētai nav ne vainas – jauka duma meitene, kam lielie onkuļi iestāstījuši, ko un kā darīt, lai onkuļiem būtu labi. Varbūt arī nav duma, ātri sapratīs, ka ir forši glābt pasauli no jahtas klāja, pašai vadīt lohus nevis būt loham.
Jūlija Latinina Grētas fenomenu izanalizējusi lieliski, ne ko pielikt, ne atņemt. https://www.youtube.com/watch?v=L-ajDwtDCsA, apm 40:00.
Iespējams, ka Grenlande atkal būs zaļa. Cilvēce tam var pielāgoties, bet cilvēce to nevar novērst.

+3
-2
Atbildēt

6

    lindab456 > gustaps 01.10.2019. 03.11

    Jā, tas par formu un kā, kur, ko taisa ir saprotams, bet saturs – vai tas arī ir fūfelis? Izskatās, ka ne, tur tā patiesība ir acīmredzama un vairāk vai mazāk objektīva.
    Nevaru piekrist, ka Grētas faktors būtu tas, kas man liek saskatīt Latvijas dabas resursu noplicināšanu vai izsaimniekošanu un ekoloģisko apdraudējumu. Tas, kas notiek ar Latvijas mežiem, kūdras purviem, kultūrainavu, pļavām, dabas daudzveidību, vēsturiskajām koku alejām, smilts un grants karjeriem un noraktām kāpām, uzpludinātām upēm un palienu pļavām, ar atkritumu biznesu – tas nav noslēpjams un ir vispārzināms.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    gustaps > lindab456 01.10.2019. 20.29

    1. Fūfelis ir klimata izmaiņu apturēšana, ierobežojot punkāšanu (uz ko lielāku cilvēce nav spējīga).
    2. Civilizācija nav savienojama ar neietekmējamu dabu.
    3. Dabu ir jāsaudzē, taču tas nonāk pretrunā ar p2.
    4. Jāierobežo dzimstība (citām tautām). Grozies kā gribi, nonākam pie p.2.

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    lindab456 > gustaps 02.10.2019. 02.55

    Bažas par bērnu iesaistīšanu, nav bez pamata. No otras puses – pateikt, ka jautājums ar to ir izsmelts, būtu pārāk vienkārši. Varētu teikt, ka sarežģītās un bezcerīgās situācijās sevi piesaka netradicionāli risinājumi. Bērnu Krusta kara mācība neizslēdz 15-16 g. paaudzes tiesības un atbildību, kā arī savu redzējumu, vīzijas un izdzīvošanas stratēģiju. Var jau atsaukties uz objektīvām likumsakarībām, bet tas neizslēdz saprātīgi/nesaprātīgā cilvēka gribas faktoru un izvēles sekas.
    Piemēram, vai lielo koku izciršanu Rīgas centrā var norakstīt kā nekontrolējamās globalizācijas sekas vai, tomēr, tas ir vadāms process: 1. Plānojot transporta kustību un stāvvietas tā, lai tiktu respektēts koku izdzīvošanas minimums; 2. Izvēloties dabai draudzīgu kaisīšanas materiālu; 3. Nenocērtot koku saknes, gadījumos, kad tiek veikti zemes darbi; 4. Pilsētas attīstības plānā iekļaujot zaļās zonas, kopjot un atjaunojot tās , utt..
    Doma ir tāda, ka globalizācijas radītās sekas uz dabu veidojas te un tagad, ar katra paša izvēli. Norakt vai nenorakt kāpu, izcirst vai neizcirst…Tas, ka mežu, purvu u.c. dabas resursu nesaprātīga izsaimniekošana atstāj ietekmi uz Latvijas ekosistēmu ir redzams.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > gustaps 01.10.2019. 10.16

    https://www.focus.de/wissen/videos/animation-der-nasa-diese-bilder-beweisen-eine-grosse-gefahr-fuer-die-menschheit_id_4564550.html
    Ja izlasu komentārus – tad 99% raksītāji apgalvo, ka šādas ziņas ir tikai panikas celšana un cilvēku baidīšana.
    Ja tas būtu tik vienkārši.
    Droši vien vispareizākasi būtu vienoties par to, ka klimats mainās, ka cilvēku skaita pieaugums palielina Zemes resursu izmantošanu un Zemes piesārņojumu , ka visam ta ir sekas un jautājuma būtība – cik draudīgas cilvēces pastāvēšanai tās ir un ko darīt.
    Piemēram, Vides fakti ziņoja, ka mikroplastmasa ir pat okeānos, tepat mūsu atvijas ezeros un ka tam atkal ir sekas
    Vēža slimnieku skaits pieaug, VM ieērk miljoniem vērtas ierīces, kuras nestrādā – loģiski, ka cilvēkiem tas ir pasaules gals

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    ak > Drosma97 07.10.2019. 12.54

    Ak, Drosma! Sekojot bojā ejošā cilvēka paša radītai loģikai pie kādas joprojām pieturamies, proti, Cilvēks ir sistēma (ļoti sarežģīta), kas ir iekļauta augstākas kārtas sistēmā (Saules sistēma, Galaktika, Izlatījums u.tml., kas ir daudzkārt sarežģītākas par Cilvēku). Mūsu sistēmiskuma loģika māca, ka Cilvēka izzinātspējas robeža ir sistēmas, kuru sarežģītības līmenis ir mazāka par paša Cilvēka (neieskaitot). Viss augstākais, uz ko tiecas Cilvēka prāts, ir spekulācijs līmenī. Mēs nevaram droši apgalvot, vai katastrofas uz Zemeslodes izcelsmē noteicošā loma ir cilvēka darbībai, vēl vairāk, mēs pat nevaram droši pateikt, kad un no kā šī katastrofa notiks. Skaidrs ir tikai fakts, ka šādas katastrofas Zeme ir pārdzīvojusi un PĀRDZĪVOS ATKAL.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    PukitisLaunitis71 > gustaps 01.10.2019. 18.07

    Ir tāda pseidoparādība kā viesuļvētras piņģerotā. Viena 16-gadīgā uzmaukta uz kāta kā ekoloģijas karogs, otra 9-gadīgā vada koučineraizerisma nodarbības, bet normālu cilvēku neuztrauc ne viena, ne otra, jo zaļās idejas pusdienās neapēdīsi un veiikalā par iedvesmu neko nenopirksi.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    gustaps > PukitisLaunitis71 01.10.2019. 21.23

    nu nu, kurā kategorijā tad taisies ierakstīt nācijas apgaismotājus un intelektuālos līderus, kuri jau piešķīruši meitēnam Nobeļa prēmiju. Meinstrīms iesūc visus, uz ilgāku vai īsāku laiku… Esi kā visi.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis71 > gustaps 01.10.2019. 21.46

    Vēja rādītāju kategorijā, viņa arī ”sic transit gloria mundi” (tā aiziet tā pasaules godība). Savukārt Nobela prēmija tagad, izskatās, ir devalvējusies. Bet, kā meitiņa beigs savu pārāk ātri sākušos karjeru, ir varianti. Slava ir briesmīgs pārbaudījums, ko ne katrs iztur. Piemēram, es nemaz neķertos klāt, jo zinu, ka nevarētu.
    Paradums būt kā visiem man izbeidzās tajā naktī Doma laukumā, kad satiku savus bijušos dienesta biedrus un mēs vēl nezinājām, vai nodzīvosim līdz rītam. Sarkanos fašistus pārdzīvojām, tad jau arī zaļos pārdzīvosim, bet kaut kāds meitēns, kas man varētu būt meita, vispirms lai pabeidz skolu, iemācās normālu specialitāti un tad ar viņu varēs parunāt par dzīvi. Greta, du ar ett barn, jag kunde vara din pappa (Grēta, tu esi bērns, es pēc gadiem varētu būt tavs tēvs.)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ak > gustaps 07.10.2019. 12.36

    Mainstrīms kā demokrātijas ne visai labais (kā izrādās) blakusprodukts. Ne velti viens no ietekmīgajiem (ja atmiņa neviļ, tas bija sers Vinstons) atklātības uzplūdos atzina demokrātijas nepilnību pie viena atgādinot, ka labāka nekā mūsu rīcībā nav. Diemžēl. Nāksies dzīvot ar to kas ir (ar dažādām piebildēm) lietojams. Visi mēģinājumi izgudrot dievišķīgi pilnīgu iekārtu beigušies ar milzīgiem slaktiņiem un atpakaļkritienu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    PukitisLaunitis71 > gustaps 01.10.2019. 18.01

    Hunveibini būtu priecīgi, ja viņus tikai izmestu, jo ķīniešu militāristi viņus kārtīgi atdauzīja (patronu ekonomijas dēļ).

    0
    0
    Atbildēt

    0

J.Biotops 01.10.2019. 13.25

Dziesma nav par krekliem.
Nav pat par aprakstīto meitēnu, smalkā publika nesadzird un nesadzirdēs pērkondimdošo motīvu par klimatokrātiju.
Bērnu zemiska izmatošana bija tikai laika jautājums, nu tas laiks ir klāt. Zaļais mēris attīstās precīzi tāpat, kā visas līdzīgas ideoloģijas. Iesaistīto mazgadīgo dalībnieku liktenis arī nav grūti paredzēt. Bērnu krusta karš, hunviebini…

+2
-1
Atbildēt

2

    QAnon > J.Biotops 01.10.2019. 23.30

    Analogs Sarkanie khmeri. Bija tāda filma: “Children off the Corn”, kur uzdarbojās tādas mazgadīgas prātā jukušas kuces. Silti iesaku visiem Grētas faniem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > J.Biotops 01.10.2019. 15.00

    pagaidi – Tu neskraidi te bļaudams un vēderu turēdams –
    vispirms nomierinies un tad raksti saprotami

    Piemēram, kādi ir tavi argumenti , lai apgalvotu , ka zaļais mēris attīstās ? Es redzu , ka nokalst koki, izžūst zāle, ka ūdens tirgošana jau ir privātīpašnieku rokās .

    Tātad – bez panikas – stāsti

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis71 > Drosma97 01.10.2019. 18.04

    … un ir vienmēr šajās rokās atradusies. Ūdensvads bija jau Minojam labirintā. Ja gribi kaut ko labu, tas būs jānopērk. Nav naudas? Tad jāsāk darba laikā strādāt :D

    0
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Lakijs 01.10.2019. 15.59

Greta Thunberg’s Swedish Death Metal
https://www.youtube.com/watch?v=CLxpgRqxtEA

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu