Caur adatas aci • IR.lv

Caur adatas aci

Raksta autores skaistā krustmāte. Divas Edītes Tišheizeres. Foto no personīgā arhīva
Edīte Tišheizere

Pagājušā gadsimta 60.—80. gados katrai kleitai bija stāsts. Skaisti un atšķirīgi ģērbties — tā arī bija brīvības izpausme, un par to vajadzēja pacīnīties

Rīga — mazā Parīze… Padomju gados, kad ieraudzīt «lielo» bija tikpat kā neiespējami, šis mīts sildīja sirdi un cēla pašapziņu. Kad jūlija sākumā klajā nāca Asnates Smelteres grāmata Piecdesmit gadi Rīgas modē, tā uzjundīja interesi par to, kā tad īsti ģērbās rīdzinieces tajā sen pagājušajā pelēkās vienveidības laikā. Jo pasaules sestdaļā slavenie trīs burti RMN — Rīgas Modeļu nams — bija mūsu haute couture un, kā jau augstā mode, sniedza iedvesmu, tomēr pieejama bija tikai izredzētajiem. Nepārvarams bija bezdibenis, kas šķīra idejas, kuras RMN īstenojās no tekstilrūpnīcu eksperimentālajos cehos tapušiem audumiem, un masveida ražošanu, un blāvās pakaramo rindas veikalos. Bija jāmeklē izeja, un tā atradās. Pat vairākas. 

Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!


Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu