Kā nodrošināt cilvēkiem ērtas un modernas atkritumu apsaimniekošanas iespējas

Publiskajā telpā jau kādu laiku virmo diskusijas par dažādiem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, un sarunu epicentrā ne pirmo reizi nonākusi arī dzērienu depozīta sistēma. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka pašvaldībām primārā interese ir tīra un sakārtota vide un tikai pakārtoti – ar kādām metodēm to sasniedz. Lai iedzīvotāji gribētu dzīvot, strādāt un veidot ģimeni savā pilsētā vai novadā, ikviena pašvaldības vadītāja interesēs ir pārraudzībā esošo teritoriju attīstīt un veidot patīkamu, tīru un kārtīgu. Tas nav tikai pašvaldības vadītāja kā laba saimnieka interešu jautājums, bet gan pašvaldības autonomā funkcija, kas noteikta ar likumu.

No pašvaldību skatupunkta raugoties uz karstajām diskusijām par dzēriena depozīta sistēmas ieviešanu, bažas rada tas, ka uz Saeimu atnestais depozīta sistēmas piedāvājums nav sabiedrības un arī reģionu interesēs balstīts. Tas patlaban aptver tikai dažu dzērienu pudeļu veidus, ignorējot faktu, ka lielākais patērētais iepakojuma klāsts paliek “aiz borta”. Dzērienu iepakojuma apsaimniekošanas organizēšanu neizprotamu iemeslu dēļ bez konkursa un atlases plānots uzticēt nozarēm (tirgotājiem, ražotājiem), kam nav praktiskas pieredzes atkritumu apsaimniekošanā. Tāpat nav skaidrības par depozīta sistēmas ieviešanu reģionos – vai un kā šī sistēma būs pieejama lauku cilvēkiem un cik kopumā tā izmaksās sabiedrībai.

Vairāk būtu jādomā par to, kādu iepakojumu mēs ļaujam savā valstī ievest un par otrreiz lietojamā un pārstrādājamā iepakojuma izmantošanu, lai jēgpilni to arī iepirktu. Mēs taču nevēlamies, ka iztukšo mūsu kabatas par iepakojumu, ko otrreiz nelieto un nepārstrādā!

Topošā sistēma būs tikai viens no elementiem cīņā ar pieaugošo piesārņojumu, tāpēc uz šīs problēmas risinājumu jāraugās kompleksi, izmantojot visas iespējas mazināt atkritumu daudzumu – sākot jau ar katra individuālajiem ikdienas paradumiem. Reģionu interesēs ir šo mērķi sasniegt ar iespējami optimāliem resursiem un risinājumiem.

Lai tālredzīgi rūpētos par tīrāku vidi, ir jādomā par risinājumiem, kas ar atkritumu problēmu spētu cīnīties vēl pirms gružu nonākšanas izgāztuvēs. Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Kiprā, Horvātijā, Grieķijā, Turcijā, Maltā un arī Latvijā izgāztuvēs glabā vairāk nekā trīs ceturtdaļas no sadzīves atkritumiem, bet Beļģijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā un Šveicē sadzīves atkritumi praktiski vispār nenonāk mēslainēs. Domājot par atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem Latvijā, mums jāņem vērā šo pieredzējušāku un inovatīvāku valstu prakses.

Latvija pašlaik ir ceļā uz inovatīvu atkritumu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu, un ticu, ka arī mēs varētu kļūt par labo paraugu, tikai jādomā tālredzīgi un jārīkojas gudri. Tā vietā, lai ieviestu standarta dzērienu depozīta sistēmu, ko mums uzstādītu ārzemju ražotāji, mēs varam izmantot pašmāju uzņēmumu spējas un gatavību izstrādāt modernāku sistēmu, kas pieņemtu plašāku iepakojuma klāstu. Negribētos, lai mūsu politiskie lēmumi kļūst par augsni ārzemju uzņēmēju peļņai uz sabiedrības rēķina. Mēs taču paši varam ieviest modernas, viedas tehnoloģijas, nodrošinot cilvēkiem ērtus dažāda iepakojuma savākšanas punktus. Paplašināts depozīts jau darbojas Somijā un Dānijā, un kāpēc lai mēs nesekotu viņu paraugam un neieviestu daudz efektīvāku iepakojuma savākšanas risinājumu? Mazāk piesārņota vide rosinātu arī modernizēt pilsētu infrastruktūru un veicinātu dzīvojamo zonu vispārēju sakopšanu.

Pārdomāta depozīta sistēma nepārprotami dos milzu pienesumu sakoptākai videi, tomēr jādomā arī par citām aktivitātēm, ko savā dienaskārtībā varam ietvert jau tagad. Vietējie uzņēmumi un organizācijas jau ir ieviesušas pavisam vienkāršus, bet efektīvus veidus, kā mazināt piesārņojumu. Vairākos masu pasākumos Latvijā, piemēram, mūzikas festivālos un sarunu festivālā LAMPA tiek izmantota glāžu depozīta sistēma, šādi mazinot vienreizējo plastmasas trauku lietojumu pasākumu norises vietās. Tāpat arī virknē kafejnīcu ir iespēja dzērienus un ēdienus pildīt līdzpaņemtajos traukos. Beidzamajos gados arī zinātnieki arvien plašāk pievēršas atkritumu, īpaši plastmasas, izmantošanas mazināšanas jautājumam, atrodot un radot jaunas plastikāta alternatīvas.

Vēl viens efektīvs risinājums atkritumu mazināšanai, ko vērts iekļaut mūsu ikdienā, ir vairākkārt lietojamo mantu veikali, kur tiek piešķirta “otrā dzīve” lietām, kas kādam vairs nav vajadzīgas, bet citam var būt pat ļoti nepieciešamas. Pārskatot pašam jau nokalpojušo lietu klāstu, vismaz daļu no tām varam nodot šajos labdarības veikalos, nepieļaujot, ka tās papildina izgāztuvju saturu. Iespējams, ka ir vērts pie pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas operatoriem veidot arī tīrā iepakojuma nodošanas punktus, un pārstrādātāji šo iepakojumu par simbolisku samaksu varētu iepirkt no operatoriem.

Svarīgi atcerēties, ka, rūpīgi savācot un pārstrādājot jau radītos atkritumus, netiek mēslainē izmesta enerģija, kas iepriekš patērēta šā iepakojuma ražošanai. Mums jārīkojas, mācoties no citu ES dalībvalstu labajiem piemēriem un arī kļūdām. Viens no drošiem soļiem ir pārdomāta depozīta sistēma dažādam iepakojumam, otrs – citas alternatīvas atkritumu mazināšanai, ko katrs varam iedzīvināt savā ikdienā. Jo tikai ar kompleksiem risinājumiem un visi kopā spēsim mazināt vides piesārņojumu un dzīvot daudz patīkamākā, tīrākā vidē – gan pilsētās, gan lauku teritorijās.

Autors ir Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis