Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skatīs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Grozījumi paredz: samazināt amatpersonu loku, kam ir pienākums iesniegt ienākumu deklarācijas; noteikt tikai piecu gadu deklarāciju publiskās pieejamības termiņu.
Sabiedrība par atklātību Delna vēstulē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai brīdina, ka grozījumi nesamērīgi ierobežos atklātību un iespējas uzraudzīt valsts amatpersonu darbību un tādējādi novērst korupcijas riskus. Publicējam vēstuli deputātiem.
“Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.156/Lp13)
2019. gada 28. maijā Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā paredzētspirms otrā lasījuma izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.156/Lp13) (turpmāk –Likumprojekts).
Biedrība “Sabiedrība par atklātību –Delna” vērš uzmanību, ka Likumprojektā paredzētie grozījumi, samazinot amatpersonu loku, kam ir pienākums iesniegt ienākumu deklarācijas, kā arī nosakot tikai piecu gadu deklarāciju publiskās pieejamības termiņu, nesamērīgi ierobežos atklātību un iespējas uzraudzīt valsts amatpersonu darbību un tādējādi novērst korupcijas riskus.
Delnas ieskatā Likumprojekta nepieciešamība nav pietiekami pamatota no sabiedrības interešu viedokļa. Jebkuras izmaiņas normatīvajā aktā, kas samazina atklātību par amatpersonu ienākumiem, ir īpaši jāpamato un jāskaidro.
1. Delna aicina ņemt vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas un paplašināt nevis sašaurināt līdzšinējos noteikumus par amatpersonu kategorijām, kurām jāiesniedz deklarācijas.
GRECO piektajā ziņojumā (2018.g.) Latvijai ieteikts paplašināt interešu konfliktu pārvaldības sistēmu un attiecināt to arī uz neatalgotajiem ārštata konsultatīvajiem padomniekiem. Arī Finanšu ministrijas priekšlikumos par Likumprojektu norādīts, ka tā pieņemšanas gadījumā, “nākotnē ārpus kontrolējošo institūciju un sabiedrības uzraudzības varētu palikt būtisks skaits šobrīd valsts amatpersonu statusā esošu personu”, tai skaitā personas, kurām ir liela rīcības brīvība lēmumu pieņemšanā un rīcībā ar publiskiem līdzekļiem.
2. Delna aicina saglabāt līdzšinējo termiņu deklarāciju publiskai pieejamībai.
Likumprojektā norādīts, ka “šobrīd likumā nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Šobrīd publiski pieejamas ir gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos nav tiesiska pamata (leģitīma mērķa) šo personas datu publiskai pieejamībai, likumprojekts noteic, ka deklarācijas ir publiski pieejamas piecus gadus no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas”.
Delna norāda, ka nav saprotams, kāpēc tieši tikai pieci gadi būtu samērīgs termiņš, jo anotācijā nav sniegts atbilstošs pamatojums un izvērtējums. Likumprojektā noteiktais piecu gadu termiņš sakrīt ar noilguma termiņu, kāds Krimināllikumā paredzēts par mazāk smagu noziegumu, tomēr Krimināllikuma XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” paredzēti galvenokārt smagi un sevišķi smagi noziegumi, par kuriem noilguma termiņš ir attiecīgi desmit un piecpadsmit gadi. Tādējādi Likumprojektā noteiktais publiskuma ierobežojums pat neaptver noilguma termiņu, kāds paredzēts par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, tādējādi ierobežojot iespējas šādus nodarījumus atklāt. Nereti tieši žurnālisti, pārbaudot publiski pieejamo informāciju, atklāj negodīgas un iespējami koruptīvas darbības valsts amatpersonu darbībā.
Publiski medijos pausts viedoklis, ka grozījumi esot nepieciešami, jo to it kā pieprasa Vispārīga datu aizsardzības regula. Tomēr Vispārīgo datu aizsardzības regulu nevajadzētu uzdot kā vispārīgu datu apstrādes un publiskošanas aizliegumu. Kā norādīts regulas Preambulas 4.punktā, “Personas datu apstrāde būtu jāveido tā, lai tā kalpotu cilvēkam. Tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva; tās ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā un jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu”. Savukārt Regulas 85.panta 1.daļa noteic, ka “Dalībvalstis ar tiesību aktiem saglabā līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, tostarp apstrādi žurnālistikas vajadzībām un akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām”.
Līdz ar to no Vispārīgās datu aizsardzības regulas izriet nevis pilnīgs aizliegums apstrādāt un publiskot personu datus, bet gan pienākums paredzēt samērīgu regulējumu, ja datu apstrāde ir nepieciešama pamattiesību uz vārda un informācijas brīvību nodrošināšanai.
Likums “Par interešu konflikta novēšanu valsts amatpersonu darbībā” jau šobrīd paredz, ka, “lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijās ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa”.
Noteikumi par valsts amatpersonu interešu un ienākumu deklarāciju publicēšanu, kopsakarā ar sabiedrības uzraudzību ir būtisks līdzeklis, lai novērstu korupciju un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valstij.
OECD (Organization for Economic Co-operation and Development) ir atzinusi, ka valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas ir efektīvs instruments korupcijas novēršanā. Taču nav viena starptautiska standarta, kas noteiktu deklarāciju publiskās pieejamības apjomu, tāpēc katras valsts juridiskās un sociālās tradīcijas ir galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot deklarāciju publisko pieejamību, lai ievērotu līdzsvaru starp atklātību un privātās dzīves aizsardzību.
Latvijā sabiedrības uzticēšanās dažādām valsts institūcijām ir zema (zemāka nekā Eiropas Savienības valstu vidējie rādītāji), tāpēc aicinām Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju neatbalstīt Likumprojektu un nodrošināt, ka tiek saglabāts un veicināts augsts atklātības un informācijas pieejamības līmenis par amatpersonu ienākumiem un interesēm.
Papildus aicinām Saeimu nodrošināt, lai praksē tiktu veikta sistemātiska, padziļināta un neatkarīga amatpersonu iesniegto deklarāciju patiesuma pārbaude, kā tas rekomendēts GRECO piektajā ziņojumā un noteikts likumā.
Liene Gātere, Delnas direktore”
Pagaidām nav neviena komentāra