Trešdien Saeimas ārkārtas sēdē pieņēma šā gada valsts budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam. Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34 deputāti. Kāpēc 2019. gada budžetu dēvē par “tehnisku”, ceturtdien skaidro žurnāls Ir.
Vakar pieņemtais budžets lielā mērā atspoguļo nevis Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās koalīcijas programmu un prioritātes, bet gan vēstures arhīvam nodotās 12. Saeimas un iepriekšējās, Māra Kučinska, valdības redzējumu. Ļoti garais valdības veidošanas process nedeva laiku būtiski pārstrādāt jau pirms jaunās Saeimas vēlēšanām izstrādāto budžeta melnrakstu,turklāt Kučinska valdības dāsnie solījumi atstāja ļoti šauru «fiskālo telpu» jaunu iniciatīvu iedzīvināšanai.
Šā gada budžets ir īpatnējs arī tāpēc, ka pārsteidzoši spēcīgas ekonomiskās izaugsmes apstākļos visu laiku jāklausās, kā valdības pārstāvji saka: naudas nav! Viņiem arī nākas uzklausīt pārmetumus no Fiskālās disciplīnas padomes, ka pārāk strauji audzē izdevumus. Kā tas var būt?
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra