Tumšie klienti

Simtiem miljonu atmazgāšanā iesaistītas personas un varai pietuvinātie — ko aizdomīgu Luksemburgas banku uzraugs atklāja ABLV klientu apkalpošanā?

Azerbaidžānas Nacionālās karatē federācijas vadītājs Jašars Baširovs 2016. gada maijā atvēra kontu ABLV Bank Luxembourg. Mērķis — privātas vajadzības, kā naudas avots norādīti dāvinājumi un ziedojumi no brāļa Hagani Baširova. Hagani ir bēdīga slava. Vairākus gadus iepriekš — 2010. gada septembrī — viņš Azerbaidžānā tika arestēts saistībā ar aizdomām par 185 miljonu dolāru aizdevumu piesavināšanos. Ieslodzījumā gan ilgi nepalika — 2011. gada janvārī atbrīvots bez kādiem paskaidrojumiem no Tieslietu ministrijas puses, taču nebūšanām ar to nebija gals.

Starptautiskā World Check datubāze, ko finanšu sektorā izmanto politiski ietekmīgu vai riskantu personu identificēšanai, liecināja par Hagani saikni ar bijušo International Bank of Azerbaijan valdes priekšsēdētāju Džahangiru Hadžijevu, kurš  2016. gadā Baku tika notiesāts par līdzekļu piesavināšanos no šīs bankas. Mediji ziņoja, ka viņa kriminālo aktivitāšu rezultātā atmazgāti vairāk nekā deviņi miljardi dolāru un tāpēc pat kritušies valsts makroekonomikas rādītāji, jo atmazgātā summa atbilda 25% no Azerbaidžānas IKP. Baņķieris tiesā pārkāpumus noliedzis, jo izsniegtie aizdevumi esot ieguldīti projektos, un cita starpā norādījis, ka starptautiskos projektus vadījis Hagani Baširovs.

Šim Luksemburgā dzīvojošajam Francijas pilsonim Hagani Baširovam atvēlēta vesela nodaļa Luksemburgas banku uzrauga CSSF ziņojumā, kura saturs kļuvis zināms Ir. Pēc pērn notikušās inspekcijas ABLV bankā Luksemburgā uzraugs secināja, ka banka novēloti un nepilnīgi ziņojusi par aizdomīgiem darījumiem, nav efektīvi kontrolējusi klientu naudas izcelsmi un nav atbilstoši izvērtējusi negatīvos preses ziņojumus un citas norādes par iespējamu naudas atmazgšanu. «Daudzie trūkumi, kurus klātienes pārbaudē atklājām Hagani Baširova gadījumā, atspoguļo vispārējo iekšējās kontroles vājumu bankā,» par naudas atmazgāšanas risku vadību teikts CSSF ziņojumā.

Hagani Baširovs pats nav bijis bankas klients, taču viņš bijis faktiskais īpašnieks 20 kompānijām, kas nākušas uz ABLV banku atvērt kontus — trijām sadarbība atteikta, bet ar 16 sākta. Viņš arī bijis pilnvarotā persona piecām kompānijām, kurām atvērti konti ABLV bankā Luksemburgā. Un viņš izmantojis banku naudas plūsmai caur brāļa Jašara kontu, kurā notiekošās kustības ABLV nav atbilstoši uzraudzījusi, to skaitā aizdomīgus pārskaitījumus no Gibraltāra un Gērnsijas kompānijām, kā arī Hagani pārskaitīto naudu it kā brāļa vajadzībām, lai gan pēc tam šī konta līdzekļi ar kredītkarti bijuši pieejami viņam pašam. 

CSSF uzskatīja, ka bankai bija nekavējoties jāziņo par šiem aizdomīgajiem darījumiem, taču ABLV oficiālu ziņojumu iesniedza tikai 2018. gada aprīlī, kad uzraugs jau pats veica pārbaudi bankā. Turklāt ziņojumā nebija pat pieminēts, ka Baširovs saistīts ar 185 miljonu dolāru izkrāpšanas lietu Azerbaidžānā. Pašas bankas failos atsauces uz negatīvo informāciju par Baširovu neesot atrodamas, toties bijušas šādas piezīmes: «turīgs Azerbaidžānas biznesmenis», «pazīstams ABLV Rīga kopš 2008. gada, zināms kā labs klients, personiski pazīstams ar Ernestu Berni». Uz komentāra lūgumu ABLV līdzīpašnieks Bernis ar bankas preses sekretāra starpniecību atbildēja Ir, ka saskaņā ar likumu informācija par iespējamiem klientiem ir konfidenciāla un nekādu komentāru tāpēc nebūs.

Azerbaidžāņu draugi

CSSF ziņojumā detalizēti uzskaitītie trūkumi ar Baširovu saistīto kompāniju apkalpošanā ir tikai aisberga daļa. Luksemburgas banku uzraugs konstatējis, ka ABLV atvērti 58 dažādu Azerbaidžānas klientu konti (pārbaudes laikā aktīvi bijuši 34), taču banka nav veikusi īpašu šo klientu analīzi pēc tam, kad 2017. gada septembrī mediji publicēja informāciju par «Azerbaidžānas laundromātu». 

Ar šādu nosaukumu pazīstams starptautisks žurnālistu pētījums par to, kā laikā no 2012. līdz 2014. gadam no Azerbaidžānas caur britu kompānijām atmazgāti 2,9 miljardi dolāru, kas vēlāk izmantoti luksusa preču iegādei vai politiķu uzpirkšanai Eiropā. Gandrīz puse no šīs  summas nākusi no konta jau minētajā International Bank of Azerbaijan, kas piederēja mistiskai čaulas kompānijai, kas saistīta ar prezidenta Alijeva ģimeni. Citi avoti saistīti ar Azerbaidžānas varai pietuvinātām personām, tajā skaitā nauda nākusi arī no dažādām valdības ministrijām un daļa — arī no Krievijas valsts militārās struktūras Rosoboronoexport. Balstoties uz dāņu laikraksta Berlingske iegūtajiem banku transakciju datiem, žurnālisti vairākās valstīs veica izmeklēšanu, atklājot naudas atmazgāšanas shēmas.

Saskaņā ar starptautiskā žurnālistikas tīkla OCCRP pētījumu 138 miljoni no «laundromāta» caur diviem bankas kontiem Latvijā un Igaunijā bija nonākuši arī pie kompānijas Avromed. Šī firma ir lielākais farmācijas produktu importētājs Azerbaidžānā. Tās līdzīpašnieks ir Džavanširs Fejzijevs — Azerbaidžānas parlamenta deputāts, kurš specializējies attiecību veidošanā ar ES politiķiem, un ir tuvs Alijevu ģimenes līdzgaitnieks.

Fejzijevs ir bijis ABLV bankas Luksemburgā klients kopš 2015. gada februāra. Atsaucoties uz OCCRP izpētītā «laundromāta» publikāciju, banka 2018. gada martā iesniedza paziņojumu par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar Fejzijeva un kompānijas Red Kite Holding S. A. kontu. Šīs kompānijas patiesais labuma guvējs ir vēl cits ietekmīgs azerbaidžānis Mirdžalals Pašajevs, kura māsīca ir prezidenta Alijeva sieva. Interesants fakts — «laundromāta» publikācija, uz kuru banka atsaucas aizdomīgo darījumu ziņojumā, bija pieejama jau vairākus mēnešus, bet paziņojumu banka iesniedza tikai pēc tam, kad jau vairākas dienas bankā ritēja Luksemburgas uzrauga klātienes inspekcija.

Cits prezidenta ģimenei pietuvināts Azerbaidžānas pilsonis ir Nasibs Hasanovs, kurš kļuvis par ABLV bankas klientu Luksemburgā 2015. gada augustā. Lai gan šis naftas biznesmenis, kura uzņēmums Nobel Oil Group darbojas Kaspijas reģionā, klasificēts kā augsta riska klients, banka kopš konta atvēršanas nekad nav veikusi viņa pārbaudi, secināja CSSF. Bet iemesli pārbaudei būtu, jo Hasanovs, pēc nopludināto «Panamas failu» un mediju ziņām, kopā ar Alijeva meitām esot līdzīpašnieks ārzonas kompānijā Londex Resources, kas mīklainā kārtā caur firmu Aimroc ieguvis licenci uz sešām zelta raktuvēm Azerbaidžānā vairāku miljardu dolāru vērtībā.

Moldovā nozagtais miljards

Kopš 2015. gada ABLV klienti bija arī Moldovā dzīvojošais Rumānijas pilsonis Kalins Korjans ar sievu Violinu. Visi seši viņu atvērtie konti bankā klasificēti kā augsta riska.

Ne velti, jo Korjana vārds atrodams preses publikācijās saistībā ar miljarda dolāru izzagšanu no Moldovas bankām — milzīgu skandālu, kas ne tikai noveda pie triju banku slēgšanas un iedragāja valsts ekonomiku, bet arī sagrāva daudzu cilvēku atbalstu Eiropas Savienībai, jo skandālā bija iepīts populāras proeiropeiskās partijas līderis un citi augsta līmeņa politiķi.

Lai izmeklētu šo krāpšanu, Moldova piesaistīja starptautiskos finanšu izmeklētājus Kroll. Tie secināja, ka 2014. gadā nauda pārskaitīta caur čaulas kompānijām Lielbritānijā. Tālāk tā plūdusi caur vairāku valstu bankām, tajā skaitā arī Latviju. Moldovas skandāls bija spēcīgs grūdiens, kas arī mūsu banku uzraugiem lika sarosīties un sākt piemērot nopietnākas sankcijas pret naudas atmazgātājiem. Šis Moldovā nozagtais miljards pieminēts arī ASV finanšu uzrauga FinCEN ziņojumā par ABLV iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā.

Tomēr, neraugoties uz mediju ziņām par Korjana saitēm ar Moldovas miljarda skandālā iesaistītajiem cilvēkiem, banka nekad nav veikusi šī klienta pārbaudi, secināja CSSF.

Piemēram, medijos atklāta saistība starp Korjanu, viņa kompāniju Suntiger un moldāvu politbiznesmeni Vladimiru Pla-hotņuku — tieši viņš tiek nosaukts kā viens no faktiskajiem ieguvējiem miljarda dolāru zādzībā no Moldovas bankām.

Šis nav gadījums, kad negatīvās preses publikācijas paslīdējušas garām nepamanītas. Tieši otrādi, CSSF norāda uz faktu, ka ABLV ir zinājusi par šiem Kroll ziņojumā norādītajiem riskiem, taču Juridiskās daļas vadītāja vietnieks, «balstoties uz savu personisko viedokli», paziņojis, ka «ir skaidrs» — Korjans vienkārši sniedzis finanšu konsultāciju pakalpojumus dažādām kompānijām. CSFF atzīst, ka šāda rīcība rada jautājumu, vai tā no bankas puses bijusi milzīga paviršība, vai arī tīša nevērība, jo Korjans ir ne tikai ABLV klients, bet arī «galvenais ABLV biznesa pārstāvis Moldovā» un ABLV bankas Latvijā mazākuma akcionārs. Vai viņš joprojām ir šajā statusā, ABLV uz Ir jautājumu atbildi nesniedza.

Novēlota bankas reakcija bijusi attiecībā pret vēl vienu Moldovas miljarda zādzības figurantu — politiķi Kirilu Lučinski. Viņš kontu bankā bija atvēris 2016. gada februārī, un arī šo klientu banka bija klasificējusi kā augsta riska. Pēc mediju ziņām, šo personu bija aizturējis vietējais pretkorupcijas birojs, un tiesa viņam jau 2017. gada septembrī piemērojusi mājas arestu saistībā ar krāpšanas un naudas atmazgāšanas aizdomām. Tomēr banka tikai 2018. gada februārī iesniegusi ziņojumu par aizdomīgo klientu.

10 miljoni skaidrā

CSSF uzmanību piesaistījuši arī apstākļi, kādos ABLV banka apkalpojusi Ungārijas iedzīvotāju Eduardu Usikovu, ēdināšanas nozares uzņēmēju. Viņa turība lēsta 70—80 miljonu eiro vērtībā, bet skaidrā naudā viņš glabājot 10 miljonus, par kuriem sīkāku informāciju atteicies bankai iesniegt. Usikovs 2011. gadā bijis Ungārijā arestēts aizdomās par nodokļu krāpšanu. Viņa vārds presē figurējis saistībā ar korupciju nekustamo īpašumu biznesā Ungārijā, viņam bijušas ciešas saites ar premjera Viktora Orbāna padomnieku Arpādu Haboniju, kuram līdz ar vēl piecām citām Orbana valdības amatpersonām 2014. gadā noteikts aizliegums iebraukt ASV. Luksemburgas banku uzrauga ieskatā šo visu apstākļu kopums bija pamats padziļinātas pārbaudes veikšanai par Usikova darījumiem.

Ziņojumā minēti trūkumi arī par to, kā banka apkalpojusi virkni Krievijas pilsoņu kontu. Piemēram, uzņēmēju Dmitriju Pozdņakovu banka novērtējusi kā zema riska kientu, kaut arī 2016. gada septembrī viņa aktīvi Ukrainā tika iesaldēti uz gadu saistībā ar aizdomām par draudiem Ukrainas nacionālajai drošībai un teritorijas integritātei. Ukraiņu varas iestāžu ieskatā viņa darbības sekmējušas teroristu aktivitātes Krimā un agresiju Donbasā. Viņam daļēji piederošā banka Industrial Sberegatelny Bank iekļauta ne tikai Ukrainas, bet arī ASV sankciju sarakstā. Tāpēc CSSF secina — lai gan paša Pozdņakova nav ASV sankciju sarakstā, «nevar izslēgt, ka viņš var padarīt pieejamus naudas līdzekļus IS Bankai, uz kuriem attiektos ASV sankcijas». Visu šo apstākļu kopums pārbaudes veicējiem licis domāt, ka šis klients bija jāizpēta.

CSSF uzmanības lokā nonākusi vēl virkne Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu, par kuru aizdomīgajiem darījumiem Luksemburgas uzrauga ieskatā bija jāsniedz ziņojumi. Kā jau vēstījām pagājušā nedēļā, kopumā CSSF klātienes pārbaudē ABLV bankā pērn bija identificējis 28 šādus klientus. 

Klātienes pārbaudi bankā Luksemburgas uzraugs veica no marta līdz jūnijam — reaģējot uz ASV finanšu uzraugu ziņojumu par sistemātisku naudas atmazgāšanu ABLV un tam drīz sekojošo ECB lēmumu par bankas slēgšanu Latvijā.

Pārbaudē CSSF identificēja nozīmīgu skaitu nopietnu un ilgstošu pārkāpumu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas ierobežošanā jeb tā saukto AML/CFT prasību izpildē. Pārbaudot 133 bankas failus, atklājās 28 klienti, par kuriem, pēc regulatora domām, bankai vajadzēja iesniegt ziņojumus saistībā ar aizdomīgiem darījumiem. «Citiem vārdiem, bankai vajadzēja iesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus par 21% no klātienē inspicētajiem failiem — šis ir augstākais rādītājs, kāds vispār redzēts klātienes pārbaudēs astoņu gadu laikā, veicot aptuveni 250 inspekciju par AML/CFT prasību izpildi,» teikts ziņojumā.

Gatavojot šo rakstu, intervijai atkārtoti uzrunājām bankas līdzīpašnieku Ernestu Berni, taču saņēmām atteikumu. «No mūsu puses būs tikai šāds komentārs. Varam apstiprināt, ka Luksemburgas kredītiestāžu regulators CSSF no 2018. gada marta līdz jūnijam veica pārbaudi ABLV bankā Luksemburgā. Banka Luksemburgā regulatora atzinumu ir saņēmusi un secinājumiem par vairāku iekšējo kontroļu pārkāpumiem nepiekrīt,» rakstiski norāda bankas sabiedrisko attiecību pārstāvis. Viņš skaidro, ka Luksemburgas administratīvajā tiesā šā gada 28. februārī iesniegta prasība par soda atcelšanu un aicināts atzīt, ka CSFF secinājumi par bankas rīcību nav pamatoti. Par iesniegto prasību ir informēts arī Luksemburgas regulators. «Ņemot vērā, ka šo lietu skatīs Luksemburgas administratīvā tiesa, kā arī to, ka jebkāda šāda veida informācija ir stingri konfidenciāla, papildu informācija un komentāri par šo notikumu netiks un nevar tikt sniegti. To neļauj nedz Luksemburgas, nedz Latvijas likumi,» informēja ABLV pārstāvis.

Līdz šim publiski bankas vadība pārmetumus par sistēmisku naudas atmazgāšanu bankā ir noraidījusi un darbinieku iesaisti pārkāpumos kategoriski noliegusi. «Nē, nekad, vismaz cik man un iekšējam auditam par to ir bijis zināms,» rakstiskās atbildēs Ir iepriekš pauda Bernis. Pārkāpumi bankā esot bijuši, taču tas esot saistīts ar nepietiekamu uzmanību un kļūdām, kādas var gadīties ikvienai bankai.

Saistībā ar pārbaudē konstatēto Ir lūdza arī Luksemburgas banku uzrauga komentāru par to, vai kopš CSSF pārbaudes ir veiktas kādas tālākas darbības ar 28 aizdomīgajiem ABLV klientiem — vai viņu aktīvi iesaldēti, vai sākta izmeklēšana. Tomēr vairāku darba dienu laikā atbildi nesaņēmām.

Bankas vadītājs Bernis, iepriekš lūgts raksturot, vai ABLV Rīgā un Luksemburgā bijusi vienāda attieksme pret klientiem, atbildēja: «Klienti tika rūpīgi uzraudzīti gan Rīgā, gan Luksemburgā. Klientu apkalpošanas standarti bija vienlīdz augsti abās bankās.»

Ēka Luksemburgā, kur strādāja ABLV Bank Luxembourg.
ABLV publicitātes foto