Pietrūka dubļu • IR.lv

Pietrūka dubļu

1
Mairita Dreimane. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Alberte

Mairita Dreimane (29) no darba Lielbritānijas fabrikā atgriezās pirms pieciem gadiem, jo nomira tētis un nebija, kas pieskata trīs zirgus. Pēc pusgada Mairita Purenēs sāka rīkot izjādes, un tagad šeit ir jau 17 zirgu

Kā sešpaka. Tik vienmērīgi grubuļains ir grants ceļš no Gulbenes līdz Beļavai, kas ved uz zirgu izjādēm Purenēs. Tur mūs sagaida īsta sešpaka — Mairitai mājās pie ledusskapja ir bilde, kur redzams viņas trenētais vēders. «Strādāju laukos, uz sporta klubu neeju,» viņa smejas. Ir piektdienas rīts, un viņa jau ir paspējusi «pavingrot» stallī, pabarojot zirgus. 

Uz jāšanas nodarbību pie Mairitas ir ieradusies skolniece, kura sagatavo zirgu treniņam — sukā, seglo un runājas. Tikmēr Pureņu saimniece mani un fotogrāfu iepazīstina ar visiem 17 zirgiem. Trīs no tiem ir Šetlandes poniji, pārējie — dažādu šķirņu zirgi. Viens pats aplokā ir Impulss, jo ērzelis. Vēl nav ticis iejāts un uzmet baltu aci, kad redz tuvojamies plaukstu ar maizi. Apēd un pieliecas pieglausties. Tik mīļš ērzelis nav redzēts! «Visi mums viņi tādi, jo ik dienu daudz runājamies, glāstām,» saka Mairita.

Sēnes Īrijā

Zirgi Purenēs bijuši vienmēr — vecmāmiņa bija veterinārārste un turēja zirgu. Mairita rikšos laida jau sešu gadu vecumā. «Skolā mani apsmēja: «zirgaste», «re, aizgāja zirgus pārsiet»,» atceras Mairita. Jau no 3. klases viņa visās anketās par nākotnes profesiju rakstīja, ka vēlas būt staļļu īpašniece. Jāšanas sportā profesionāli sāka trenēties Alūksnes puses Jaunannā, vēlāk — Smiltenē, kad sāka mācīties tūrismu Smiltenes tehnikumā. Mamma jau tolaik strādāja Īrijā un palīdzēja nopirkt meitai savu sporta zirgu — Dolce Vita. Purenēs bija jau divi zirgi: mammas ķēve Grieta, kurai tagad ir 28 gadi, un amerikāņu rikšotājs Patriks.

Tehnikuma praksi Mairita izvēlējās pavadīt Īrijā, zirgu audzētavā. Atgriezusies Latvijā, iestājās Rēzeknes Augstskolā studēt interjera zinības. «Nepatika man tā pilsēta, ļoti krieviska. Studijas arī nesaistīja.» Nepabeigusi pirmo kursu, viņa pieņēma piedāvājumu strādāt tikko izveidotā sēņu fabrikā Anglijā. Īpašnieks bija tas pats, pie kura zirgiem Mairita praktizējās. «Pašai man nekad nebija ienācis prātā, ka vajadzētu strādāt un dzīvot ārzemēs. Tā kā es viņu pazinu, tik droši braucu prom no Latvijas. Griežot un retinot sēnes, ātri sevi pierādīju un drīz kļuvu par darbu vadītāju. Vadības attieksme bija laba,» atceras Mairita. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu