Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 36 uzņēmumiem. Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju). Latvijā ir vairāki veiksmīgi šāda veida uzņēmējdarbības piemēri, kuri risina gan lokālas, gan globālas problēmas.
Apvienojot Ričardu Brensonu un Māti Terēzi
Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu, radot preces un pakalpojumus ar augstu sociālo pievienoto vērtību. Vienotas definīcijas šai nozarei nav, taču šāda veida uzņēmumiem visā pasaulē ir kopīga ideja – augstas sociālās vērtības radīšana, izmantojot biznesa metodes. Sociālās uzņēmējdarbības specifikā jābūt apvienotam gan Ričardam Brensonam, gan Mātei Terēzei. Īsāk sakot, ir jāiekļauj gan biznesa metodes, gan sociālie aspekti.
Ja vēlamies to salīdzināt ar klasisko uzņēmējdarbību, tad jāsaka, ka lielas atšķirības nav saskatāmas, jo arī šeit darbojas tieši tie paši uzņēmējdarbības principi, kā citās nozarēs. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pirmajā vietā tiek izvirzīta kādas sabiedrībai svarīgas problēmas vai izaicinājuma risināšana, peļņas gūšana, lai arī svarīga, tomēr ir sekundāra.
Sociālais mērķis var būt ļoti dažāds, sākot ar jaunu darba vietu radīšanu sociālās atstumtības riska grupu pārstāvjiem vai viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu un beidzot ar vides aizsardzību, kultūras daudzveidību vai mūsdienīgu, jaunu izglītības iespēju radīšanu iedzīvotājiem.
Sociālā uzņēmējdarbība var būt saistīta ar ikvienu jautājumu, kas uztrauc sabiedrību. Atslēgas vārds ir sabiedrība, jo sociāla problēma parasti neskar tikai vienu personu. Piemēram, ja noteikta reģiona iedzīvotājiem nav kultūras dzīves iespēju, arī šādu situāciju iespējams risināt ar sociālās uzņēmējdarbības palīdzību.
Peļņu reinvestē uzņēmuma sociālā mērķa sasniegšanā
Saskaņā ar sociālās uzņēmējdarbības principiem, peļņu nepieciešams investēt sociālā mērķa sasniegšanai. Latvijā 2018. gadā stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kas šo principu nostiprina. Dibinot sociālo uzņēmumu, jau sākotnēji tā statūtos tiek noteikts uzņēmuma sociālais mērķis, kas tiks risināts. Iegūtā peļņa ir jāizmanto, piemēram, papildresursu vai noderīgu materiālu iegādē, procedūru vai ārstniecības iekārtas iegādei, ja uzņēmums darbojas veselības aprūpes un medicīnas jomā. Jāsaprot, ka tā nav labdarība, arī sociālo uzņēmumu darbinieki saņem algu, vienīgais ierobežojums: peļņu nevar sadalīt vai izņemt dividendēs.
Labumu un rezultātu, ko sniedz sociālā uzņēmējdarbība, nemēra iegūtajos naudas līdzekļos, bet gan mēra sociālo ietekmi, kas ir sociālā uzņēmuma radītās pozitīvās pārmaiņas cilvēku dzīvē. Tas ir reāls un izmērāms rādītājs, kura aprēķināšanā ne Latvija, ne pasaulē nav vienas pareizās metodes, kuru pamatā ir pārmaiņu teorija (Theory of change).
Vienkāršākais ceļš, protams, ir saskaitīt , cik cilvēkiem palīdzēts, cik jaunas darba vietas radītas, un, kā tas ietekmējis valsti kopumā, piemēram, palielinot nodokļu maksātāju skaitu. Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir dot makšķeri un mācīt ķert zivis, lai katrs pats kļūtu par darbinieku, bet ideālā gadījumā pat par darba devēju.
Latvijā tas ir salīdzinoši jauns koncepts, jo līdz šim ar to pārsvarā nodarbojas nevalstiskās organizācijas. Jāpiezīmē, ka nevalstiskajām organizācijām trūkst biznesa iemaņu un ilgtspējības, taču lielākā daļa šāda veida problēmu pastāv ilgstoši.
Lokāli un globāli risinājumi
Nozarē ir daudz veiksmīgu piemēru, viens no tiem ir BlindArt. Uzņēmums palīdz vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem integrēties sabiedrībā, un gadu gaitā tas spējis lieliski attīstīties, radot inovatīvu 3D tekstila materiālu, kuram ir augsts eksporta potenciāls.
Vēl viens veiksmīgs piemērs ir KK Original Design Liepājas pusē, kur tiek ražotas palīgierīces bērniem ar kustību traucējumiem. Uzņēmuma pārstāvji ir prasmīgi un ražošanai pieiet ar izdomu, veidojot ērti lietojamas un acīm tīkamas iekārtas. Vērts piezīmēt, ka uzņēmēji aktīvi strādā pie tā, lai palīgierīces saņemtu pēc iespējas vairāk bērnu visā pasaulē, tās ir iespējams nomāt, izmēģināt bez maksas gan mājās, gan rehabilitācijas centros. Produkti tiek pārsvarā eksportēti, aizceļojot ārpus mūsu zemes – uz ASV, Krieviju, Norvēģiju un Vāciju.
Vēl noteikti vērts pieminēt Latvijas Samariešu apvienību, kas ir viens no Latvijas lielākajiem sociālajiem uzņēmumiem ar 700 algotiem darbiniekiem un 300 brīvprātīgajiem. Apvienība sniedz medicīnas un aprūpes pakalpojumus riska grupu cilvēkiem (senioriem, jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem u.c.). Tas ir cēls, ļoti noderīgs un nepieciešams darbs to cilvēku labā, kuri paši nespēj pietiekami parūpēties par sevi. Priekšplānā tiek izvirzīta līdzcietība, vēlme palīdzēt un padarīt cilvēku ikdienu labāku. Šādu piemēru ir daudz, un tas apliecina, ka Latvijā cilvēki domā ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem.
Sociālās uzņēmējdarbības pārstāvji spēj risināt ne tikai lokālas, bet arī globālas problēmas. Klasiski sociālā uzņēmējdarbība iedalāma darba integrācijas uzņēmumos, kas sniedz darba piedāvājumus riska grupām, kā arī pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos dažādām sociālajām grupām.
Iepriekšēja pieredze kā motivācija izveidot uzņēmumu
Sākot sociālo uzņēmējdarbību, katram ir sava motivācija. Vieniem tā ir vēlme palīdzēt sabiedrībai, citiem – veids, kā realizēt savas idejas u.tml. Daļa no uzņēmējiem paši savulaik ir saskārušies ar kādu no problēmām, tāpēc nolemj dibināt uzņēmumu, kas palīdzētu no šādām problēmām izvairīties citiem.
Sociālā uzņēmuma izveides process ir tāds pats, kā ikvienam uzņēmumam. Papildus prasība ir SIA reģistrēšana Labklājības ministrijā, ik gadu sniedzot atskaites par paveikto sociālās ietekmes jomā.
Citur pasaulē sociālā uzņēmējdarbība attīstās straujos tempos. Arī uzņēmumi, kuri neklasificējas kā sociālie uzņēmumi, tomēr iet šajā virzienā un kļūst sociāli atbildīgāki. To pieprasa arī apkārtējā vide un sabiedrība. Eiropas Savienībā kopumā sociālā ietekme tiek sekmēta ar dažādām investīcijām un iepirkumiem, aizvien vairāk domājot par to, kā atsevišķi projekti ietekmēs apkārtējo vidi un cilvēku dzīvi. Par Eiropas līderi sociālajā uzņēmējdarbībā varētu nosaukt Lielbritāniju, kur šī nozare ļoti attīstījusies.
Autore ir Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra