2018. gada nogalē ar divu balsu vairākumu Saeima atbalstīja grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Solidaritātes nodokļa likme tika noteikta 25,5% apmērā un tika piedāvāta kā risinājums Satversmes tiesas spriedumā norādītajām nepilnībām iepriekšējā likuma redakcijā.
Taču steigā palikusi nepamanīta būtiska nepilnība likumā, kas rada nepamatotu un netaisnīgu finansiālu slogu solidaritātes nodokļa maksātājiem. Proti, aptuveni 90% solidaritātes nodokļa maksātāju, kuri ir darba ņēmēji un nav sasnieguši pensijas vecumu, turpinās maksāt solidaritātes nodokli 35,5% apmērā, neskatoties uz to, ka likme ir par 10% mazāka.
Protams, šo 10% pārmaksu solidaritātes nodokļa maksātāji saņems līdz nākamā taksācijas gada 1. septembrim, taču tas nemaina situāciju un nodokļa maksātājs nespēs brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem vairāk nekā gadu.
Piemērs – pieņemam, ka Valdis Ozols sasniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu slieksni jau 2019. gada janvārī un nemainīgi saņem tādu pašu algu visu turpmāko gadu. Ar 2019. gada februāri Ozola kungs un viņa darba devējs sāk maksāt solidaritātes nodokli. Tā rezultātā Ozola kunga darba devēja “iesaldētie” līdzekļi varētu būt vairāk nekā 66 000 eiro. Šo summu Valda Ozola kunga darba devējs nevarēs ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā ātrāk par nākamā gada septembri. Respektīvi, pēc būtības valsts liks Ozola kunga darba devējam maksāt vairākus tūkstošus eiro mēnesī vairāk nekā tas būtu nepieciešams, jo tā esot vieglāk administrēt šo nodokli.
Ja Ozola kungs ir pašnodarbinātā persona, tad Ozola kungs pats veiks visa nodokļa pārmaksu. Jādomā, ka tādi cilvēki kā Ozola kungs nemēdz lieki “iesaldēt” savus līdzekļus un mēdz tos ieguldīt tā, lai varētu saņemt kaut kādu peļņas pieaugumu.
Ņemot vērā faktu, ka augsta līmeņa darbiniekiem un viņu darba devējiem jau tā ir uzlikts papildu nodokļa slogs solidaritātes nodokļa veidā, likumdevējs nolēmis vēl sodīt šos darba devējus, būtībā uzliekot viņiem par pienākumu pārmaksāt nodokli, jo valsts pārvaldei tā būšot pašai vieglāk.
Jājautā, vai šāda nesamērīga sloga radīšana no valsts puses, kas izpaužas kā finanšu līdzekļu nepamatota aizturēšana un liegums biznesa cilvēkam izmantot savu naudu savām biznesa vajadzībām, nebūtu iemesls vēl vienai tiesvedībai Satversmes tiesā?
Autore ir VILGERTS nodokļu eksperte
Pagaidām nav neviena komentāra