Gaida uzrāvienu

Pēdējos gados VID būtiski uzlabojis savas procedūras, lai nodokļu krāpšana vairs nebūtu tik vienkārša kā vēl pirms dažiem gadiem — atlika firmai ielikt vārdu ar konkrētu sākuma burtu, lai nodokļu deklarācija nonāktu pie iepriekš zināma korumpēta inspektora. Bet kādi nākamie soļi VID jāsper tālāk?

Kopš pērn martā aizsaulē pēkšņi devās Ilze Cīrule, Valsts ieņēmumu dienests jau nepilnu gadu dzīvo jaunā vadītāja gaidās. «Ik pa diviem mēnešiem es atliku savu atvaļinājumu — nu būs īstais, varēšu iet,» saka Nodokļu pārvaldes vadītāja Dace Pelēkā, kas pilda VID vadītājas pienākumus. Viņa cer, ka dienests tiks pie vadības februārī.

Ne tikai VID ir bez stūrmaņa, vēl ilgāk vadītāja nav muitai. Sarežģītā procesā jau 2016. gadā atlaistajam, tad amatā atjaunotajam un atkal atbrīvotajam Tālim Kravalim pēcteci sāka meklēt Cīrule, bet līdz lēmumam nenonāca. Savukārt Pelēkā šī jautājuma risināšanu neuzņēmās, jo uzskata — tas jādara VID ģenerāldirektoram, nevis pienākumu izpildītājam.

Kamēr nav vadības, īsti arī nav, kam prasīt atbildību par tiem miljoniem, kuri aiziet garām budžetam, jo valsts amatpersonas uzņēmēju krāpšanos ar nodokļiem laikus neatklāj un neaptur. Bet citreiz pat līdzdarbojas shēmu īstenošanā, kā iepriekšējā Ir numurā aplūkotajā dīzeļdegvielas afērā Rēzeknes muitā.

Dace Pelēkā, jautāta par PVN krāpšanos un caurumiem muitā, no atbildes nevairās, bet cenšas uzsvērt — jā, problēmas agrāk tiešām ir bijušas, bet tagad viss uzlabojas. «Viens — mēs esam kļuvuši gudrāki, otrs — drosmīgāki. Gribētos teikt, ka mums ir izdevies padarīt dzīvi grūtāku blēžiem,» saka VID pagaidu priekšniece.

Daļēji tā ir taisnība. Pēdējo pāris gadu laikā VID tiešām notikušas būtiskas pārmaiņas procesos, kas skar nodokļu kontroli. Mainījusies gan VID pieeja PVN maksātāju reģistrācijai, gan saraksta attīrīšanai no uzņēmumiem, kuri reāli nedarbojas un gaida īsto brīdi, kad tiks izmantoti PVN krāpšanas ķēdēs — noformēs fiktīvus darījumus un bez liela riska paliks valstij parādā nodokļus. Pēc VID aplēsēm, no šobrīd PVN reģistrā esošajiem aptuveni 80 tūkstošiem uzņēmumu kādus deviņus tūkstošus firmu var dēvēt par «gulošām». Turklāt trešā daļa no tām «guļ» jau ilggadīgi.

Pašreizējā kārtība, kā VID var izslēgt šos uzņēmumus no PVN maksātāju reģistra, ir smagnēja. «Vienīgais veids, kā varam viņus dabūt ārā, ir aiziet apsekot. Nesastapt juridiskajā adresē, pabrīdināt, ka nāksim atkārtoti, un, ja nesastapsim, tad dabūsim ārā. Tad parēķiniet — deviņi tūkstoši ir ļoti liels skaits,» saka VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Šobrīd pieņemšanai atkārtoti tiek virzīti grozījumi, kas VID atraisīs rokas — ļaus pamatotu aizdomu gadījumā firmas izslēgt no PVN maksātāju reģistra, nevis vispirms pierādīt, ka ir notikusi blēdība. Šie grozījumi iekļauti šā gada valsts budžeta pakā.

Taču izmaiņas jau ir veiktas kārtībā, kā uzņēmumus iekļauj PVN reģistrā. Agrāk tikai pieprasīti dokumenti, «uzrakstījām EDS vēstulīti uzņēmumam, un tad bija atkarīgs, cik otrā pusē gudrs rakstnieks», bet tagad notiek risku analīze gan par īpašniekiem, gan uzņēmumiem, un aizdomu gadījumā sauc uz klātienes intervijām, stāsta Pelēkā. Rezultātā samazinājusies jaunu firmu uzņemšana PVN maksātāju lokā.

Mainījusies arī VID rīcība PVN pārmaksu atmaksāšanas jautājumā. «Iekļāvām papildu riskus un biežāk prasām uzņēmumiem paskaidrojumus,» skaidro Pelēkā. Ja ir aizdomas par fiktīviem darījumiem, bet no dokumentiem to nevar līdz galam saprast, lietu nodod Kontroles pārvaldei, kura arī pēdējo gadu laikā sākusi citādi strādāt ar uzņēmējiem. Kārkliņa-Ādmine uzsver, ka VID tagad cenšas pieķert krāpniekus, pirms firmas vispār ir paspējušas iesniegt nodokļu deklarācijas. «Mēs esam sākuši tādu praksi — reālā laika pārbaudes.» Gadījumos, kad konstatētas riska pazīmes darījumos, kuros firmas «dzen cauri naudu», pagarinot PVN karuseļu ķēdes, VID piesaka vēlmi būt klāt šiem darījumiem, un tad tie visbiežāk nenotiek. 2018. gadā «regulāri šajā sarakstā bija 25 lieli uzņēmumi ar miljonu apgrozījumu, kuri tika izmantoti šādās shēmās, tagad tādi ir 3—5,» efektu skaidro VID pārstāve.

Kontroles pārvalde aplēsusi, ka tās aktivitātes, pastiprināti pievēršoties šai problēmai, pērn novērsušas kaitējumu budžetā 106 miljonu eiro apmērā, no tiem 50 miljonus veido summa, kura netika zaudēta, laikus izslēdzot aizdomīgos uzņēmumus no PVN reģistra.

Pozitīvu efektu noteikti devusi arī reversā PVN piemērošana vēl jaunās nozarēs — no 2018. gada sākuma šī apvērstā kārtība, ka nodokli valstij samaksā nevis preces pārdevējs, bet gan pircējs, ieviesta arī būvmateriālu un metālizstrādājumu piegādei, kā arī sadzīves elektroniskajām iekārtām. Tomēr jauninājums ieviests bez Eiropas Komisijas saskaņojuma, tāpēc Latvijai var nākties to atcelt. Valsts principā drīkst aizsargāt budžeta ieņēmumus ar šādu reverso PVN kārtību, bet tai vispirms ir jāspēj pierādīt augstu krāpšanās risku kādā nozarē. Taču uz papīra viss izskatās pozitīvi — PVN plaisa jeb neiekasētais nodokļa apjoms ik gadu rūk, budžeta ieņēmumi pieaug. Piemēram, pirms pieciem gadiem PVN plaisa bija 26%, budžetā netika iekasēti vairāk nekā 564 miljoni eiro, bet 2017. gadā tā sarukusi līdz 13% jeb 322 miljoniem. 

Sāk likt cietumā

Pārmaiņas VID nodokļu kontrolē un vēl dažādi papildu efekti ir galvenais skaidrojums, kā pēdējo gadu laikā izdevies tik ievērojami samazināt PVN plaisu. Tomēr ir jautājumi, uz kuriem VID nav skaidru atbilžu. Piemēram, cik liela summa kopumā no budžeta ik gadu tiek izkrāpta PVN pārmaksu atmaksas veidā? Gada laikā valsts atmaksā vairāk nekā 860 miljonus eiro uzņēmumiem, kas deklarējuši PVN pārmaksu. Tā ir pilnīgi likumīga iespēja atgūt no valsts nodokli, ja uzņēmums ir iepircis preces, samaksājot pārdevējam par tām PVN, bet tālāk nav vēl realizējis savu produkciju. Taču šī ir zelta ādere arī krāpniekiem, kuri deklarē fiktīvus darījumus un tā izsmeļ no valsts it kā pārmaksāto PVN.

Daļu šo blēžu VID atšifrē, piemēram, pērn dienests atteicis 13,7 miljonu eiro atmaksu. Tomēr ir gadījumi, kad nodokļa summas tiek atmaksātas pat tādām firmām, kuras jau vairākkārt auditos pieķertas fiktīvos darījumos. Tieši tāds bija Ir aprakstītais gadījums ar firmu Ormus, kas dažos gados uzaudzēja milzīgu nodokļu parādu, joprojām turpinot izsmelt no budžeta PVN atmaksu. Vairāku gadu laikā Ormus no valsts saņēma vismaz 2,4 miljonus eiro kā nodokļa atmaksu.

Tagad šī firma ir otrā lielākā nodokļu parādniece valstī — saistību summa gandrīz 21 miljons eiro, bet izredžu to atgūt nav.

Kāda ir kopējā summa, ko fiktīvo darījumu meistariem izdevies no valsts saņemt? Šo summu Pelēkā nevar nosaukt arī aptuveni. «Jums jau mūsu cilvēki teica, ka mums nav šādā griezumā skaitļu.» Kāpēc nav, vai nekad nav interesējis? «Mūsu uzskaites sistēmas nav būvētas tā, lai mēs liktu pretī katram šādus datus izvilkt,» skaidro Pelēkā.

Pašreizējā VID nodokļu uzskaites sistēma izveidota 1995. gadā. Laika gaitā «esam tai lipinājuši klāt», bet bieži vien no tās nevarot dabūt rādītājus, kuri būtu nepieciešami. Tāpēc šobrīd VID īsteno lielu projektu ar mērķi izveidot jaunu nodokļu uzskaites sistēmu.

Lūgta nosaukt, kas tad VID būtu nepieciešams, lai shēmošanai reāli pievilktu grožus, Pelēkā met akmeni likumsargu dārziņā. «Es sākšu nevis no tā, ka VID vajadzīgi resursi… Man gribas teikt — tad, kad būs notiesājoši spriedumi!»

Līdzīgi ass ir VID Finanšu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš: «Par sodiem — es varu pateikt, ka tie mani tiešām izbrīna. Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir piemēroti pavisam nepilni 30 cietumsodi, bet par PVN krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — neviens! Pilnīgi neviens cietumsods!» Podiņš atzīmē, ka šādi sodi nav samērīgi, «jo pārsvarā visi šie cilvēki atgriežas noziedzīgajā vidē un turpina šīs darbības, jo sods nav radījis efektu.»

Tomēr pēdējo pāris gadu laikā arī prokuratūras nostāja mainījusies. Kā skaidro Anda Liepiņa no Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras (FENIP), par izvairīšanos no nodokļu nomaksas šobrīd prokurori tiešām prasa reālu brīvības atņemšanu. Pirms aptuveni diviem gadiem saistībā ar valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai virsprokuroru uzmanība vērsta uz nodokļu pārkāpumu sodīšanu un izstrādāta kopēja politika — turpmāk par šiem pārkāpumiem prasīt reālu brīvības atņemšanu, ja nav atlīdzināts valstij nodarītais kaitējums. «Šobrīd tiek prasīti reālie sodi, un tiesas arī sāk pierast un tos piemēro,»  saka Liepiņa, norādot uz virkni spriedumu, kuros pēc prokurora protesta sākotnēji piemērotais nosacītais vai cits soda veids aizstāts ar reālu brīvības atņemšanu. No lietām, kas ir bijušas FENIP pārraudzībā, bargākais līdz šim piespriestais cietumsods ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 335 tūkstošu eiro apmērā — divi gadi cietumā. Virknē citu kriminālprocesu sodi ir no dažiem mēnešiem līdz gadam, taču prokurore uzsver, ka ikviena lieta jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā arī laiku, kad notikuši noziegumi.

Piemēram, divās no Liepiņas minētajām lietām, kurās ir piespriesti reāli cietumsodi, notikumi risinājušies diezgan tālā pagātnē — 2007. un 2009. gadā. Bet tagad informācija, ka par šādiem noziegumiem turpmāk draudēs reāla brīvības atņemšana, esot sasniegusi arī uzņēmējus.

«Ir cilvēki, kas jau meklē iespēju nolīdzināt savu nodarījumu. Efekts īstenībā ir,» saka Liepiņa.

Savējos nesaudzēšot

Nodokļu kontrole gan nav vienīgā joma, kas pēdējos pāris gados piedzīvojusi pārmaiņas VID. Līdzšinējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) pārraudzībā notikusi arī vērienīga spēka struktūrvienību reforma, apvienojot finanšu un muitas policiju, atsevišķi izdalot Iekšējās drošības biroju.

Pelēkās ieskatā ieguvumi no reformas ir. «Viņi tagad ir apvienoti zem vienas cepures. Izmeklētāji muitas jomā, finanšu jomā — viņi viens no otra var mācīties, sadarboties.»

VID aplēsis, ka pērn 11 mēnešos atklāta septiņu organizētu noziedzīgu grupējumu darbība valsts ieņēmumu jomā. Tas gan ir mazāk nekā divos iepriekšējos gados, taču figurē liels iesaistīto firmu skaits. Visi gadījumi prasa ilgu izmeklēšanu — neviens no procesiem nekur tālāk par VID lietvedību nav ticis.

Nav gan redzama barga rīcība pret pašiem VID darbiniekiem, kuru negodprātību izdevies atklāt. Piemēram, 2016. gadā kāda VID galvenā nodokļu inspektore tika pieķerta, sniedzot atbalstu PVN krāpšanā.

Tolaik lietas starp nodokļu inspektoriem bija sadalītas pēc alfabēta burtiem. Piemēram, Rīgā inspektors Jānis skatīja deklarācijas firmām, kuru nosaukums sākas ar burtu A, bet Jelgavā inspektors Juris — deklarācijas uzņēmumiem, kuru nosaukums sākas ar burtu B. Šī sistēma ļāva krāpties. Situāciju labi pārzinoša bijusī VID amatpersona, kura lūdza savu vārdu neatklāt, tolaik notiekošo raksturoja šādi: «Tev no VID jānopērk informācija, kurš inspektors apkalpo kuru burtu. To var par kapeikām nopirkt.» Tad «sarunā» ar attiecīgo inspektoru atbalstu, firmu reģistrē ar attiecīgo burtu, un lieta nonāk tur, kur paredzēts. «Tava fiktīvo kreditoru PVN deklarācija tiek pie šī Jāņa, un viņš to ievadīs, nevis apturēs un prasīs papildu deklarāciju.» Valstij PVN atmaksa uzņēmumiem ir jāveic īsā laikā — ja brīdinājumu sistēma šādu korumpētu inspektoru dēļ nenostrādā, nauda aizceļo krāpnieku kontos.

Pēc VID galvenās nodokļu inspektores pieķeršanas 2016. gadā VID Finanšu policijas pārvalde sāka kriminālprocesu. Viņu tur aizdomās par to, ka, izmantojot dienesta stāvokli, inspektore veikusi prettiesiskas darbības un sniegusi atbalstu PVN izkrāpšanā. Vienlaikus 2016. gadā darbiniecei tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis un aizliegums ieņemt līdzšinējo amatu. Taču viņa joprojām turpina strādāt VID, tikai pārcelta uz citu darbu, kas nav saistīts ar PVN atmaksas lēmumu pieņemšanu. Pērn viņai drošības līdzeklis ir atcelts, taču aizdomās turētās statuss kriminālprocesā ir saglabājies, pirmstiesas izmeklēšana joprojām turpinās.

VID uzsver, ka tas bijis vienīgais šāda veida gadījums — citi līdzīgi neesot konstatēti. Tomēr pēc tā VID mainīja visu lietu sadales sistēmu, un kopš 2016. gada nodokļu maksātāju deklarāciju apstrādē izmanto nejaušības principu. Inspektors, kurš apstrādās konkrēto deklarāciju, tiek izvēlēts datorizēti, turklāt arī procesā par nodokļu atmaksu ir iesaistītas vairākas VID amatpersonas.

Bet kāpēc PVN izkrāpšanas atbalstīšanā pieķertā amatpersona joprojām strādā VID? «Jurista izglītība man spiež nolikt malā emocijas,» saka Pelēkā — neviens nav vainīgs, kamēr vaina nav tiesā pierādīta. Kā vadītāja viņa «neitralizējot riskus», rotējot amatos cilvēkus.

Taču kopumā viņa nepiekrīt, ka VID saudzētu savas negodprātībā pieķertās amatpersonas. «Es jums varu teikt ar pilnu pārliecību, ka 2018. gadā es neesmu nevienu ne pažēlojusi, ne apžēlojusi, ne arī Iekšējās drošības pārvalde ar jauno vadītāju kaut ko vilcinājusi vai nedarījusi,» saka Pelēkā.

Periodu pirms 2018. gada viņa nevēlas komentēt, tikai piemin, ka VID arī tolaik cīnījies ar šīm problēmām. Tomēr ir fakti, kas apliecina pretējo. Piemēram, veiksmes luteklis Latgales muitnieks Vladimirs Vinokurovs — viņš no 2014. līdz 2017. gadam dažādās azartspēlēs laimējis 635 tūkstošus eiro. Vinokurovs arī tagad skaitās VID amatpersona, lai gan saistībā ar viņu ierosināti jau divi kriminālprocesi — 2014. un 2017. gadā. Senākajā lietā joprojām tiek gaidīts kasācijas instances spriedums, savukārt 2017. gadā ierosinātajā kriminālprocesā par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā joprojām turpinās izmeklēšana. Vinokurovs kopš pagājušā gada maija ir atstādināts no pienākumu pildīšanas, taču ar viņu nav izbeigtas valsts civildienesta attiecības. «Pašreiz tam nav tiesiska pamata — valsts civildienesta attiecības var izbeigt tikai gadījumā, ja persona ir sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums un konstatēta vainas forma — nodoms,» savu bezspēcību šajā gadījumā skaidro VID.

Vaicāta par muitnieku deklarāciju dīvainībām un nesakritībām, Pelēkā atbild, ka visi šie cilvēki ir nonākuši VID redzeslokā un informācija tiek pārbaudīta. «Muitnieks ir pilnīgi tāds pats cilvēks kā šoferis,» sacīja Pelēkā, solot auditu gan «savējiem», gan citiem. «Melnās avis ķert — vienmēr var izdomāt, ko var uzlabot. Es nebūšu tā, kura teiks, ka manā saimniecībā ir viss kārtībā, te ir pilnīgs zvaigznīšu brīdis un mums nekas vairs nav jāpilnveido,» viņa sola kritisku pieeju.

Pelēkā atzīmē, ka darbu šajā jomā stiprinājušas arī nesenās izmaiņas likumos, kas paredz, ka bankas informē VID par fizisko personu konta apgrozījumiem virs 15 tūkstošiem eiro.

Lūgta nosaukt vienu izmērāmu kritēriju, pēc kura pēc pāris gadiem varēs pateikt, vai nodokļu krāpšanās ir mazinājusies, VID pagaidu vadītāja brīdi domā. «Es neteikšu, ka mans mērķis ir PVN plaisas samazināšana par 3 vai 4 punktiem, man negribas arī turēties pie budžeta ieņēmumiem. Es teiktu tā — lai viss, ko VID dara gan ar apkarošanu, gan atmaksāšanu, beigu galā rezultējas uzņēmēju apmierinātībā ar VID darbu.» Kad norādu, ka šī raksta kontekstā to var tulkot ļoti divdomīgi, Pelēkā piebilst: «Es runāju par godīgajiem uzņēmējiem. Ja uzņēmējs atnāk uz tikšanos, pirmais pārmetums ir — kāpēc jūs ļaujat strādāt tiem negodīgajiem, kāpēc neesat izslēguši tos sliktos?»

VID sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem pērn sāka padziļinātu PVN plaisas izpēti un rezultātus sola šogad. Līdz tam dienestam neesot datu, lai novērtētu plaisas struktūru pēc pārkāpumu būtības.

Tikmēr VID vadītāja konkursā pagājušā gada nogalē uzvarējusī Ieva Jaunzeme intervijā Ir jau novembrī apliecināja — no diezgan plašās VID stratēģijas ir jāizvēlas skaidras prioritātes. Starp tām viņa noteikti redz ēnu ekonomikas apkarošanu. «Mūsu lielākās problēmas, lielākais ieņēmums ir PVN, uz to tad arī metam resursus,» Jaunzeme ieskicēja savus plānus. Pašreiz ēnu ekonomika ir ap 22% no IKP. Ja pēc pieciem gadiem būtu izdevies panākt 5% samazinājumu, «tas būtu skaidrs signāls, ka mums ir progress». Taču vispirms jaunajai vadītājai jāstājas amatā — valdība šo jautājumu plāno risināt tuvāko nedēļu laikā.

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.