“Delna”: Latvija nespēj panākt progresu cīņā ar korupciju

Otrdien, 29. janvārī, pretkorupcijas organizācijas Transparency International publicētajā Korupcijas uztveres indeksā Latvija saņēmusi 58 punktus no 100. Tieši tikpat daudz punktu Latvija saņēma pērn. Latvija indeksā dala 41. vietu ar Gruziju, Spāniju un tādu Karību jūras valsti kā Sentvinsenta un Grenadīnas. Rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai, secina organizācija Delna.

Korupcijas uztveres indekss sarindo 180 pasaules valstis un teritorijas pēc korupcijas līmeņa uztveres valsts sektorā. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcijas uztvere, bet 100, ka korupcijas uztvere ir zema.

Indeksu veidojošo datu analīze rāda, ka progresa trūkums joprojām vērojams tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas. Līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, norāda Delna.

Politiskās korupcijas novērtējums 2018. gadā ir nedaudz pasliktinājies. Tomēr pirmajos četros mēnešos biznesa sektora pārstāvju novērtējumā Latvijā mazinājusies kukuļošanas tendence.

Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz pārējām Baltijas valstīm. Lietuva saglabājusi 59 punktus un 38. vietu pasaulē, bet Igaunija ar 73 punktiem pakāpusies uz 18. vietu. Šogad Latviju indeksā apsteigušas arī Čehija un Kipra.

Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 65 punkti. Pirmās trīs vietas ieņem Dānija (88 punkti), Jaunzēlande (87) un Somija (85). Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta pārvalde, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma.

Viens no Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem ir līdz 2020. gadam indeksā sasniegt 70 punktus. Jaunā valdība kā mērķi deklarējusi panākt Baltijas valstīs zemāko korupcijas līmeni. Lai šos mērķus sasniegtu, Delna iesaka īstenot visaptverošus pasākumus korupcijas apkarošanai, tajā skaitā stiprināt valsts iestāžu iekšējo godprātību (integrity) un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni.

2019. gadā Delna aicina valdību:

• Stiprināt tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas, lai sekmētu lielo korupcijas shēmu atklāšanu un iztiesāšanu.
• Nodrošināt kvalitatīvas un efektīvas trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu līdz ar Trauksmes celšanas likuma stāšanos spēkā (01.05.2019.)
• Pieņemt lobēšanas atklātības regulējumu un ieviest lobēšanas reģistru.
• Palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām.
• Nodrošināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem.

Nākamajos četros gados Delna aicina Saeimu ieviest 10 soļu plānu:

1. Informācijas atklātība.
2. Mazināta naudas ietekme uz politiku.
3. Publiskā sektora godprātība (integrity) un ētika.
4. Pārdomāta, konsekventa valsts personālpolitika.
5. Valsts iepirkumu sistēmas uzlabojumi.
6. Novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas.
7. Darboties spējīgi institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju.
8. Atbalsts kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā, kā arī atbalsts sabiedriskajai kontrolei pār publisko sektoru.
9. Efektīvāka, godīgāka, profesionālāka tiesu vara.
10. Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana.