Ir izskanējuši dažādi argumenti un viedokļi, kas aicina Latviju nepievienoties Apvienoto Nāciju Globālajam migrācijas kompaktam. Tiesa, ka ASV, Ungārija, Austrija, Čehija, Polija un Slovākija oficiāli paziņojušas, ka neatbalsta šo kompaktu. Savukārt Igaunijas parlaments 26. novembrī nolēma paust atbalstu šai deklarācijai, lai gan iepriekš bija izskanējusi informācija, ka arī Igaunija to neatbalstīs. Arī Lietuva ir paudusi atbalstu šim ANO dokumentam.
Tāpēc vēlos viest skaidrību un kliedēt mītus par ANO Migrācijas kompaktu un Latvijas pozīciju, ko plānots izskatīt šā gada 3. decembra valdības sēdē.
Ko ietver šis dokuments? Šī apjomīgā ANO politiskā deklarācija “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” ir tapusi visaptverošu sarunu rezultātā, kurās piedalījās visu ANO, izņemot ASV, dalībvalstu pārstāvji.
Lai gan vārds “migrācija” Latvijā izraisa teju saasinātas emocijas, šajā gadījumā vēlos īpaši uzsvērt, ka šis kompakts ir politiska deklarācija un tas nav starptautisks līgums vai pakts, un tāpēc – nav juridiski saistošs. Tas arī nerada jaunas tiesību normas attiecībā uz migrāciju un papildus finansiālo un administratīvo slogu. Tas nerada jaunu migrantu kategoriju vai tiesību normas attiecībā uz migrāciju.
Turklāt, veidojot kopīgo nostāju sarunās par kompakta tekstu, ES stingri pieturējās pie principa, ka tam ir jābūt saskaņā ar esošo Eiropas Savienības politiku atbilstošās jomās, jāatspoguļo ES dalībvalstu vienprātīgs viedoklis un jāatbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem un līgumiem.
Tā ir ANO dalībvalstu kopīgi apspriesta deklarācija, kas dod mums iespēju starptautiski uzlabot sadarbību migrācijas jomā, tai skaitā preventīvi novērst nelegālo migrāciju un apkarot cilvēktirdzniecību, un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības ārvalstīs.
Nosaukšu tikai dažus principus, ko šī deklarācija ietver:
Pirmkārt, globālais migrācijas kompakts uzsver fundamentālu principu, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības veidot pašai savu migrācijas politiku saskaņā ar starptautisko tiesību normām.
Otrkārt, šis dokuments nerada jaunas tiesiskas kategorijas. Globālais migrācijas kompakts primāri par svarīgu uzskata efektīvu robežu darbību, ar to nodrošinot savu valstu drošību.
Treškārt, situācijās, kad valstis saskaras ar neregulāru un nelegālu ieceļošanu, ANO kompakts ir svarīgs, lai valstis ņemtu atpakaļ savus pilsoņus. Atpakaļ nosūtīšanas iespējamības nodrošināšana ir svarīga daļa visā migrācijas kompaktā. Globālais migrācijas kompakts uzsver vajadzību strādāt ar neregulārās migrācijas sākotnējiem iemesliem un pielikt visas pūles ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030 ieviešanai.
Ceturtkārt, ar globālās migrācijas kompaktu valstis neuzņemas pienākumu paplašināt likumīgos migrācijas kanālus.
Katra valsts ir brīva un suverēna nolemt, vai un kādus no šiem piemēriem izmantot. Tādējādi kompakta mērķi palīdz apkarot un samazināt nelegālo migrāciju, cita starpā atvieglojot migrācijas upuriem radītās negatīvās sekas.
Šādu politisko dokumentu būtu jāskata jaunajai valdībai. Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Taču, ņemot vērā to, ka š.g. 10.-11. decembrī Marokas pilsētā Marakešā notiks starpvaldību konference, kurā paredzēts apstiprināt šo politisku deklarāciju – kompaktu, lēmumu par Latvijas pozīciju ir jāpieņem esošajai valdībai.
Ārlietu ministrijas ieskatā šis kompakts ir atbalstāms, jo šis dokuments ir radies starp ANO dalībvalstīm, lai rastu risinājumus problēmām migrācijas cēloņu un seku kontekstā un paredz politiskā līmenī noteikt turpmāko starptautiskas sadarbības ietvaru šī jautājuma risināšanā.
Tātad – ANO Globālais kompakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju neparedz rīcību vai mehānismus, kas ir pretrunā ar Latvijas migrācijas un integrācijas politiku. Tas neapdraud Latvijas suverenitāti migrācijas politikas veidošanā. Vēlamu rezultātu iespējams panākt, tikai iesaistoties sarunu procesā, tāpēc Latvijas interesēs ir piedalīties kompakta pārskata procesos gan ANO, gan reģionālajos līmeņos, tādējādi saglabājot iespēju ietekmēt tālākās ar migrācijas problemātiku saistītās diskusijas un rezultātu.
Autors ir Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Jaunā Vienotība
Komentāri (26)
Jānis Lakijs 29.11.2018. 16.39
Interesants balsojums šodien: A/Par, ZZS, Jaunā Vienotība, Saskaņa vienotā frontē
https://pbs.twimg.com/media/DtJ8-MwXQAAcV5H.jpg:small
1
andrejs > Jānis Lakijs 29.11.2018. 17.13
A/Par, ZZS, Jaunā Vienotība, Saskaņa vienotā frontē
————————-
Un kurš par to brīnās? Manuprāt nekādu pārsteigumu nav. ZZS un SC saskan. Lembergs ir prokrieviski noskaņots, laikam vienīgais latviešu politiķis, kas atklāti svin okupācijas gadadienas (vēl tas Jelgavas mēris – arī no zzs).
2
QAnon > andrejs 29.11.2018. 21.25
Kad tad Vienotības un SC balsojumi atšķīrās? Staļina asiņaino uzvaru pār cilvēcību un veselo saprātu svinēja arī čekas mērgļi: Freiberga un Zatļers.
0
Jānis Lakijs > andrejs 29.11.2018. 17.32
Otrs šodienas balsojums par to pašu tēmu
https://pbs.twimg.com/media/DtKEmTsXgAAbQh2.jpg:small
Tā pati “vienotā fronte”.
Starp citu, Tērauda šodien Saeimā lepni paziņoja, ka Igaunijas parlaments tomēr aicina valdību parakstīt migrācijas veicināšanas paktu. Sameklēju internetā to igauņu balsojumu:
par – 41 centrists (igauņu saskaņieši) un socdems, pret – 27 nacionālisti un konservatīvie. Tādu lēmumu izdevās pieņemt tikai tāpēc, ka 30 liberāļi (Reformu partija) nepiedalījās balsošanā.
1
andrejs > Jānis Lakijs 29.11.2018. 17.37
lēmumu izdevās pieņemt tikai tāpēc, ka 30 liberāļi (Reformu partija) nepiedalījās balsošanā.
—–
speciāli nepiedalijās, lai balsu “par” pietiktu.
0
Jānis Lakijs 29.11.2018. 13.37
“Frakciju viedokļos” “Attīstībai/Par!” deputāts Artūrs Toms Plešs
…es šodien vēlēšos pieskarties šādiem jautājumiem par ANO migrācijas paktu un valdības veidošanas procesu, kas ir ļoti aktuāls.
Šodien Saeimas sēdē visplašākās diskusijas un vislielāko aktivitāti patiesībā negaidīti raisīja šis jautājums par ANO globālās drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktu. \šajā jautājumā “Attīstībai/Par!” uzskata, ka ir nepieciešamas plašākas diskusijas par kopējo migrācijas politiku, jo līdz šim Latvijai nav vienotas nostājas par to, kā šādos jautājumos mēs rīkojamies un attiecīgi darbojamies, jo, mūsuprāt, dzīvojot un strādājot globalizētā pasaulē, ir ļoti svarīgi, ka mēs sadarbojamies ar saviem partneriem. Un problēmas, kas ir pasaules un Eiropas Savienības kontekstā, risinām kopīgi un neatrauti. Tas palīdz gan mums kā valstij attīstīties un ciešāk integrēties kopējā Eiropas Savienības struktūrā.
Attiecīgi bieži vien šajā kontekstā mēs izmantojam migrācijas dotās iespējas – droši paši braucam uz rietumiem, izglītojamies, strādājam, taču brīžos, kad tas nonāk pretējā virzienā, mēs esam atturīgi.
Konkrēti runājot par šo paktu, šis pakts ir vairāk rekomendējošs un pēc būtības neuzliek nekādas saistības Latvijas valstij, un tas ir pozitīvi no šāda aspekta, ka tas ir sadarbību veicinošs starpvalstu starpā. Vienlaicīgi jānorāda, ka par šo paktu ir nepieciešama plašāka diskusija līdzīgi kā par migrācijas politiku kopumā, taču šobrīd šis, mūsuprāt, nav aktuāls dienas kārtības jautājums, ņemot vērā, ka numur viens prioritāte šobrīd valstī, ko sagaida arī sabiedrība, ir valdības izveidošana.
http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/1129kopa_fra.htm
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 29.11.2018. 13.51
tu jānīti no tiem migrantiem esi vairāk nobijies kā es
redz kā tas Latvijā ir vēsturiski iegājies – vīrieši ir mazdūšīgāki kā sievietes
1
Jānis Lakijs > Drosma 29.11.2018. 14.27
Jā, krievietes esot baigi dūšīgas.
2
Sskaisle > Jānis Lakijs 29.11.2018. 15.48
būs jāiztiek bez viņām, bet nebaidies – dzīvu jau tevi neēdīšu
0
andrejs > Jānis Lakijs 29.11.2018. 17.15
krievietes esot baigi dūšīgas
———-
It sevišķi cien. vecumā.
0
Jānis Lakijs 29.11.2018. 13.37
“Frakciju viedokļos” K. Feldmans (JKP)
Otra lieta, ko vēlējos atzīmēt, bija šodien mans izbrīns par to, ka jautājumā par nepievienošanos ANO globālā drošas un sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam, ko iesniedza vairāki deputāti no kādas citas partijas, darba kārtībai, tieši liberālie spēki vairākkārt dažādos kontekstos balsoja pret šī darba kārtības punkta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Acīmredzot, ka nevēlas diskutēt par šiem jautājumiem publiski, izteikt publiski savu viedokli.
Es domāju, Saeima ir tā vieta, kur ir nepieciešams debatēt publiski, skaidrot sabiedrībai savu viedokli un arī liberālajiem spēkiem būtu jābeidz par to baidīties un baidīties no sabiedrības.
http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/1129kopa_fra.htm
0