Par ko ar prezidentu runāja trīs premjerministra amata kandidāti?

Otrdien, 30. oktobrī, triju 13. Saeimā ievēlēto partiju premjerministra amata kandidāti tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai pārrunātu, kā veicas valdības koalīcijas veidošana. Prezidents ir izvirzījis konkrētas prasības valdības veidotājiem – to skaitā ir nemainīga nostāja par dalību NATO un Eiropas Savienībā, kā arī prezidents vēlas īpaši saskaņot ārlietu, aizsardzības un iekšlietu ministra amata kandidātus. Tāpat pirms nominēšanas Vējonis pieprasījis kandidātiem iesniegt informāciju no SAB par atbilstību piekļuvei valsts noslēpumam.

Vējonis pēc tikšanās ar Jaunās konservatīvās partijas kandidātu Jāni Bordānu, apvienības Attīstībai/Par! kandidātu Arti Pabriku un partijas KPV LV kandidātu Aldi Gobzemu paziņoja, ka partijām jāspēj vienoties par iespējamo koalīciju un vairākuma atbalstu parlamentā, lai jau nākamajā nedēļā, 6.novembrī, ievēlētu jaunu Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju. Viņš arī atzina, ka pēdējās dienās partiju sarunās vērojams zināms progress, iezīmējot jau konkrētus jaunās valdības darāmos darbus.

Pēc kandidātu tikšanās ar prezidentu Ir viņiem uzdeva jautājumus.

Artis Pabriks, apvienība Attīstībai/Par!

Vai prezidents tieši vai netieši ļāva saprast, kad viņš varētu nosaukt premjerministra kandidātu un kurš tas varētu būt?
Prezidents ne tieši, ne netieši nenorādīja, kad viņš varētu nosaukt kandidātu. Viņš gribētu, lai mēs panākam progresu ar [Saeimas] prezidiju. Tas nozīmētu, ka mēs principā esam iezīmējuši nākamo koalīciju. Viņš gribētu izvirzīt kandidātu, kuram ir vislielākās iespējas dabūt vairākumu.

Kādus jautājumus prezidents jums uzdeva?
Kādu mēs redzam tālāko ceļu valdības veidošanā? Par programmu un deklarāciju mēs esam jau diezgan daudz izrunājuši, es pieņemu, ka papildu jautājumi nebija vajadzīgi.

Vai deva kādus norādījumus?
Būt veiksmīgākiem sarunās. Viņš ir norūpējies par trim amatiem, kuri jau tika iepriekš minēti [aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri]. Es nevaru nosaukt konkrētos cilvēkus, jo citas partijas pret tiem iebilst, bet es personīgi ārlietu un aizsardzības ministru amatos gribētu redzēt esošos ministrus [Rinkēviču un Bergmani]. Uz iekšlietu ministra amatu ir vairāki kandidāti, kas gan ir pretrunā ar JKP kandidātiem.

Vai jums ir kandidāts Saeimas priekšsēdētāja amatam?
Šo jautājumu es gribētu izrunāt tête-à-tête ar Bordānu, jo man ir jāsaprot, cik es varu viņiem uzticēties un ko īsti viņi vēlas. Gribam vai negribam, Saeimas priekšsēdētāja un prezidija ievēlēšana ir tieši saistīta ar valdības ievēlēšanu. Es neredzu labus variantus, kā mēs varam ievēlēt prezidiju, nezinot, kas veidos koalīciju.

Jānis Bordāns, Jaunā konservatīvā partija

Vai prezidents tieši vai netieši ļāva saprast, kad viņš varētu nosaukt premjerministra kandidātu un kurš tas varētu būt?
Netika dotas nekādas norādes, kurš tas varētu būt un kad varētu tikt nosaukts, taču netika arī noliegts, ka tas varētu būt pirmajā Saeimas sēdē.

Kādus jautājumus prezidents jums uzdeva?
Viņš atļāva pastāstīt, kāds ir mans redzējums, ko es arī izklāstīju. Bija arī atsevišķas detaļas, piemēram, par attiecībām ar Nacionālo apvienību — vai mums nav vecas problēmas? Es teicu, ka nav. Viņš pieminēja, kāpēc bija vajadzīgas anketas par pielaidi valsts noslēpumam no visiem kandidātiem, bet netika minēts, vai [no SAB ir saņemta] kāda atbilde. Netika ne apstiprināta, ne kritizēta mana pozīcija. Viņš neprasīja par aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministru kandidātiem.

Vai deva kādus norādījumus?
Nedeva norādījumus, tikai teica, ka līdz 6. novembrim ir laiks un lai mēs atbildīgi pildām savus pienākumus.

Vai jums ir kandidāts Saeimas priekšsēdētāja amatam?
Par prezidiju parunājām ar prezidentu un sapratāmies, ka nevajadzētu būt situācijai, kurā tiek ievēlēti nejauši cilvēki. Tam es piekrītu, ar potenciāliem koalīcijas partneriem par to arī runājam. Piemēram, šodien bija saruna ar NA par Mūrnieces kundzi. Netika runāts par pastāvīgu [prezidiju], bet par to, ka līdz valdības sastādīšanai nemainītu tos, kas ir ievēlēti. Mēs varētu pretendēt uz tām vietām, kur kāds nav ievēlēts, piemēram, Kūtra kungs nav. Tas gan vēl nav nolemts. Taču nebūtu pamata vēlēt no skaitliski mazākajām partijām. Ja mainīsies, tad būtu jānāk no lielākajām. Mēs arī saredzam, ka paliek pieci [prezidija locekļi]. Mums ir kandidāti uz prezidiju, bet mēs vēl apspriežam, tāpēc šobrīd nesaukšu uzvārdus.

Aldis Gobzems, partija KPV LV

Vai prezidents tieši vai netieši ļāva saprast, kad viņš varētu nosaukt premjerministra kandidātu un kurš tas varētu būt?
Prezidents lika saprast, ka vēlētos, lai valdība tiek izveidota pēc iespējas ātri. Par iespējamo kandidātu nekādus mājienus nedeva. Vairāk prezidents gribēja uzklausīt, saprast situāciju, saprast jautājumu par darbiem. Saruna mums bija pietiekami gara un gan cilvēciski patīkama, gan pietiekami dziļa attiecībā uz to, kādi jautājumi būtu jārisina jaunajā valdībā.

Kādus jautājumus prezidents jums uzdeva?
Mazliet parunājām par OIK, par Moneyval ziņojumu, par potenciālās koalīcijas aprisēm teorētiskā līmenī, par manis iesniegto valdības deklarāciju. Nebija mums sarunas [par aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministriem]. Jā, viņš minēja, ka ir pieprasījis informāciju [par iespēju saņemt pielaidi valsts noslēpumam]. Šajā kontekstā es neredzēju nekādus mājienus savā virzienā.

Vai deva kādus norādījumus?
Prezidents aicināja palīdzēt viņam attiecībā uz izvēles izdarīšanu. Es domāju, ka tas bija attiecināms uz visiem kandidātiem.

Vai jums ir kandidāts Saeimas priekšsēdētāja amatam?
Mēs pretendēsim uz amatu prezidijā, bet esam publiski pateikuši, ka nepretendējam uz Saeimas priekšsēdētāja amatu. Nevaru šobrīd nosaukt [kandidātu], jo mums vēl nav bijušas sarunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem ne par prezidiju, ne par Saeimas komisijām. Par to, kā tiek organizēts darbs Saeimā, mēs runāsim ar visām politiskajām partijām, kas ir ievēlētas.

Vairāk par valdības koalīcijas veidošanu lasiet žurnālā Ir Paula Raudsepa rakstā šeit.