Nīderlande atrodas kiberkarā ar Krieviju, ES gatavojas cīņai

Pēc Krievijas hakeru uzbrukuma starptautiskajai Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) Hāgā Eiropas Komisija ķērusies pie pretpasākumiem šiem Krievijas kiberdraudiem, pirmdien raksta vācu avīze Handelsblatt. Tikmēr Nīderlandes aizsardzības ministre Anka Beilevelda svētdien intervijā raidorganizācijai NPO norādīja, ka Nīderlande faktiski atrodas kiberkarā ar Krieviju.

“Tas, kas notiek, ir patiešām bīstami,” sacīja ministre, runājot par aprīlī notikušo incidentu pie starptautiskās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) Hāgā. Jautāta, vai pašreizējo situāciju var dēvēt par kiberkaru, ministre atbildēja apstiprinoši.

Nīderlandes Aizsardzības ministrija 4.oktobrī paziņoja, ka Nīderlande aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu OPCW Hāgā un izraidījusi četrus krievu aģentus. Krievija šīs apsūdzības noliedz.

Beilevelda intervijā NPO sacīja, ka visu laiku notiek mēģinājumi ietekmēt Nīderlandes demokrātiju, un pienācis laiks pārstāt būt naiviem šajā jomā un rīkoties. Ministre sacīja, ka pēc šī incidenta Aizsardzības ministrija ir palielinājusi budžetu kiberaizsardzībai. “Mēs vairāk investējam izlūkdienestos, lai spētu redzēt, kas notiek, un īstenot pasākumus, ja nepieciešams,” norādīja Beilevelda. Viņa piebilda, ka arī NATO apsver Nīderlandes piedāvājumu, izmantot tās “kiberkaravīrus”.

Savukārt vācu laikraksts Handelsblatt, atsaucoties uz ES samita projekta dokumenta autoru, raksta, ka 18. oktobrī ES samitā tiek plānots pastiprināt savas “pretestības spējas hibrīdiem kiberuzbrukumiem”. ES gatavojas nosodīt Krievijas uzbrukumus OPCW, par kuriem jau ziņoja Nīderlandes varas iestādes. ES līderi gatavojas paziņot par pretstāvi Krievijas viltus ziņām, lai aizstāvētu demokrātiskās vērtības un cīnītos ar dezinformāciju, it īpaši domājot par 2019. gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Savukārt Eiropas Komisija decembrī plāno iepazīstināt ar savu plānu cīņai pret kiberdraudiem, raksta Handelsblatt. Pēc laikraksta ziņām, jau izstrādāti vairāki ieteikumi kiberdrošībai, kas jāpieņem līdz 2019. gada aprīlim, kad beigsies pašreizējās ES vadības pilnvaras.

Oktobrī ne tikai Nīderlande vainoja Krievijas Aizsardzības ministrijas Ģenerālštāba galveno pārvaldi (GRU) kiberuzbrukumos. Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) apsūdzēja GRU vairākos hakeru grupējumu uzbrukumos. Arī ASV iepriekš bija apsūdzējušas septiņus GRU darbiniekus, no kuriem četrus par uzbrukumiem izraidīja Nīderlande, kiberuzbrukumos ASV Demokrātu partijai. Pēc tam ar analoģiskiem paziņojumiem klajā nāca Kanāda, Vācija un Latvija.