“Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,” LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.
UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk nekā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. “Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,” LNT ziņām atzina E.Līcītis.
Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 38 tūkstoši alimentu nemaksātāju un viņu vietā UGF otram bērna vecākam līdz šim kopumā izmaksājis vairāk nekā 270 miljonus eiro. Tieslietu ministrija (TM) valdībā iesniegusi ziņojumu, kurā tiek piedāvāti vēl vairāki risinājumi, kā piespiest parādniekus pildīt savas saistības pret bērniem un dzēst izveidojušos parādu pret valsti.
“Kā tādu īpaši pieminēšanas vērtu ierobežojumu var minēt, ka būtu noteikts ierobežojums tiesnešu kandidātiem, gan zvērinātu tiesu izpildītājiem, gan arī notāru amata kandidātiem pretendēt uz amatu, ja šī persona ir uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā,” LNT ziņām norādīja TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inta Ilgaža. “Mēs uzskatām, ka būšana parādnieku sarakstā nav savienojama ar tādiem amatiem, kur ir izvirzītas augstas reputācijas prasības un, iespējams, šis ceļš varētu būt turpmāk attiecināms arī uz civildienestu.”
No nākamā gada arī iecerēts alimentu parādniekiem aizliegt nēsāt šaujamieročus. Patlaban parādnieku sarakstā ir 250 personas, kuru īpašumā ir dažāda vieda ieroči. Tāpat TM rosina liegt parādniekiem spēlēt azartspēles, izbraukt no valsts. Plānots arī atvieglot iespēju piedzīt naudu no ārvalstīs strādājošiem parādniekiem un vienlaikus arī paredzēt izmaiņas Krimināllikumā.
TM skaidro, ka patlaban Krimināllikumā ir daudz nepilnību, kas apgrūtina iespēju pierādīt, ka persona tīši izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. “Mēs redzam, ka tā varētu būt pat likumā nostiprināta prezumpcija, kas nosaka, kas tieši ir izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Piemēram, ja mēs konstatējam, ka parādnieks nav reģistrējies kā bezdarbnieks, viņš nav persona ar invaliditāti, kas liedz veikt darbu, tad tas jau varētu būt uzskatāms, ka šī persona izvairās,” klāstīja I. Ilgaža.Patlaban uzturlīdzekļu nemaksāšanas rekordists ir kāds 1981. gadā dzimis vīrietis, kurš par ilgstošu alimentu nemaksāšanu par vairākiem bērniem valstij ir parādā vairāk nekā 80 tūkstošus eiro. UGF vērš uzmanību, ka šim parādam nav noilguma, un alimentus var ieturēt arī no minimālās algas un pensijas.
Pagaidām nav neviena komentāra