Kamēr Kalifornijā tiesa piespriedusi nezāļu iznīcināšanas līdzekļa raundapa (roundup) ražotājai kompānijai Monsanto 300 miljonu ASV dolāru sodu, jo šī līdzekļa dēļ dārznieks saslimis ar vēzi, Latvijas amatpersonas pārliecinātas — nezāļu inde nav kaitīgāka par gaļas ēšanu, šodien vēsta žurnāls Ir rakstā ‘’Indi vai kapli?’’.
Pirms četriem gadiem tolaik 42 gadus vecajam Deveinam Džonsonam atklāta limfoma pēdējā stadijā. Strādājot Sanfrancisko līča rajonā, raundaps un citi Monsanto ražotie līdzekļi dārzniekam brāzmainā laikā reizēm nokļuva uz sejas. Reiz plīsusi šļūtene un Džonsons viscaur izmircis herbicīdā. Šos notikumus viņš uzskatīja par cēloni saslimšanai ar vēzi, un tam piekritusi pirmā tiesas instance. Džonsons ir viens no vairākiem simtiem vēža slimnieku, kas iesūdzējuši Monsanto. Skandāla kulminācija bija 2015.gadā, kad ANO Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra paziņoja, ka raundapa un citu nezāļu iznīdētāju sastāvā esošais glifosāts ir iespējami kancerogēns.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers vērtē Kalifornijas tiesas spriedumu kā emocionālu un ir pārliecināts, ka nākamajās instancēs tas tiks atcelts. Vēža pētniecības aģentūras brīdinājumu par glifosāta kaitīgumu viņš sauc par pieņēmumu. Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas ķīmikāliju aģentūra secinājušas, ka glifosāts nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, un uz šiem atzinumiem viņš paļaujas vairāk. Turklāt Vēža pētniecības aģentūra iepriekš paziņojusi, ka arī karsti dzērieni un sarkanā gaļa varot būt kancerogēni. «Glifosāts ir ļoti netoksisks. Tas ir viens no drošākajiem augu aizsardzības līdzekļiem,» uzskata Ezers.
Pērn gandrīz pusotrs miljons Eiropas iedzīvotāju bija parakstīja petīciju pret glifosātu, tomēr 18 no 28 ES valstīm, to skaitā Latvija, nobalsoja par glifosāta atstāšanu atļauto vielu sarakstā.
Latvijā strauji aug herbicīdu lietojums, kas iznīdē nezāles, un raundaps to vidū ir populārākais. 2016.gadā Latvijā pārdots gandrīz miljons kilogramu nezāļu indējošo herbicīdu, redzams Eurostat datos. Nezāļu indes apjoms Latvijā salīdzinājumā ar 2015.gadu audzis par 13%, salīdzinot ar 2011.gadu — par 27%. Lielāko daļu patēriņa veido lielās zemnieku saimniecības, kas apmiglo laukus, lai sagatavotu tos apstrādāšanai vai dažas dienas pirms ražas novākšanas ar ķīmijas palīdzību paātrināti nogatavinātu graudus, kas gan nav atļauts.
Raundaps un citas glifosātu saturošas nezāļu indes nevēlamos augus iznīdē pāris dienu laikā, tos nokaltējot. Graudi vai citas kultūras, kurām viela paredzēta, ir iepriekš ģenētiski modificētas, lai inde uz tām neiedarbotos, preparātu darbību skaidro Latvijas Dabas fonda eksperts Andrejs Briedis. Viņam nav šaubu par nezāļu apkarotāja kaitīgo ietekmi. Lielu daļu pētījumu, kas it kā apliecina glifosāta nekaitīgumu, finansējot industrija. Savukārt pētījumā Dānijā konstatēts, ka herbicīda ietekmē bitēm pazūd atmiņa, citā pētījumā Nīderlandē atklājies — glifosāts uzkrājas dūņās.
Nezāļu indēšana ir daudz lētāka nekā lauka ecēšana vai kultivēšana. Raundapu izmanto pat pļavās, lai augus nevis nopļautu, bet iznīcinātu nokaltējot. Zemniekiem glifosāta lietošanai jāiziet profesionālas apmācības, taču to nezāļu iznīcināšanai izmanto arī citur – Rīgas apstādījumos, dzelzceļa uzbērumu teritorijā, pat mazdārziņos, kur to, visticamāk, dara neapmācīti lietotāji.
VAAD inspektori glifosāta atliekvielas graudaugos un rapsī pērn pārbaudīja 167 saimniecībās. 90 gadījumos šī viela nav konstatēta nemaz, bet 77 gadījumos — pieļaujamā līmenī. Par to, kādu ietekmi pesticīdu lietošana atstāj uz augsni, kas ik gadu tiek indēta ar ķimikālijām, pētījumu nav, saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Viņam nesaprotama ir Zemkopības ministrijas un VAAD lielā lojalitāte pesticīdu industrijai un piesardzības trūkums.
Vairāk par raundapa plašo izmantošanu Latvijā lasiet šonedēļ žurnālā Ir.
Pagaidām nav neviena komentāra