Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu saņemšanai. Atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu mūs par izmaiņām privātuma politikās.
Šoreiz vairāk par tiem e-pastiem, kuros tika lūgts atjaunot iepriekš sniegtās piekrišanas. Lai arī man bija patiesi interesanti uzzināt, kuri uzņēmumi ir saglabājuši manu e-pasta adresi un tālruņa numuru, pamanīju, ka virkne e-pastu bija nevajadzīgi un, visticamāk, tādi, kuri samazināja uzņēmuma legālo klientu kontaktu datubāzi. Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt komerciālos paziņojumus arī bez šāda veida papildus aktivitātēm.
Piemēram, juridisku personu e-pasti – Vispārīgā datu aizsardzības regula neattiecas uz juridisku personu datiem, tajā skaitā uz juridisku personu e-pastiem, tāpat arī šīs jomas speciālais normatīvais akts – Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums – neparedz ierobežojumus sūtīt komerciālus paziņojumus uz juridisko personu e-pastu adresēm. Līdz ar to nebija nepieciešams šādā “spama” listē iekļaut juridisku personu e-pasta adreses.
Tāpat pārmērība bija novērojama arī attiecībā uz fizisku personu piekrišanu atjaunošanu, jo arī šajā jomā ir divi aspekti, ko uzņēmumi varēja ņemt vērā un legāli turpināt komerciālu paziņojumu sūtīšanu, nesaņemot “jaunās” piekrišanas.
Pirmkārt, ja līdzšinējā piekrišana pēc būtības atbilda Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem (un daudzos gadījumos tas bija ļoti ticams, jo Informācijas sabiedrības atklātības likums un Datu valsts inspekcijas rekomendācijas jau paredzēja tādu piekrišanu iegūšanu līdz šim, kas ir derīga un atbilstoša arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām), līdz ar to nebija nepieciešams atjaunot šāda veida piekrišanu un to varēja izmantot arī turpmāku komerciālu paziņojumu sūtīšanai.
Otrkārt, gan Vispārīgā datu aizsardzības regula, gan Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums paredz izņēmuma gadījumus, kad komerciālus paziņojumus klientiem var sūtīt arī bez piekrišanas, bet nodrošinot klienta tiesību atteikties no turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanas jeb tā saucamais OPT-OUT princips. Tie ir gadījumi, kad komerciālais paziņojums tiek sūtīts uz tādu e-pasta adresi, kuru uzņēmums ir ieguvis no pakalpojumu saņēmēja savu komercdarījumu ietvaros, ievērojot nosacījumu, ka komerciālie paziņojumi tiek sūtīti par līdzīgām pakalpojumu sniedzēja precēm un pakalpojumiem.
Līdz ar to nevajadzētu ļauties panikai un akli sekot līdzi citu uzņēmumu praksei, saprātīgi neizvērtējot Vispārīgās datu aizsardzības regulas un citu normatīvo aktu prasības, jo var izrādīties, ka regula nemaz nav tik ļauna, kā mums šķiet, un bailēs no tās esam radījuši nepatīkamus un nevajadzīgus robus savā biznesā, piemēram, nevajadzīgi samazinājuši mārketinga mērķiem izmantojamo klientu datubāzi. Esmu pārliecināts, ka šajā jūklī tikai retais atvēra visus e-pastus un pēc būtības izlasīja to saturu.
Autors ir Biznesa augstskolas Turība docētājs, Personas datu aizsardzības speciālists, CIPP/E, Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis
Komentāri (14)
Sskaisle 06.06.2018. 11.02
redz – it kā regula mūs – mūsu personības pasargājot – vienlaicīgi – es pat sabiedriskajā transportā vairs nevaru pabraukt, ad mani nefilmē un visiem nerāda, nerunājot nemaz par to, kā mūs izspiego caur internetu un telefoniem un ….
nu jā ….
Einst war man im öffentlichen Raum anonym, doch diese Zeit ist vorbei. In wenigen Jahren wird es nahezu unmöglich sein, sich durch eine deutsche Großstadt zu bewegen, ohne dabei nicht mindestens einmal gefilmt zu werden. Gert Scobel diskutiert mit seinen Gästen Sandra Seuber, Frank Rieger und Christian Alexander, wie Privatheit heute gelebt werden kann.
===========
Das Ende der Privatsphäre?
Prism und die gesellschaftlichen Folgen
Seitdem der Whistleblower Edward Snowden enthüllt hat, dass der US-Geheimdienst NSA die digitale Kommunikation weltweit aufzeichnet und auswertet, wissen wir, dass unsere Telefongespräche gespeichert, unsere Mails gelesen und unser Verhalten überwacht werden. Welche Folgen hat das für eine Gesellschaft, in der bürgerliche Grundrechte, die einst als konstituierend für die Demokratie galten, nicht mehr gewährleistet sind?
http://www.3sat.de/page/?source=/kult…
https://www.youtube.com/watch?v=L337lO0C2_I
0
Sskaisle 06.06.2018. 10.16
kas attiecas uz raksta tēmu par datu aizsardzibas regulu
Krievam gribu teikt tiešā runā – nevajag te miglu pūst – vienkārši nevajag – pat datu aizsardzibas regulu valsts ierēdņi – maukas nolādētie – ir sagatavojuši izmantot sodu likšanai un naudas iekasēšanai –
jo valstī valda bandītisma princips – nevis, ka cilvekiem skaidrotu, stastītu , ka uzņēmējiem nāktu pretī ar risinājumiem
apkopjoiet to pieejamo informāciju par jauno regulu – bļedj – paši ierēdņi nespēj vienoties kas ir kas, katrs izprot pa savam – tad par kādu sabiedrības informēšanu var būt runa ?
Kur ir jel viens atbildīgais par to haosu , ko rada pati valsts ar saviem ierēdņiem?
Man draugs bija pie ārsta -speciālista, viņam nebija analīžu izdruka līdzi, un viņš ārstam saka – bet internetā -manā epastā varu atvērt un parādīt – ārsts saka – nē – nē – viņam neesot tiesības citu epastos skatīties, varot šo sodīt –
absurds – nekas cits
1
Iveta Zelca > Dusma 07.06.2018. 01.25
Tad jau ārstu arī par izdrukas skatīšanos var sodīt:)
Sanāk smieklīgi. Tā vietā, lai saskiegtu mērķi un kaut ko aizsargātu ir radīta situācija, ka Regula jāvazā līdzi un katram jāpierāda, ka viņš pēc regulas 6. vai 9.panta attiecīgi drīkt, kaut ko darīt, vai precīzāk – ir jādara.
0
Sskaisle 06.06.2018. 10.08
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/05.06.2018-panorama.id132337/
un ko es ievēroju – ka pat no oficiāliem avotiem mums tiek sniegta ļoti pretrunīga informācija – un tur grozies kā gribi ir naciķu un zzs bezatbildība
piemēram, EK esot veikusi pētījumu un secinājusi , ka tiesu sistēma Latvijā esot laba, ne ļoti laba, bet laba – bet – es saku un ASV eksperti to apstiprina, ka tiesu sistēma mums ir tikai bandītu pašapkalpošanās – ar vidējo , nerunājot nemaz par minimālo algu tev nabagam līdz tiesai nemaz netikt – tik augstas ir uzliktas tiesu nodevas
Tad kas melo – EK un TM vai ASV tiesu eksperti ?
Vai piemēram, kāpēc OIK – t.i. Latvijas valsts pašas organizētā valsts izzagšana – prasta – labi – ne prasta, bet tieši otrādi – smalka , bandītiska – cilvēku un valsts ekonomikas apzagšanas sistēma tiek noklusēta – netiek risināta –
man valsts par nodokļu maksāšanu nedod neko – bļedj – kāpēc man visiem tiem resnajām maukām ir jādod pusi no manis nopelnītā – ja viņi nespēj pat vienkāršākos , elementārākos pienākumus izpildīt –
zviedri ir pārāk klusi – esesmu par atdošanos Makronam – pirmā ar franču karodziņu viņam skrietu pretī – es neredzu , kur citur rast glābiņu no Latvijas valsts bandītisma
1
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@J.Biotops > Dusma 06.06.2018. 11.30
Neviens neapstrīd Tavas tiesības rindas kārtībā atdoties Makronam, ja jau jūti tādu vajadzību. Tikai pēc tam nebrīnies, ka nonāksi uz ripiņas ar beigu staciju pie tā paša Puķina. Pat karodziņa krāsas nebūs jāmaina, tikai jāpārkārto. Cieti.
1
Sskaisle > J.Biotops 06.06.2018. 11.36
nu ko tu runā – kā tu spēji Franciju nolikt uz viena plauktiņa ar Krieviju ?
vai arī esi ļāvies vājumam un lieto reibinošas vielas no rīta?
1
J.Biotops > Dusma 06.06.2018. 12.02
Protams ka Francija no Krievijas ar daudz ko atšķiras. Tāpēc mēs ar franču palīdzību nonāksim atpakaļ krievu jūgā, nevis otrādi. (Tas nenozīmē, ka šajā procesā vajadzētu aizmirst pašu nopelnus, bet ne par tiem šoreiz stāsts)
1
Sskaisle > J.Biotops 06.06.2018. 12.26
labi – padodos – es tavam domu lidojumam līdzi netieku – atteikt makronam , pārdoties par zemāko iespējamo cenu putinam un attaisnot to = skaidrot to, ka variantu jau nav, jo Makrons tik un tā mūs pārdotu putinam – nē, n velreiz nē – tādu loģiku es vienkārši nesaprotu – padodos , ka vienkārši nesaprotu –
1
J.Biotops > Dusma 06.06.2018. 15.51
Pat neceri, ka no Puķina dabūsi kaut kādu cenu, zemāku vai augstāku. Nav viņš maksātājs, lieto, ko var dabūt par velti.
Arī «président jupitérien» Makrons nemaksās, pat pie atteikšanas tikt nevarēsi, jo Tev neko neprasīs. Tā kā nekāda pārdošanās nesanāks ne vienam, ne otram un mani savās neveiksmēs nejauc. Ne mans bizness.
1
Sskaisle > J.Biotops 06.06.2018. 16.18
nē – labāk pārdoties, nekā , ja tevi pārdod – klausi man , notici vismaz vienu reizīti
klau – lasu , ka jaunais vid šefs martinsona labais draudziņš – es tik nesaprtu – kāpēc pašu martinsonu neceļ par vid šefu – tomēr – mums tautai lētāk sanāktu , ne?
0