Saņemts lielākais testamentārais ziedojums Vītolu fonda vēsturē

Vītolu fonds 17. maijā saņēma Gunāra Šterna testamentāro ziedojumu – visus dzīves laikā uzkrātos līdzekļus viņš ir novēlējis Latvijas jauniešu izglītošanai. Tas ir arī pats lielākais ziedojums fonda vēsturē – pieci miljoni Austrālijas dolāru jeb vairāk nekā trīs miljoni eiro, Ir informē fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe. Ziedojums apliecina ne tikai ziedotāja neizmērojamo dāsnumu, bet arī atbalstu Vītolu fonda izvirzītajam mērķim – dāvāt Latvijai jaunus, izglītotus jauniešus, kuri spēs veidot veiksmīgu un panākumiem bagātu savas zemes nākotni.

Pirms vairākiem gadiem Šternu ģimene dibināja citu – Gunāra Šterna dzīvesbiedres Metas tēva docenta Jāņa Fridrihsona piemiņas stipendiju, kas tiek piešķirta Latvijas Universitātē studējošajiem jauniešiem.

Gunārs Šterns piedzima Rīgā 1930. gada 17. janvārī, bet uzauga Gulbenes un Alūksnes apkārtnē. 1944. gadā tūlīt pēc Litenes pamatskolas beigšanas viņš kopā ar vecākiem Pauli un Olgu un jaunāko brāli Uldi sāka bēgļu ceļu rietumu virzienā – Gunārs toreiz bija tikai 14 gadu vecs. Kara beigas Šternu ģimene sagaidīja angļu okupācijas zonā Vācijā, un Gunārs vidusskolas izglītību ieguva Rūdolfa Blaumaņa latviešu ģimnāzijā Oldenburgas bēgļu nometnē.

Pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās Šternu ģimene devās uz Austrāliju un Sidnejas ostā viņi iebrauca 1950. gada ziemā. Vēlāk nonāca Kanberā, kur jau dzīvoja un strādāja radi. Gunārs sāka savas darba gaitas, šķūrējot akmeņogles toreizējā Kanberas spēkstacijā. Taču viņš ļoti vēlējās turpināt izglītoties un iestājās Melburnas Universitātes Kanberas koledžā – tur lekcijas varēja apmeklēt vakaros pēc darba. Taču tur nebija inženierzinātņu fakultātes, tāpēc Gunārs sāka tautsaimniecības studijas, un šī izvēle noteica viņa turpmāko karjeru. Studijas koledžā viņam ļāva atstāt smago darbu spēkstacijā un ieņemt ierēdņa, mācekļa vietu valsts statistikas departmentā – tur viņš pirmo reizi iepazinās ar perforētām skaitļošanas kartiņām.

1954. gadā Gunārs pārcēlās uz Melburnu, lai pabeigtu tautsaimniecības studijas Melburnas universitātē. Viņš turpināja strādāt, bet vienlaikus absolvēja arī Humanitāro zinātņu (Arts) fakultāti, specializējoties matemātikā. Kā izvēles priekšmets matemātikas kursā toreiz ietilpa jaunā datorzinātne, kas saistīja Gunāra interesi uz mūžu.

Mācoties Melburnas Universitātē, Gunārs sastapa Metu un 1957. gada 13. aprīlī  abus uz mūžu savienoja latviešu draudzes mācītājs Arnolds Grosbahs. Pēc studijām viņš strādāja savā pirmajā darba vietā “Gas and Fuel Corporation”, bet Meta universitātē veica ķīmijas asistentes darbu.

1962. gadā Gunārs pieteicās darbā Austrālijas Nacionālajā Universitātē (Australian National University, ANU), kas bija izaugusi no koledžas, kur viņš savulaik sāka studijas. Vēlāk Šternu ģimene pārcēlās uz Kanberu, un Gunārs kļuva par  datoru programmētāju Aizsardzības ministrijā (Department of Defence) – tur viņš strādāja līdz aiziešanai pensijai.

Arī pēc tam Gunārs neprata dīki vadīt laiku – viņš darbojās grāmatvedības jomā un strādāja starptautiskās nodokļu konsultantu firmas H&R Block Kanberas birojā, pēc tam vairākus gadus bija brīvprātīgs valdības nodokļu konsultants (Tax Help) mazturīgiem pilsoņiem. Sešdesmit gadus viņš bija grāmatvežu biedrības Certified Practicing Accountants biedrs.

Latvijā Gunārs Štrens pirmo reizi atgriezās padomju laikā, septiņdesmito gadu beigās, pēc tam vēl vairākas  reizes, pēdējoreiz –  2001. gadā.

Gunārs Šterns mira 2016. gada 26. jūnijā.