Piektdien svinīgā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā. No kopumā vairāk nekā 30 pieteiktajiem projektiem Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) žūrija izvēlējās 12 nozīmīgākos sasniegumus, bet seši projekti saņēma LZA atzinības rakstus.
12 nozīmīgākie projekti pārstāv visdažādākās zinātnes jomas, un ikviens no tiem dod savu ieguldījumu gan sabiedrības intelektuālajā un garīgajā, gan arī ekonomiskajā attīstībā.
Balvas saņēma:
- LZA goda loceklis Jānis Osis un Dr.sc.ing. Uldis Doniņš par oriģinālu topoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teorijas izstrādi;
- LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems un Mg.chem. Mārtiņš Otikovs par zirnekļu tīkla veidošanās molekulārā mehānisma izpēti un mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzības dabiskajam novērtējumu;
- Dr.med. Līga Zvejniece, Dr.pharm. Edijs Vāvers, Dr.biol. Baiba Švalbe, Dr.chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūts), Dr.biol. Ilga Misāne, Dr.med. Ilmārs Stonāns (AS „Grindeks”) par jauna savienojuma E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai izstrādi;
- Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko, Dr.med. Santa Rasa, Dr.med. Sandra Skuja, Dr.habil.med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska par atklājumu, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē;
- Valdis Muktupāvels par kvalitatīvi jaunu pētījumu par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”;
- Māra Grudule par pirmreizēju pētījumu par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”;
- Gundega Grīnuma par pētījumu, kurā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni”;
- LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr.habil.phys. Māris Spriņģis, Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Jurģis Grūbe, Dr.phys. Andris Fedotovs, Dr.phys. Edgars Elsts, Mg.sc.ing. Guna Krieķe, Mg.phys. Andris Antuzevičs, Mg.phys. Meldra Ķemere par sintezētiem jauniem materiāliem, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem;
- LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg.sc.ing. Zane Broka, Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis, Dr.sc.ing. Romāns Petričenko, Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs, Dr.sc.ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva, Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko, Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs par izstrādāto programmatūru energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai;
- Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks, Mg. Anda Fridrihsone par izstrādātu efektīvu siltumizolācijas materiālu: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa;
- LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr.sc.ing. Asnate Ķirse, Dr.sc.ing. Liene Strauta, Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa, Bc.sc.ing. Evija Puiškina par inovatīviem olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātiem pārtikas produktiem no Latvijā audzētiem pākšaugiem;
- Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere, Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško par pētījumu par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām.
Nozīmīgāko zinātnes sasniegumu izstrādē piedalījušās dažādas Latvijas zinātniskās institūcijās, uzņēmumi un ārvalstu partneri. Piemēram, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Karolinska institūts Zviedrijā (Karolinska Institutet) un Analītisko zinātņu institūts Francijā (Institute of Analytical Sciences, ISA) u.c.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) teica: “Gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē ir gan teorētiskajā, gan lietišķajā zinātnē. Tas ir ļoti svarīgi, jo redzam, ka Latvijas zinātnieki veido gan zināšanu bāzi, uz kā pamata var attīstīt produktus un tehnoloģijas, gan pašus produktus un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat ir nozīmīgi, ka pētniecība Latvijā ir vienlīdz augstā līmenī kā dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, tāpat arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.”
Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada.
Komentāri (3)
Sskaisle 18.02.2018. 10.28
dīvaini, ka mūsu zinātnei ir sasniegumi ….
Tikko taču ziņoja, ka vedīšot iekšā zinātniekus un šiem bargi maksāšot – kur tad liks šitos – ar sasniegumiem?
Profesros Sauka laikam tos zinātniekus vedīs uz Latviju
0
tonijs 17.02.2018. 20.19
Mūsu olimpiešiem neslīd kamanas tik labi kā konkurentiem. Zinātnieki- te ir darbs!
1
J.Biotops > tonijs 18.02.2018. 07.13
Tautai vajag sportu, par ko “fanot” (jauks jaunvārds, izaudzis no “fanātiķa”, tātad jau definīcijā izslēdz saprāta klātbūtni) ). Kurš būs tik muļķis, lai fanotu par zinātni?
0