VIDEO: Sprūds neatklāj, kur ņemti līdzekļi drošības naudas iemaksai

Piektdien no ieslodzījuma atbrīvotais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds neatklāj, kur ņemti līdzekļi 500 000 eiro lielās drošības naudas iemaksai. Sprūds aģentūrai LETA norādīja, ka līdzekļu izcelsme “nav svarīga”.

Komentējot cietumā pavadīto laiku, bijušais maksātnespējas administrators atzina, ka šāda pieredze nevar būt pozitīva, taču viņš pamanījās “atrast 23 plusus” apcietinājumā pavadītajam laikam.

Vaicāts, kas būs pirmā vieta, kurp viņš dosies pēc cietuma, Sprūds atbildēja, ka aizies pie friziera.

Viņa advokāts Jānis Rozenbergs sacīja, ka šajā kriminālprocesā drošības nauda pagaidām ir vienīgais viņa klientam noteiktais drošības līdzeklis, taču advokāts pieļāva, ka prokuratūra nākamnedēļ varētu piemērot vēl citus ierobežojumus. Advokāts nevarot komentēt iemaksātās drošības naudas izcelsmi, taču norādīja, ka tā nav noziedzīgā kārtā iegūta.

Sprūdam gan citā kriminālprocesā jau iepriekš bija noteikts aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. Advokāts no prokuratūras sapratis, ka šie kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

LETA jau 2017.gada vasarā vēstīja, ka kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos iesaistīti Sprūds, viņa dzīvesbiedre bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Šajā procesā Sprūdam tika inkriminēta piesavināšanās.

Jau vēstīts, ka Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.

Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim – 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.

Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.

Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.

Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.

Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt “Trasta komercbankas” kreditoru naudu.