Sakārto Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvu

Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvs ir īpaši vērtīgs, jo tajā gandrīz pilnībā saglabāti visi dokumenti, kas attiecas uz latviešu organizāciju darbību Zviedrijā pēc Otrā pasaules kara, informē interneta avīze Latvietis.

Pagājušā gada rudenī noslēdzies Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu arhīva sistematizēšanas projekta pirmais posms. To paveikuši Latvijā un Zviedrijā dzīvojoši zinātnieki, savstarpēji sadarbojoties. Projektu ar Latvijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu īstenoja Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) arhīvu grupa Lilitas Zaļkalnes vadībā sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāju, arhivāri Inesi Kalniņu.

Lielā materiālu apjoma dēļ līdz šim izdevies izskatīt un sakārtot 291 dokumentu kasti jeb apmēram vienu piekto daļu no visa Zviedrijā uzglabātā dokumentu arhīva, kas jau drīzumā būs pieejami izpētei zinātniekiem. Arhīva materiālu sakārtošanu darbu iecerēts turpināt arī šogad.

Kā Latvietim teic Zaļkalne, arhīvā Zviedrijā ir daudz unikālu dokumentu, kas stāsta, piemēram, par Otrā pasaules kara bēgļu laivām un to īpašniekiem. Tāpat ir informācija, vai kāds ģimenes loceklis ar Sarkanā Krusta palīdzību tika pārvests no kara izpostītās Vācijas uz kara neskarto Zviedriju, kādus soļus spēra Latviešu palīdzības komiteja sakarā ar t.s. baltiešu izdošanu 1945. gada beigās, vai – kā izpaudās trimdas baltiešu sadarbība aukstā kara laikā. „Pateicoties arhīva materiālu sakārtošanai, šādus un līdzīgus jautājums zinātniekiem pavisam drīz būs iespējams izpētīt un darīt zināmus arī plašākam interesentu lokam,“ saka Zaļkalne.

Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvs patlaban atrodas Zviedrijas galvenā arhīva Riksarkivet paspārnē arhīva filiālē Arningē, kas ir ārpus Stokholmas. Arhīvs veido vairāk nekā 120 plauktu metru, tajā ir dažādi dokumenti – žurnāli, grāmatas, bankas rēķini, fotogrāfijas, fotoalbumi, līgumi, ziņojumi, protokoli, sarakste un daudz kas cits.