Šogad Latvijas enerģētikas nozarē izpildīsies vairāki priekšnosacījumi, kas veicinās tirgotāju piedāvājumu pārskatīšanu, radot jaunus, patērētājiem aktuālus pakalpojumus. Energoefektivitātes pienākumi, gāzes tirgus tālāka atvēršana mājsaimniecībām un vispārējs konkurences pieaugums nozarē beidzot ļaus Latvijai pietuvoties tādam tirgus modelim, kas raksturīgs attīstītiem tirgiem, kur cena ir tikai viens no piedāvājuma izvēles faktoriem un patērētājiem ir iespēja saņemt vairāk ieguvumu nekā tikai enerģiju savas mājas izgaismošanai vai apkurei.
Energoefektivitātes pienākumi radīs jaunus piedāvājumus
No janvāra, atbilstoši Energoefektivitātes pienākumu shēmas noteikumiem, sākas jauns posms valsts energoefektivitātes politikā. Tas elektroenerģijas tirgotājiem nosaka saistības pret valsti, kas cita starpā paredz arī atbalstu patērētājiem, lai celtu to energoefektivitāti. Tādējādi sagaidāms, ka Latvijas enerģijas tirgotāji papildinās savu piedāvājumu ar jauniem pakalpojumiem un enerģijas cena vairs nebūs izteikti izšķirīgais konkurences faktors.
Tas, kā katrs tirgotājs izvēlēsies īstenot noteikumos minētās prasības, var ietekmēt arī tirgus sadalījumu. Priekšrocības būs tiem elektroenerģijas tirgotājiem, kuri spēs piedāvāt vairāk nekā tikai enerģijas iegādi. Jauni pakalpojumi un risinājumi iespējami dažādās jomās, sākot no ekspertīzes energoefektivitātes konsultācijās līdz pat finansējuma programmām energoefektīvu iekārtu un risinājumu ieviešanai. Šīs pārmaiņas ļaus patērētājiem sajust lielāku ieguvumu no atvērtā tirgus darbības. Faktiski nākamo pāris gadu laikā novērosim jaunu tirgus attīstības posmu, kur arvien skaidrāk iezīmēsies katra tirgotāja atšķirīgais piedāvājums pēc tā satura, nevis tikai cenas.
Gāzes tirgus – aktuālākais jautājums, arī mājsaimniecībām
Dabasgāzes tirgus ir atvērts tikai pusgadu, bet tā izaugsmes temps Latvijā jau tagad pārspēj visas prognozes. Tāpēc arī 2018. gadā tas tirgotājiem būs lielākais konkurences izaicinājums, jo šeit atvērtais tirgus vēl ir attīstības sākumposmā. Tas nozīmē plašas iespējas strādāt pie jaunu piedāvājumu veidošanas un klientu piesaistes.
Plašākai auditorijai interesantākā būs gada izskaņa, kad mājsaimniecībām un tirgotājiem būs jāgatavojas regulēto cenu atcelšanai un tirgus pilnīgai atvēršanai līdz ar 2019. gada janvāri.
Ņemot vērā, ka gāzes patēriņš mājsaimniecībās ar gāzes apkuri ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas patēriņš, šis tirgotājiem būs ļoti saistošs segments un arī mājsaimniecību aktivitāte ir prognozējama augstāka, jo no izmaksu viedokļa šiem patērētājiem gāze ir daudz lielāka izdevumu pozīcija. Vienlaikus tas paver iespējas veidot integrētus gāzes un elektroenerģijas iegādes piedāvājumus, kur vēl lielāku pievienoto vērtību sniegs jau pieminētie energoefektivitātes pakalpojumi.
Līdz ar tirgus attīstības nākamo soli šogad ieraudzīsim arī jaunu dabasgāzes pārvades un sadales tarifu struktūras piedāvājumu. Pašlaik gāzes sadales sistēmas operatora tarifi ir atkarīgi tikai no gada laikā patērētā apjoma, tomēr nākotnē šī tarifu struktūra varētu tikt pielīdzināta elektroenerģijas tirgū esošajai praksei, kur ir gan fiksētā, gan mainīgā tarifa daļa, kas atkarīga no pieslēguma veida.
Kopumā tieši pārdomātam tirgus regulējuma būs būtiska loma veiksmīgā gāzes tirgus attīstībā, lai sabalansētu patērētāju un tirgotāju vajadzības, vienlaicīgi nodrošinot augstu tirgus aktivitāti un tā pieejamību jauniem tirgus spēlētājiem. Tas noteiks, cik sekmīgi noritēs regulēto cenu atcelšana mājsaimniecību patērētājiem un kā veidosies vienots Baltijas gāzes tirgus.
Atjaunojamo energoresursu atbalsta nākotne politiķu rokās
2017. gadā spilgti iezīmējās sabiedrības neapmierinātība jautājumos, kas saistīti ar Obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Ekonomikas ministrija atkārtoti apstiprināja, ka strādās pie tā, lai ierobežotu jau izsniegtās atļaujas enerģijas pārdošanai OIK ietvaros. Vienlaikus nozares pārstāvji sagaida, ka tiks nodefinēts, vai un kādi atbalsta mehānismi būs pieejami nākotnē jaunu ražošanas jaudu attīstībai. Ņemot vērā, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, ir maz ticams, ka līdz šā gada rudenim nonāksim pie konkrētas tālākas attīstības politikas nozarei. Vienlaikus ir cerība, ka priekšvēlēšanu debates var kalpot par labu platformu Latvijas atjaunojamo energoresursu attīstības iztirzāšanai.
Autors ir energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs
Komentāri (12)
Sskaisle 04.01.2018. 10.39
Es joprojām esmu noskaņota uz to, ka ja man ar janvāri pieaugs maksa par elektrību es atteikšos no tās un sūdzēšu valsti tiesā. Cik mēs nabagi esam mānīti un krāpti un apzagti – man vienreiz pietiek.
Tālāk – lasīju,ka gāzes tirgošanā iesaistīsies vai jau ir iesaistījies arī lattelecom – nu tas pats valsts uzņēmums, kurš mums nodrošina visas putina krievijas tv programmas, kamēr Rietumu demokrātisko valstu tv progrmmas gandrīz nav pieejamas. Jā tātad – mani uztrauc valsts atbalstīta uzņēmuma nonākšana tirgū. Savulaik es atteicos no tv , jo bija jāpērk dekoderi. Iagunijā tie maksāja – 5-7 ls – Latvijā – 35-45 lati. Es to uzskatīju par laupīšanu. Tagad iznāk, ka valsts ar lattelcom palīdzību, jeb lattelecom ar valsts palīdzibu mūs atkal drīkstēs drāzt nežēlīgāk kā ezītis asfaltu.
Vēl – tikko lasījām kā NA terorizē Latviju – konkrēti – Salaspils pašvaldību. Vienlaicīgi – nekas jau nav sakārtots Gudeniekos , kur privātas kopānijas sūknē milonus no Latvijas zemes, bet pašvaldībai pat infrastruktūras sakārtošanai naudiņa netiek.
Mans jautājums – kas ir Latvijas valsts? Kāpēc man jāsamierinās ar to, ka Latvijas zemi likumīgi drīkst izlaupīt politiķi? Kur ir viņu atbildība? Kāpēc neviens nesēž cietumā ?
Kāpēc vienu NEO notiesāja un viņam bija jālūdz žēlastība prezidentam, bet OIK bandīti dzīvo cepuri kuldami un Gudenieki tiek atdoti par velti, ja es pieņemu , ka neviens politiķis nav saņemis kukuļus par tiesībām brīvi ņemt visu kas ir Gudenieku zemē ?
Labrīt NA , labrīt visi viņu atbalstītāji- kur ir tiesiska valsts? Cik ilgi sēdēsiet uz sejas Laimdotiņai un viņu varosiet?
2
BardainaisSigne > Dusma 04.01.2018. 10.49
Labrīt,Nacionālās Apvienības apmelotāja.======Ekonomikas ministrijas noteikumi ļauj firmai ieguvi saukt par izpēti. https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/gudeniekos-izpumpeta-nafta-vairak-neka-5-miljonu-vertiba-bet-uznemejs-to-joprojam-sauc-par-izpeti/ Kurš vada Ekonomikas ministriju?Vai tik tas nebija Ašeradens no Vienotības?Tavējais!
1
Sskaisle > Bārdainais Signe 04.01.2018. 10.56
jau no laktas nolecis -naciķu herakls – es nolēmu, ka turpmāk tev nepalīdzēšu pelnīt tavu troļļa algu – pietika man – būtu kaut jel kādu naudiņu man par to iedevis, kaut jel kādas oliņas , sviestiņu atsūtījis -nekā – pietiek viss – vairs nē un nē !
5
BardainaisSigne > Dusma 04.01.2018. 11.06
Kā to saprast?Tu vairs neapmelosi NA?Kas tad nu tev noticis?Troļļa aldziņu grasās nogriezt?
0
basta > Dusma 04.01.2018. 13.59
Kas tu, krople, krievu praporu pidaraska, esi, Ozoliņš, Sprance, Streips, Tomsons, Liniņš, vai Strautmane, lai par izkārnīšanos uz latviešiem vēl saņemtu naudu?
0
tonijs > Dusma 04.01.2018. 14.21
Vēl daži nejauki gaiļi mēģina cilvēkam ieklupt kājās- manējais šodien mēģināja, tad nu es viņam pāris reizes maigi iespēru un pamācīju lidot.
1
basta > tonijs 04.01.2018. 14.31
Varbūt ka gailis, sajutis tavas kloākas pa cisku tekošā sekrēta smaku, gribēja tevi izdrāzt?
0
tonijs > Dusma 04.01.2018. 16.00
Tomēr labi, ka NA un ZZS ir tādi atbalstītāji kā basta un Ēriks-gailis, tikai viņu tekstus vajadzētu popularizēt, padarīt pieejamus plašām tautas masām. Tos derētu apkopot- līdzīgi kā oligarhu Rīdzenes sarunas- un uzdāvināt visām Latvijas bibliotēkām, tad ikvienam normāli domājošam cilvēkam momentā pārietu jebkāda vēlme balsot par NA vai ZZS.
0
tonijs > Dusma 04.01.2018. 14.11
Dusma, gaiļi olas nedēj, viņi tikai nostājas uz sūdu čupas, dižojas un dzied.
1
basta > tonijs 04.01.2018. 14.19
Labi vismaz, ka pidari nevar ieņem, iznēsāt un laist pasaulē bērnus! Staigātu jūs, smirdīgie pretekļi, ar lieliem vēderiem.
0
BardainaisSigne > Dusma 04.01.2018. 10.54
No 2000.gada bija spēkā noteikumi, ka par izpumpēto naftu valstij jāsaņem 2 -12% no tās vērtības. 2009.gadā Ekonomikas ministrija sagatavoja un valdība pieņēma noteikumus, kuru rezultātā Gudenieku naftas pumpētājiem valsts nodeva nav jāmaksā. Šādā veidā valsts nav ieguvusi 133 tūkstošus eiro. Ekonomikas ministrs tolaik bija Artis Kampars.
ARTIS KAMPARS
Ekonomikas ministrs (2009) (Vienotība)
Man ir jāapskatās, es jau nezinu ko atbildēt. Ja jūs gribat nofilmēt, ka es neko nezinu tas ir viena lieta. Tad man jāpapēta, kas par argumentiem bija.
Pēc diennakts papētīšanas viņš argumentus tomēr neatrada un nebija gatavs izstāstīt senā lēmuma pamatojumu. Taču iemesls noteikti neesot bijis spiediens no naftiniekiem.https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/gudeniekos-izpumpeta-nafta-vairak-neka-5-miljonu-vertiba-bet-uznemejs-to-joprojam-sauc-par-izpeti/
0
Ricis 02.05.2018. 21.25
Iesaku palasīt par šiem!
http://efekta.lv/pakalpojumi/energosertifikats
0