Judins: Prokuratūrai oligarhu lietas jautājumos būtu jāstrādā pie papildu pierādījumu iegūšanas

Prokuratūra atsevišķos oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas laikā aktualizētajos jautājumus nerosina kriminālprocesus, jo baidās zaudēt, lai gan tās uzdevums ir strādāt pie papildu pierādījumu iegūšanas. Šādu viedokli aģentūrai LETA izteica oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Andrejs Judins (Par).

Politiķis uzskata, ka prokuratūra nerosināja kriminālprocesu par ekspolitiķa Aināra Šlesera sniegtajām liecībām “oligarhu lietas” parlamentārajai izmeklēšanai, jo baidās, ka nevarēs pierādīt iespējamo attiekšanos no liecību sniegšanas.

Taujāts par šo lēmumu, Judins teica, ka prokuratūra situāciju nointerpretējusi līdzīgi kā “oligarhu lietas” kriminālprocesā, proti, ka to nevarēs pierādīt. Tomēr ir vairāki jautājumi, uz kuriem Šlesers neesot atbildējis, lai gan tie tieši uz viņu neattiecas, norādīja deputāts. Līdz ar to būtībā ekspolitiķis izvairījies no atbildēšanas uz jautājumiem, uzskata Judins.

Strādājot parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, Judins secinājis, ka prokuratūra ir ļoti piesardzīga pēc savas būtības, vienmēr sekojot līdzi, vai ar esošajiem pierādījumiem sanāks pārliecināt tiesu. Taču tiesībsargājošajai iestādei vajadzētu būt citai pieejai -, konstatējot sākotnējo problēmu, tai būtu jāstrādā pie papildus pierādījumu iegūšanas, lai lietu virzītu tālāk, sacīja Judins.

Tomēr tā vietā, lai meklētu šos pierādījumus, prokuratūras pārstāvji vienmēr uzdodot sev jautājumu, vai sanāks kādu notiesāt, ir pārliecināts deputāts. Pati sev atbildot, ka nesanāks, prokuratūra ar “oligarhu lietu” saistītajos gadījumos izvēloties neveikt papildus soļus. Judins norādīja, ka prokuratūrai nevajadzētu būt tikai pastniekiem starp izmeklētājiem un tiesu, bet dot arī savu ieguldījumu lietas sagatavošanas procesā.

Judins arī pauda, ka prokuratūrā ir jāmainās atmosfērai, apzinoties savu misiju un funkcijas. Par šīm nepieciešamajām izmaiņām, ja būs pietiekams laiks, politiķis varētu vaicāt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kad viņš tiks iztaujāts parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē 4.janvārī.

Judins vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot sākt izmeklēšanu par Šlesera atteikšanos atbildēt uz jautājumiem tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Deputāts uzskata, ka 30.oktobra sēdē Šlesers nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai.

Ģenerālprokuratūra nolēma nesākt kriminālprocesu pret Šleseru par atteikšanos atbildēt uz jautājumiem. Pārbaudi veica prokurors Māris Leja, kuru prokuratūra deleģējusi kā savu pārstāvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš skaidroja, ka atteikšanās sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai pamatota ar to, ka saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi. Šādas tiesības izriet no tiesībām neliecināt pret sevi, kas nav aprobežojamas vienīgi ar personas paskaidrojumiem kriminālprocesā.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām izriet, ka persona nezaudē tiesības nesniegt paskaidrojumus pret sevi saistībā ar kriminālprocesu, ja pastāv procesuāls risks tā atjaunošanai vai jauna kriminālprocesa sākšanai. “Turklāt personai saglabājas tiesības nesniegt atbildes ne tikai uz tādiem jautājumiem, uz kuriem atbildot patiesi, viņa būtu tieši spiesta atklāt kādas savas iespējamās noziedzīgās darbības, bet arī tad, ja šīs atbildes tikai netieši attiektos uz izmeklējamo noziegumu,” norādīja Leja.