Vējonis: nav pārliecības, ka tiesu vara gatava pati kritiski vērtēt tiesnešu darbu

Kopš 2008. gada Tieslietu ministrija rosināja sešas disciplinārlietas saistībā ar tiesnešu pārkāpumiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos. Tiesnešu vārdi netiek oficiāli atklāti, bet tie izsecināmi no lietu apstākļiem. Trīs no sešām lietām disciplinārkolēģija izbeigusi. Tajā skaitā pret Latgales priekšpilsētas tiesnesi Jolantu Zaškinu, kura «ceļojošo» firmu skaita ziņā ir starp līderiem, tikai nedaudz atpaliekot no rekordista Raimonda Bula.

Trijos pārējos disciplinārlietu gadījumos nopietnākais sods bijis rājiens. To saņēmusi viena no ražīgākajām «ceļojošo» lietu tiesnesēm Valija Grebežniece — pēc tam, kad jau otro reizi bija nelikumīgi rīkojusies, pasteidzoties nomainīt uzņēmuma tiesisko statusu, iekams Augstākā tiesa izskatījusi protestu, kas iesniegts par viņas iepriekšēju lēmumu.

Lūgta kopumā novērtēt tiesu darba kvalitāti maksātnespējas lietās, ministrija atbildēja, ka tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana «ir pašas tiesu varas kompetencē.»

Žurnāls Ir uzdeva divus jautājumus valsts amatpersonām: 1) vai saredzat problēmu, ka tiesā var gadiem strādāt tiesneši, kuri sistemātiski pieļauj pārkāpumus, vai un kur tieslietu sistēmā ir kļūda, kas pieļauj šādu situāciju, un kā to novērst?; 2) vai saredzat savu atbildību par to, lai tiesu vara Latvijā būtu uzticama? Vai un ko vajadzētu darīt šī mērķa labā?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis:

1. Uzskatu, ka šobrīd iztrūkst Tieslietu padomes un citu tiesu varas institūciju vērtējuma par šiem gadījumiem un skaidrojuma sabiedrībai. Stipru tiesu varu raksturo aktīvs dialogs ar sabiedrību, nevairīšanās no problēmu publiskas apspriešanas un risināšanas, kā arī pašas tiesu varas rūpes par tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanu. Diemžēl nav pārliecības, ka tiesu vara būtu gatava pati kritiski vērtēt atsevišķu tiesnešu darbu un nepieciešamības gadījumā izmantot likumos paredzētos instrumentus, lai negodprātīgus vai darbam nepiemērotus tiesnešus atsijātu no sistēmas. Tas būtu jāmaina.

Atsevišķos gadījumos tiesnešu darbs un pieņemtie lēmumi ir sabiedrībā radījuši pamatotus jautājumus. Šis ir viens no tādiem gadījumiem. Tiesu varai būtu ļoti uzmanīgi jāraugās uz pat vismazākajām šaubām par atsevišķu tiesnešu godaprātu. Neskaidra un apšaubāma viena tiesneša rīcība met aizdomu ēnu uz visiem tiesnešiem un mazina uzticēšanos tiesiskumam Latvijā.

Ikvienam tiesnesim ir jābūt profesionālim, jāspēj godprātīgi strādāt un skaidrot savus pieņemtos lēmumus sabiedrībai.  Svarīgi, lai sistēmā par tiesnešiem ienāktu profesionāli, zinoši un godprātīgi juristi. Valstij jānodrošina tāda tiesnešu atlases kārtība, kas neļauj sliktiem juristiem kļūt par tiesnešiem, kā arī jāsekmē tiesneša profesijas prestižs juristu vidū.

2. Tiesiskuma stiprināšana ir viena no manas prezidentūras prioritātēm. Šajā jomā darāmā ir daudz, un svarīgi, lai tiesu sistēmā notiktu neatgriezeniskas un kvalitatīvas pārmaiņas tiesiskas valsts nostiprināšanā. Ikvienam tiesnesim un visai tiesu sistēmai mērķtiecīgi jāstrādā valsts un sabiedrības interesēs. Tiesu varai ikvienā lietā jārada pārliecība, ka viens likums un viena taisnība ir visiem un tiesā iespējams panākt taisnīgumu.

Lai sekmētu vajadzīgas pārmaiņas tiesu varā, Saeimai otrreizējai caurlūkošanai esmu atgriezis grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Manuprāt, Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Uzskatu, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Savukārt ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas un korupcijas riskus.

Esmu ticies un pārrunājis problēmas ar Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un tieslietu ministru. Jauno tiesnešu zvērestu ceremonijās un tiesnešu konferencēs ir uzrunātas problēmas un iezīmēti tiesu varas darbi, kurus es un sabiedrība sagaidām no tiesnešiem.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece:

Nolaidīga amata pienākumu pildīšana vai likuma pārkāpumi nav pieļaujami nevienai amatpersonai – arī tiesu sistēmā. Uzskatu, ka tiesu sistēmai bija un ir visas iespējas novērst situāciju, ka gadiem strādā tiesneši, kas pieļauj sistemātiskus pārkāpumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis:

Atbilstoši Satversmei, tiesu vara Latvijā ir neatkarīga, tā ir pakļauta noteiktiem likumiem, kas jāievēro, un nebūtu pareizi, ja Ministru prezidents sāktu komentēt tās darbu, vērtēt tiesnešus vai, vēl jo vairāk – konkrētas lietas un spriedumus.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs:

1. Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta otrajai daļai tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.

Tiesneša profesionālo darbību ik pēc pieciem gadiem novērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Novērtēšanas procesā atsauksmi par tiesneša darbu sniedz gan tiesas priekšsēdētājs, gan augstākās instances tiesas tiesnesis. Tiek izvērtēta tiesneša pieņemto nolēmumu kvalitāte – gan to nolēmumu, kas pārsūdzēti augstākas instances tiesā, gan arī to, kas nav pārsūdzēti.

Pirmā Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana tika veikta no 2013.gada līdz 2016.gadam, un rezultāti  neuzrādīja būtiskas problēmas tiesnešu darba profesionalitātē – no  547 tiesnešiem tikai sešu pirmās instances tiesas tiesnešu profesionālā darbība novērtēta negatīvi.

Trīs instanču tiesu sistēmas darbības pamatuzdevums ir spriest taisnīgu tiesu, katrā nākošajā augstākas instances tiesā labojot un novēršot zemāku instanču tiesu kļūdas.

2. Latvijas Republikas Satversme, kas ir tiesu darbības pamats, nosaka, ka tiesai jābūt taisnīgai. Izspriest tiesu taisnīgi un pieņemt taisnīgu nolēmumu konkrētā lietā ir katra konkrēta tiesneša vai tiesnešu kolēģijas atbildība.

Ne Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ne Tieslietu padomes priekšsēdētājam nav tiesību iejaukties tiesneša tiesas spriešanas procesā vai rezultātā, jo saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 10.panta pirmo daļu, spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Sabiedrības uzticība tiesu varai ir viens no stratēģiskajiem mērķiem Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2017.–2019.gadam.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers:

1. Tiesneša darba kvalitātes novērtējumu sniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (skat. likuma “Par tiesu varu” 93.-94.5 p.).

Ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veicot konkrēta tiesneša darba kvalitātes kārtējo novērtēšanu nav spējusi konstatēt un sniegt objektīvu novērtējumu daudzām, sistemātiskām kļūdām tiesneša darbā, iespējams, ir jāizvērtē un jāuzlabo pašas šis kolēģijas darbs.

2. Likuma “Par tiesu varu” 89.1 pantā (Tieslietu padome) noteikts, ka “Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā”.

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 89.2 pantu (Tieslietu padomes sastāvs):

(1) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs;

3) tieslietu ministrs;

4) Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

5) ģenerālprokurors;

6) Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;

7) Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;

8) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

(2) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi vēlēti locekļi:

1) Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;

2) seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.

(3) Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs — no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus — no apgabaltiesu tiesnešu vidus.

(4) Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

 

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.