VDK zinātniskās izpētes komisija aicina Vējoni rīkoties, lai nodotu "čekas maisus" atklātībai • IR.lv

VDK zinātniskās izpētes komisija aicina Vējoni rīkoties, lai nodotu “čekas maisus” atklātībai

14
Foto: Edijs Pālens, LETA

Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi lūgt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim rosināt atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai, informē Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre, komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāve Marta Starostina.

Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens. Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

Komisija uzsver, ka VDK un tās priekšteči bija tikai viena no okupācijas režīma institūcijām. “Represijas organizēja Padomju Savienības komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas vadība. Totalitārā režīma nostiprināšanā, represijās, līdzcilvēku izspiegošanā bija iesaistītas arī Latvijas Padomju sociālistiskās republikas Ministru padome, nedemokrātiski veidotās pilsētu un rajonu izpildu komitejas, ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, arī vissavienības institūcijas – PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR institūcija un citas. Pētīt nepieciešams ne tikai VDK, bet visu šo sistēmu kopumā.”

“Zinātniskā izpēte ļauj pārliecinoši konstatēt, ka VDK jeb čeka darbojās ne vien tieši, bet arī caur piesegstruktūrām. Līdztekus zināmām struktūrām kā Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru komiteja, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienība (Intūrists), kā segorganizācijas izmantoja arī, piemēram, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Augstākās izglītības un vidējās speciālās izglītības ministriju, daudzas citas iestādes,” vēstulē raksta komisijas pārstāvji.

Kā atgādina Kangeris, komisija jau 2015.gada 6.martā ar protokollēmumu vienbalsīgi pauda, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.

“Morālo vērtējumu par katra rīcību, motīviem, apstākļiem var dot vienīgi Latvijas sabiedrība un katrs cilvēks savā garīgajā dzīvē pats,” teikts komisijas paziņojumā.

Komentāri (14)

Sskaisle 13.11.2017. 11.35

Es jau esmu rakstījusi par to un varu tikai atkārtoties – uzskatu, ka šodienas Latvijas valsts tērē milzu naudu propagandai – lai čekas =olihgarhu kontrolētajā mazvalstiņā esošā
varas vertikālē gūtu tādu kā morālu un garīgu leģitimitāti.

Kādreiz mums bija viens varonis Ļeņins – arī mans vecvectēvs un dzīves paraugs utt.
Tagad mums ir tikai viena čekas upure un viena disident – Lidijas kundze. Un tik ideāla varone – viņa savus mocītājus zin, viņa tiem ir piedevusi un viņa ar visu ir samierinājusies un dzīve ir skaista.

Manī tas neraisa neko citu kā pretestību un noliegumu un šai filmai netērēšu ne minūti laika , mans ļeņins un viss, kas ar to saistīts tagad klusi un mierīgi tiek nomainīts ar Lidijas kundzi – paldies, nē navajag – man elki nav vajadzīgi. Man pietiktu , ja tiktu atvērti čekas maisi, ja būtu sakārtota likumdošana, ka arī manas dzimtas čekas upuru pēcteči drīkstētu piedzīvot to laipnību un izredzētību uzzināt savu mocītāju vārdus un uzvārdus , spriedumu un GALVENAIS – KA MĒS VISI KOLEKTĪVI – VALSTS SIMTGADĒ piedzīvotu apziņu , ka ir uzvarējis TAISNĪGUMS.

Šobrīd čakli miņam čekas izliktās laipas ….

http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pirmizradi-piedzivos-dokumentala-filma-par-lidiju-lasmani-doroninu.a256761/

11. novembrī, Lāčplēša dienā, Nacionālā kino festivāla “Lielais Kristaps” ietvaros kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē plkst. 18 tiks pirmizrādīta režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma “Lidija”, klātesot arī filmas varonei – pazīstamajai disidentei Lidijai Lasmanei-Doroņinai.

Filma nav tikai veltījums unikālai personībai Latvijas vēsturē, tā arī parāda visas Latvijas tautas ceļu caur Lidijas mūžu. Režisors un scenārija līdzautors Andrejs Verhoustinskis izvēlējies neparastu un ļoti emocionālu pieeju savas filmas varones portretēšanai – vissmagākajos pārbaudījumos rūdītais, gandrīz gadsimtu ilgais mūžs skatītājam atklājas vienā 35 minūšu tuvplānā.

+2
-1
Atbildēt

2

    BardainaisSigne > Dusma 13.11.2017. 11.53

    Tu esi Ļeņina mazmeita?Tad lūk no kurienes tev demagoga talants.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    tonijs > Dusma 13.11.2017. 16.10

    Par taisnīguma uzvaru piekrītu- jebkurš ļaunums ir jāsoda un sodam ir jābūt gan kā gandarījumam cietušajiem, gan kā preventīvam līdzeklim, lai tas neatkārtotos.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    edge_indran > tonijs 13.11.2017. 17.40

    Netiesā, un netapsi tiesāts.
    Vēsture tiesāja, tiesā un tiesās, tāpēc nav jēgas te dancot ap maisiem – uzturēt dermokrātijas šovu. :
    “….2009. gadā “Reverta” pieprasīja Rīgas starptautiskajā šķīrējtiesā piedzīt no uzņēmuma “Constance” un līdzīpašniekiem Edvīna Inkēna, Solvitas Rozentāles un Vladimira Čebotarjova nesamaksāto kredītu – kopā ar procentiem 566 369,76 eiro apmērā. Līdz kredīta līguma pārtraukšanai no teju pusmiljona eiro lielā aizdevuma “Constance” bija atmaksājusi tikai nedaudz vairāk par 10 000 eiro. Šķīrējtiesa šo prasību apmierināja, kopā ar tiesas izdevumiem liekot samaksāt atbildētājiem 570 611,21 eiro un vēršot parāda piedziņu pret “Constance” līdzīpašnieku naudu, kustamu un nekustamu mantu. Tā kā pārējie atbildētāji dažādu iemeslu dēļ no piedziņas tika izslēgti, piedziņa reāli tika vērsta pret vienu atbildētāju – Edvīnu Inkēnu.”
    Inkēns – galvojuma upuris vai aplaupītais (LA, 26. maijs, 2017.)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 13.11.2017. 11.06

Es patiešām uzskatu, ka ir tā, ka kamēr noziedznieki nav sodīti , tikmēr viņi ir drauds jauniem noziegumiem.
Pārfrazējot es tā domāju par čekas nesodāmību, tās visvareno ietekmi uz cilvēku prātiem un attiecīgi rīcību visos līmenos. Ne jau tikai čekas bosu vai aģentu darbībā, arī čekas upuru bailēs un klusēšanā.

Viena lieta, ka čekas maisu noslēpumi tiek izmantoti , lai manipulētu ar sabiedrību, otra lieta, šo maisu turēšana slepenībā tiek izmantota par biedu un pat ieroci visiem, tiem, kuri lāgā nezin vai viņi tur ir vai nav kā aģenti vai ziņotāji.

Būtībā – kamēr maisi nav atvērti – čekas noziegumi turpinās un tieši tāpēc es par 101 prcentu atbalstu prasību atvērt čekas maisus
Zatlera un citu čekistu kalpu atrunas, ka tauta neesot gatav patiesībai nav arguments, tie ir meli. Gatavi patiesībai un atklātībai nav tie, kuri šos maisus izmanto savas varas uzturēšanai.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/691994-deltas_parveide_redige_vdk_agentu_datu_bazi_dzes_svarigu_informaciju

+1
0
Atbildēt

2

    basta > Dusma 13.11.2017. 14.21

    Ja turpināsi balsot par Vienotības kremļa maukām, čekas kājslauķiem, zagļiem un pidarasiem un tā klonu, JaunoKP, nekas nemainīsies.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    tonijs > Dusma 13.11.2017. 16.17

    Labi, arī es piekrītu čekas maisu atvēršanai, lai:
    1) Tu redzētu, ka tajos nav vis noziedznieki (jo noziedznieku arhīvu aizveda uz Maskavu), bet mūsu inteliģence, mākslinieki, zinātnieki, kuri sadarbojās ar čeku, lai varētu netraucēti darboties savā profesijā un braukt uz ārzemēm (un tādā veidā arī griezt dzelzs priekškaru);
    2) Tu redzētu, kādas melu un dubļu straumes pār viņiem gāzīsies, par ko es esmu 101% pārliecināts.

    0
    -1
    Atbildēt

    2

    basta > tonijs 13.11.2017. 16.43

    Nedirs, zatļerast, jobanais staļiniskais kropli. Vēl 1991. gada 20 augustā tavējie fašistiskie izdzimteņi nezināja, ka ir padirsuši.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > tonijs 13.11.2017. 16.33

    kā tad melu un dubļu straumes … Tonij, Tu tomēr esi čekists … un ka čekas upuriem kapos nav miers ? Un ka čekisti turpina iznicināt Latviju? No Latvijas katru gadu turpina!!!! aizbraukt 10 – 15 000 latviešu? Tie Tev nav argumenti? Ka kādam čekas glumeklim kāds iespļautu acīs – tā gan būtu traģēdija , vai ne? Tas nekas, ka simtiem tūkstošiem čekas upuru atņēma vai izpostīja dzīves ….tas neskaitās – galvenais, ka labi tiem, kuri bija un ir gatavi pārdoties

    ko tu neko neatbildēji, kad es piesaucu, ka šodienas in teliģence ir iznīcinājusi pilnīgi visus literāros drukātos medijus?

    Labi, es klausos visus Liniņa raidījumus par vēsturi – patīk man ļoti – tagad par Akurateru – iesaku – un beidz bučot rokas čekistiem –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 13.11.2017. 17.43

    Es atkal domāju, ka čekists ir tas, kas otru bez tiesas un pierādījumiem nosauc par čekistu. Cilvēki izbrauc arī no daudzām citām valstīm, kam pamatā galvenokārt ir ekonomiski apsvērumi. Vieni izbrauc, citi iebrauc, tas ir normāli. Dusma, es vienkārši fiziski nevaru atbildēt uz visiem Taviem jautājumiem, jo Tev vienā komentārā tādi ir vairāki, bet man nav tik daudz laika. Literārie drukātie mediji atdod vietu elektroniskiem medijiem. Tu saki, ka neviens neskatīsies kultūrvēsturisku filmu, tad kas lasīs to literāro drukāto mediju? Par bučošanu es jau atbildēju pie iepriekšējā raksta.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > tonijs 13.11.2017. 17.56

    nē – čekists ir uz mūžu – un tas čekisms ir domāšanā un attieksmē –

    tu uztraucies visu laiku, kā tad nu būs tiem inteliģentiem, ka nu uz viņiem varēs rādīt ar pirkstu, bet kā ir tiem, kuriem čeka nomocija vienu paaudzi, bet nākošai paaudzei ierobežoja tiesibas un trešo paaudzi vispār padzina no Dzimtenes?
    Es nespēju saprast, kāpēc nevienā brīdī par to tu neuztraucies….

    Tonij – kāpēc Tu melo? Nosauc man kaut vienu literāro elktronisko mediju, mani interesē. Neko neesmu dzirdējusi = labprāt uzzināšu

    Man starp citu arī nav laika, FB cīnos pret Mārtuževu, kura apmelo Luteru , katoļu nelietība sasodītā, bet ar draugu cīnos par tiesī bām žēloties un tikt pažēlotai , nevienam nav viegli un nav laika, tā kā arī šis tavs attaisnojums neder

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 13.11.2017. 18.23

    Čekas nomocītajiem- mūžīga piemiņa, čekas zvērībām- mūzīgs nosodījums un nekāda attaisnojuma. Esmu radis neuztraukties par lietām, kuras nevaru ietekmēt. Man pietiek savu rūpju. Par literatūru Taču tu zini labāk, ka ir http://satori.lv/, drukātā veidā iznāk Domuzīme, Kultūras Diena. Nu nebūs vairs tā, kā Atmodas laikā, kad cilvēki agri no rīta skrēja uz kiosku, lai nopirktu Literatūru un mākslu vai jaunāko Avota numuru.

    Dusma, bet kad Tu dzīvo, ja Tev visu laiku jācīnās?

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > tonijs 13.11.2017. 18.34

    Nē, Tonij, kā reiz tas ir ietekmes jautājums – čekas maisu atvēršana ir jautājums , kam Latvijā ir ietekme – čekistiem, čekas ziņotājiem, vai čekas upuriem . Es nostājos čekas upuru pusē un pieprasu no šīs valsts beidzot atklāt čekas noziegumus

    Ne satori, ne domuzīme, ne punctummagazine nav literatūrai veltītie mediji – tie raksta par visu ko , visi

    Man škiet, ka pat mākslai ir sava Studija , ir Teātra Vēstnesis Mūzikas saule , bet nu …. man skiet, ka kā reiz Lēnins teica, ka propagandā literatūrai ir milzu nozīme, tāpēc literāti ir labi pabaroti – lai gremo un klusē

    0
    0
    Atbildēt

    0

edge_indran 13.11.2017. 17.30

Turies, Raimond! Kangaru šantāžai nedrīkst pakāpties, no 60 000 000 EUR svētku pīrāga
kangariešiem nevajag neko dot pirms šitie pētnieki neiemācās reizrēķina tabulu no galvas.
Kangeru Jarinovsku, Ījabu, Krūmiņu u.c., lūgtum uz kādas pamatskolas 1. klasi vai pie E.Veidemanes pakonsultēties:
“…… – Tautas frontei, kas – ar KGB palīdzību vai bez tās – pārvērta Latvijas dzīvi līdz nepazīšanai: mēs izrāvāmies no PSRS važām.” (NRA, 25.augusts, 2008.)

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu